Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Varbūt tā ir sakritība, varbūt arī ne, ka manu šīgada grāmatu varoņi tieši pēdējās nedēļās viens pēc otra ir kļuvuši neparasti runīgi.

Grāmatu iznākšanas brīdī vieni – kā pēdējo vēlēšanu lūzeris Ainārs Šlesers – tikai puņķojās un šņaukāja degunu kaklasaitei pieskaņotā šņupdrānā, nespējot ne vārda izdvest par, piemēram, grāmatā aprakstīto līdzdalību savas valsts krāpšanā, pa kripatai pelnot pirmo miljonu.

Savukārt otri – kā eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga – klusi bubināja kaut ko par tumsas spēkiem un, šķiet, bija līdz sirds dziļumiem aizvainoti par to, ka dumjā tauta, lūk, nesaprot – ir cilvēki, kam pienākas, vienkārši pienākas pie Mārtiņa Rītiņa Vincentā baroties katru otro dienu un Salas kūkām notriekt 500 latus katru mīļu dienu.

Nu viņi – iespējams, no šoka atguvušies un saprātīgi izkalkulējuši, ka tuvāko pāris gadu laikā otrais sējums noteikti nedraud, - pēkšņi ir kļuvuši gan drosmīgi (nu, vismaz savā izpratnē par drosmi), gan runīgi.

Nupat kādā žurnālā lasāmas Vīķes-Freibergas atklāsmes par to, ka nevajadzējis, nudien nevajadzējis publicēt šokējošos tiesas materiālus par Aivara Lemberga, šķiet, valstij pat ne visai likumīgi nozagto miljardu. Gan jau sabiedrība bez tiem būtu iztikusi, savukārt Lembergs tagad varot arī izsprukt no taisnīgās tiesas, - un vainīgs būšot Lapsa, kurš esot „ļoti daudzpusīgs cilvēks, kas gatavs strādāt jebkura labā”.

Kā un ko Lembergs spējis par savu netiešo aizstāvēšanu „iesmērēt” nu tikai no eksprezidenta pensijas (kas vairs neļauj ikdienā mieloties ne Salā, ne Vincentā – turklāt arī privātfrizieri no valsts līdzekļiem neviens vairs neapmaksā) pārtiekošajai Vīķei-Freibergai, man nav zināms. Savukārt ļoti iespējams, ka WikiLeaks mums tuvākajā laikā pastāstīs, uz ko un kā labā patiesībā bijusi gatava mūsu prezidente.

Taču zīmīgi, ka šīs atklāsmes nākušas klajā tikai kādu nedēļu pēc tam, kad citā žurnālā savukārt izpaudās cienītās kundzes kādreizējais favorīts un „baltā lapa” Ainārs Šlesers. Arī viņam tāpat kā kundzei nu beidzot bija parādījies, ko teikt – tiesa, ne par kādreizējām kontrabandas shēmām, bet gan Lapsu, kurš „pelna caur kompromatiem. Neatkarīgi no tā, kas viņam maksā, - galvenais, lai maksā”.

Man, protams, ir ļoti patīkami, ka grāmatas par šiem abiem interesantajiem personāžiem ir izrādījušās pietiekami patiesas, lai viņiem – un ne tikai viņiem vien – tās paliktu prātā vēl ilgi pēc iznākšanas. Nu, gluži kā bija rakstīts grāmatas par Lembergu ievadā – šāda atzinība skaidri norāda, ka zagļiem ir trāpīts, turklāt tā, ka viņi to atcerēsies vēl ilgi.

Taču ir vēl pāris lietas, kas acīmredzami izriet no abu personāžu pēkšņās „drosmīgās” runātības.

Viena – tiešām nožēlojami, ka šādi publiski ļaudis nespēj ne atturēties no nepārvaramas vēlmes labākajās baloža tradīcijās pamēģināt uzķēzīt uz galvas kādam, kas iet savu ceļu, ne saņemt drosmi, lai vismaz ķēzījiens izskatītos pēc principiāla un drosmīga soļa.

Pēc grāmatas par šofera dēlu – minhauzenu vismaz man personiski nav jautājumu par to, kāpēc Šleseram tā saucamās drosmes pietiek tikai, lai ierunātos, ka viņš, lūk, „zinot”, kas man maksā par viņa dzīvītei veltīto grāmatu, taču „par to nerunāšu”.

Ko citu gaidīt no cilvēka, kurš no sava Dieva pārbaudījumu piemeklētā tēva atteicās jau bērnībā un arī jaunībā ne reizi nesaņēma drosmi, lai piedalītos kādā kikbokseru turnīrā? Ka šāda apvēlusies lupata biksēs pēkšņi saņems drosmi un pateiks, kas tad tam Lapsam īsti maksā? Nekā – jo lupata labi zina, ka par meliem nekavējoties nāksies atbildēt, un atbildēt šādi te ļautiņi nekad nav bijuši gatavi un arī nebūs.

Tieši tāpat ir arī ar Vīķi-Freibergu, par kuru es, godīgi sakot, līdz šim tomēr biju domājis labāk: uzķēzīt gribas, oi, tā gribas, ka až aukslējas stīvas, bet pateikt ko tādu, par ko var nākties atbildēt, – oi, nē, to tik ne, to tik ne.

Un otra lieta – lasot, cik pārliecināti šie ļautiņi ir par to, ka viss šajā pasaulē ir pērkams un pārdodams, nevaru neatzīt, ka nedaudz man viņu tomēr ir vienkārši žēl. Par to, ka laikam jau Vīķe-Freiberga savā atlikušajā mūžā tā arī nesapratīs, ka ir cilvēki, kuri nav nopērkami ne par naudu, ne par amatu, ne par ordeni. Un arī par to, ka Šlesers droši vien tā arī līdz kapa malai klusībā būs pārliecināts, ka arī ģimenē sekss par naudu ir gluži normāls attiecību pamats.

Bet tur laikam neko nevar darīt – šķiet, tā tas ir ar cilvēkiem, kuriem pārliecība par visa un visu pērkamību iezīdusies kaulos tik dziļi, ka viņi nespēj un nekad nespēs iedomāties, ka kādam šai valstī par to, kas šeit notiek, sirds var sāpēt pietiekami, lai stātos pretim nevis tiem, kas ir pa spēkam, bet tiem, kas ir pelnījuši, lai viņiem stātos pretim.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par Lavrova stāvaplausiem un antisemītisma vīrusu

FotoStāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Lasīt visu...

21

Progresīvā vienotība ir internacionāls vēzis

FotoVisiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Lasīt visu...

18

Citējam reperi ansi, bet tikmēr Kremļa pakalpiņi pie arēnas Rīgā izkar ķīniešu reklāmas

FotoLatvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
Lasīt visu...

10

Šis režīms ved mūsu tautu uz kapiem

FotoNo rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Lasīt visu...

21

Valstij jābūt ar ierobežotām funkcijām

FotoRēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
Lasīt visu...

6

Jāprasa atbildība no atbildīgām institūcijām

FotoKad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Lasīt visu...

21

Varakļānu novada domes deputāti aicina respektēt iedzīvotāju gribu un novērst sabiedrības šķelšanu

FotoVarakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Lasīt visu...

21

Vara baidās no patiesības un uztver to kā lielāku apdraudējumu nekā korupciju vai ārējos ienaidniekus

FotoLatvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi