Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Varbūt tā ir sakritība, varbūt arī ne, ka manu šīgada grāmatu varoņi tieši pēdējās nedēļās viens pēc otra ir kļuvuši neparasti runīgi.

Grāmatu iznākšanas brīdī vieni – kā pēdējo vēlēšanu lūzeris Ainārs Šlesers – tikai puņķojās un šņaukāja degunu kaklasaitei pieskaņotā šņupdrānā, nespējot ne vārda izdvest par, piemēram, grāmatā aprakstīto līdzdalību savas valsts krāpšanā, pa kripatai pelnot pirmo miljonu.

Savukārt otri – kā eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga – klusi bubināja kaut ko par tumsas spēkiem un, šķiet, bija līdz sirds dziļumiem aizvainoti par to, ka dumjā tauta, lūk, nesaprot – ir cilvēki, kam pienākas, vienkārši pienākas pie Mārtiņa Rītiņa Vincentā baroties katru otro dienu un Salas kūkām notriekt 500 latus katru mīļu dienu.

Nu viņi – iespējams, no šoka atguvušies un saprātīgi izkalkulējuši, ka tuvāko pāris gadu laikā otrais sējums noteikti nedraud, - pēkšņi ir kļuvuši gan drosmīgi (nu, vismaz savā izpratnē par drosmi), gan runīgi.

Nupat kādā žurnālā lasāmas Vīķes-Freibergas atklāsmes par to, ka nevajadzējis, nudien nevajadzējis publicēt šokējošos tiesas materiālus par Aivara Lemberga, šķiet, valstij pat ne visai likumīgi nozagto miljardu. Gan jau sabiedrība bez tiem būtu iztikusi, savukārt Lembergs tagad varot arī izsprukt no taisnīgās tiesas, - un vainīgs būšot Lapsa, kurš esot „ļoti daudzpusīgs cilvēks, kas gatavs strādāt jebkura labā”.

Kā un ko Lembergs spējis par savu netiešo aizstāvēšanu „iesmērēt” nu tikai no eksprezidenta pensijas (kas vairs neļauj ikdienā mieloties ne Salā, ne Vincentā – turklāt arī privātfrizieri no valsts līdzekļiem neviens vairs neapmaksā) pārtiekošajai Vīķei-Freibergai, man nav zināms. Savukārt ļoti iespējams, ka WikiLeaks mums tuvākajā laikā pastāstīs, uz ko un kā labā patiesībā bijusi gatava mūsu prezidente.

Taču zīmīgi, ka šīs atklāsmes nākušas klajā tikai kādu nedēļu pēc tam, kad citā žurnālā savukārt izpaudās cienītās kundzes kādreizējais favorīts un „baltā lapa” Ainārs Šlesers. Arī viņam tāpat kā kundzei nu beidzot bija parādījies, ko teikt – tiesa, ne par kādreizējām kontrabandas shēmām, bet gan Lapsu, kurš „pelna caur kompromatiem. Neatkarīgi no tā, kas viņam maksā, - galvenais, lai maksā”.

Man, protams, ir ļoti patīkami, ka grāmatas par šiem abiem interesantajiem personāžiem ir izrādījušās pietiekami patiesas, lai viņiem – un ne tikai viņiem vien – tās paliktu prātā vēl ilgi pēc iznākšanas. Nu, gluži kā bija rakstīts grāmatas par Lembergu ievadā – šāda atzinība skaidri norāda, ka zagļiem ir trāpīts, turklāt tā, ka viņi to atcerēsies vēl ilgi.

Taču ir vēl pāris lietas, kas acīmredzami izriet no abu personāžu pēkšņās „drosmīgās” runātības.

Viena – tiešām nožēlojami, ka šādi publiski ļaudis nespēj ne atturēties no nepārvaramas vēlmes labākajās baloža tradīcijās pamēģināt uzķēzīt uz galvas kādam, kas iet savu ceļu, ne saņemt drosmi, lai vismaz ķēzījiens izskatītos pēc principiāla un drosmīga soļa.

Pēc grāmatas par šofera dēlu – minhauzenu vismaz man personiski nav jautājumu par to, kāpēc Šleseram tā saucamās drosmes pietiek tikai, lai ierunātos, ka viņš, lūk, „zinot”, kas man maksā par viņa dzīvītei veltīto grāmatu, taču „par to nerunāšu”.

Ko citu gaidīt no cilvēka, kurš no sava Dieva pārbaudījumu piemeklētā tēva atteicās jau bērnībā un arī jaunībā ne reizi nesaņēma drosmi, lai piedalītos kādā kikbokseru turnīrā? Ka šāda apvēlusies lupata biksēs pēkšņi saņems drosmi un pateiks, kas tad tam Lapsam īsti maksā? Nekā – jo lupata labi zina, ka par meliem nekavējoties nāksies atbildēt, un atbildēt šādi te ļautiņi nekad nav bijuši gatavi un arī nebūs.

Tieši tāpat ir arī ar Vīķi-Freibergu, par kuru es, godīgi sakot, līdz šim tomēr biju domājis labāk: uzķēzīt gribas, oi, tā gribas, ka až aukslējas stīvas, bet pateikt ko tādu, par ko var nākties atbildēt, – oi, nē, to tik ne, to tik ne.

Un otra lieta – lasot, cik pārliecināti šie ļautiņi ir par to, ka viss šajā pasaulē ir pērkams un pārdodams, nevaru neatzīt, ka nedaudz man viņu tomēr ir vienkārši žēl. Par to, ka laikam jau Vīķe-Freiberga savā atlikušajā mūžā tā arī nesapratīs, ka ir cilvēki, kuri nav nopērkami ne par naudu, ne par amatu, ne par ordeni. Un arī par to, ka Šlesers droši vien tā arī līdz kapa malai klusībā būs pārliecināts, ka arī ģimenē sekss par naudu ir gluži normāls attiecību pamats.

Bet tur laikam neko nevar darīt – šķiet, tā tas ir ar cilvēkiem, kuriem pārliecība par visa un visu pērkamību iezīdusies kaulos tik dziļi, ka viņi nespēj un nekad nespēs iedomāties, ka kādam šai valstī par to, kas šeit notiek, sirds var sāpēt pietiekami, lai stātos pretim nevis tiem, kas ir pa spēkam, bet tiem, kas ir pelnījuši, lai viņiem stātos pretim.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Vārda brīvības fonds 1. aprīlī CC Atklāta vēstule kultūras ministram Naurim Puntulim

FotoŠopavasar fonds negaidītā kārtā saņēmis vairākas sabiedrībā pazīstamu cilvēku grēksūdžu vēstules, kuru saturu šeit pārstāstīsim īsi un koncentrētā veidā, jo mūsdienās sāpinošu un dvēseles dzīles atkailinošu tekstu palagus, kādas savulaik uzrakstījuši, piemēram, Svētais Augustīns (“Grēksūdze”) vai Mišels Fuko (“Miesas grēksūdze’) – tik garus gabalus lasīt nevienam nav laika.
Lasīt visu...

21

Nav taisnība, ka valsts palīdz uzņēmējiem. Valsts viņus mēdz reketēt

FotoValsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Lasīt visu...

21

Korupcijas prakse perifērijā – Balvos

FotoKonkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Lasīt visu...

12

Kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā

FotoVēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Lasīt visu...

21

Levita kungs, mēs gribam 0,16% no iekšzemes kopprodukta, nevis valsts radio un TV sakārtošanu!

FotoPirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Lasīt visu...

21

Sazvērestības teoriju cienītājiem ir jāpajautā sev: bet kāda ilgtermiņa mērķa labā darbojos es?

FotoPirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
Lasīt visu...

18

“Demokrātijas akadēmija” vēlas demokrātiju, par kuru maksā visi citi!

Foto16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Lasīt visu...

21

Pārdomas saistībā ar veselības aprūpes budžetu 2023. gadā

FotoUzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Lasīt visu...

Lursoft