Par maksājumu bilances tekošā konta stāvokli: pilnīgi noteikti mums ir grandiozas problēmas, un laika nav daudz
Aivars Strakšas24.09.2023.
Komentāri (60)
Iesaki rakstu: 
Parasti, raksturojot kādas valsts ekonomikas lielumu, bagātību un izaugsmi, min iekšzemes kopprodukta (IKP) lielumu, IKP uz iedzīvotāju un dinamiku. Turklāt parasti saprotot to tā, ka IKP pieaugums nozīmē arī bagātības pieaugumu, kas diemžēl ne vienmēr tā arī ir.
Ir viens vienkāršs statistikas rādītājs, un tam var sekot līdzi Latvijas Bankas mājas lapā - https://statdb.bank.lv/lb/Data/200, kas daudz precīzāk un uzskatāmāk parāda, kas tad notiek ar ekonomiku un cik konkurētspējīgi patiesībā esam. Tas ir maksājumu bilances tekošā konta stāvoklis.
Šeit ir grūti ko samānīties vai pārprast. Ja tekošā konta stāvoklis par kādu periodu ir pozitīvs, tad tas nozīmē, ka ekonomika ir daudz maz konkurētspējīga un ar piesaistītajiem līdzekļiem no pašu ražoto preču un pakalpojumu eksporta ir pietiekoši, lai samaksātu par importu. Ja ne, tad tērējam uzkrājumus vai esam spiesti aizņemties.
Tas ir līdzīgi kā ar ģimenes finansēm. Ja ģimenes ieņēmumi pārsniedz izdevumus, ģimene kļūst bagātāka, ja otrādi, tad nabadzīgāka, jo tērējas uzkrājumi vai jāņem kredīts. Tātad nekā sarežģīta.
Kāds tad ir Latvijas maksājumu bilances tekošā konta rezultāts par 1. pusgadu?
Tekošā konta stāvoklis ir negatīvs - 883 miljoni eiro. Tātad pērkam vairāk nekā eksportējam un jānorēķinās vai nu ar uzkrājumiem, vai ārēju kredītu. Vai tā ir katastrofa? Nē, tā nav katastrofa, taču nopietna problēma gan. Pēdējais periods ar pozitīvu vērtību bija 2020. gads. Kopš 2021. gada sākuma uzkrātais deficīts ir 4 miljardi eiro. Skaidrs, ka ilgi tā turpināties nevar un kaut kas ir jādara lietas labā.
Iespējamās rīcības pirmajā acu uzmetienā arī ir vienkāršas. Vai nu vairāk jāeksportē, vai arī mazāk jāpatērē importa preces. Katra eiro ietekme jebkurā pusē uz rezultātu būs vienāda. Tātad katrs eiro, kas netiks samaksāts par importa precēm, iedarbosies līdzvērtīgi uz tekošā konta stāvokli kā eiro, kas saņemts par eksportu. Vienkāršāk sakot, veikalā nopērkot Latvijas produktu, mēs vai nu maz ietekmējam importu, vai neietekmējam nemaz, taču, izvēloties importa produktu, veicinām negatīvas tekošā konta bilances veidošanos.
Šī gada pirmajā pusgadā parādījās divi nejauki notikumi. Dzelzceļa un finanšu pakalpojumu bilances pirmo reizi ir ar negatīvu zīmi. Attiecīgi mīnus 3 un mīnus 9 miljoni eiro par pusgadu. Pagaidām zaudējumi ir simboliski, taču jāņem vērā tas, ka pirms kāda laika abas šīs nozares deva būtisku ieguldījumu pakalpojumu eksporta bilancē.
Tā vēl 2019. gada 1. pusgada rezultāts dzelzceļa nozarē bija plus 54 miljoni eiro. Savukārt finanšu pakalpojumu eksporta/importa bilance 2016. gada 1. pusgadā, kas bija viens no labākajiem nozarei, bija plus 135 miljoni eiro. Ja par dzelzceļu viss ir skaidrs - lielā politika, tad finanšu pakalpojumu jomā tas uzskatāmi pierāda to, ka esam kļuvuši nekonkurētspējīgi. Esam spiesti pirkt vairāk pakalpojumu, nekā spējam pārdot.
Pakalpojumu nozare Latvijā tradicionāli ir segusi deficītu preču sadaļā, taču pašlaik tā buksē uz vietas un pat samazinās. Ja kopš 2019. gada 1. pusgada, kas ir pirmskovida periods, ieņēmumi par preču eksportu ir pieauguši par nepilniem 50% (imports gandrīz tikpat), tad pakalpojumu eksports ir samazinājies par 13% un vairs ne tuvu nespēj segt preču importa radītos zaudējumus. Tāpat jāsecina, ka dzelzceļa un finanšu nozares pazušanu no eksporta tirgiem nav izdevies ne ar ko citu aizstāt.
Vai mums ir problēmas? Pilnīgi noteikti, un laika nav daudz.
Ja gribam radīt apstākļus valsts parāda samazināšanai un labklājības pieaugumam, tad iespēju nav daudz - eksports, taupība/patriotisms patēriņā un saprātīga importa aizvietošana.
P.S. Ulmaņlaikos tika drukātas valsts finansētas reklāmas ar šādu aicinājumu - Pērkat Latvijas preces, jo katrs lats, ko izdodam par importa precēm, padara mūs nabagākus. Tas ir patiesi arī šodienai. Skolās apšaubāmu un kaitīgu uzskates materiālu vietā būtu jāmāca patriotisms un labklājības veidošanās pamati. Tad varētu cerēt, ka pamazām viss sakārtosies.
Seko mums 
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
