Par maksājumu bilances tekošā konta stāvokli: pilnīgi noteikti mums ir grandiozas problēmas, un laika nav daudz
Aivars Strakšas24.09.2023.
Komentāri (60)
Iesaki rakstu: 
Parasti, raksturojot kādas valsts ekonomikas lielumu, bagātību un izaugsmi, min iekšzemes kopprodukta (IKP) lielumu, IKP uz iedzīvotāju un dinamiku. Turklāt parasti saprotot to tā, ka IKP pieaugums nozīmē arī bagātības pieaugumu, kas diemžēl ne vienmēr tā arī ir.
Ir viens vienkāršs statistikas rādītājs, un tam var sekot līdzi Latvijas Bankas mājas lapā - https://statdb.bank.lv/lb/Data/200, kas daudz precīzāk un uzskatāmāk parāda, kas tad notiek ar ekonomiku un cik konkurētspējīgi patiesībā esam. Tas ir maksājumu bilances tekošā konta stāvoklis.
Šeit ir grūti ko samānīties vai pārprast. Ja tekošā konta stāvoklis par kādu periodu ir pozitīvs, tad tas nozīmē, ka ekonomika ir daudz maz konkurētspējīga un ar piesaistītajiem līdzekļiem no pašu ražoto preču un pakalpojumu eksporta ir pietiekoši, lai samaksātu par importu. Ja ne, tad tērējam uzkrājumus vai esam spiesti aizņemties.
Tas ir līdzīgi kā ar ģimenes finansēm. Ja ģimenes ieņēmumi pārsniedz izdevumus, ģimene kļūst bagātāka, ja otrādi, tad nabadzīgāka, jo tērējas uzkrājumi vai jāņem kredīts. Tātad nekā sarežģīta.
Kāds tad ir Latvijas maksājumu bilances tekošā konta rezultāts par 1. pusgadu?
Tekošā konta stāvoklis ir negatīvs - 883 miljoni eiro. Tātad pērkam vairāk nekā eksportējam un jānorēķinās vai nu ar uzkrājumiem, vai ārēju kredītu. Vai tā ir katastrofa? Nē, tā nav katastrofa, taču nopietna problēma gan. Pēdējais periods ar pozitīvu vērtību bija 2020. gads. Kopš 2021. gada sākuma uzkrātais deficīts ir 4 miljardi eiro. Skaidrs, ka ilgi tā turpināties nevar un kaut kas ir jādara lietas labā.
Iespējamās rīcības pirmajā acu uzmetienā arī ir vienkāršas. Vai nu vairāk jāeksportē, vai arī mazāk jāpatērē importa preces. Katra eiro ietekme jebkurā pusē uz rezultātu būs vienāda. Tātad katrs eiro, kas netiks samaksāts par importa precēm, iedarbosies līdzvērtīgi uz tekošā konta stāvokli kā eiro, kas saņemts par eksportu. Vienkāršāk sakot, veikalā nopērkot Latvijas produktu, mēs vai nu maz ietekmējam importu, vai neietekmējam nemaz, taču, izvēloties importa produktu, veicinām negatīvas tekošā konta bilances veidošanos.
Šī gada pirmajā pusgadā parādījās divi nejauki notikumi. Dzelzceļa un finanšu pakalpojumu bilances pirmo reizi ir ar negatīvu zīmi. Attiecīgi mīnus 3 un mīnus 9 miljoni eiro par pusgadu. Pagaidām zaudējumi ir simboliski, taču jāņem vērā tas, ka pirms kāda laika abas šīs nozares deva būtisku ieguldījumu pakalpojumu eksporta bilancē.
Tā vēl 2019. gada 1. pusgada rezultāts dzelzceļa nozarē bija plus 54 miljoni eiro. Savukārt finanšu pakalpojumu eksporta/importa bilance 2016. gada 1. pusgadā, kas bija viens no labākajiem nozarei, bija plus 135 miljoni eiro. Ja par dzelzceļu viss ir skaidrs - lielā politika, tad finanšu pakalpojumu jomā tas uzskatāmi pierāda to, ka esam kļuvuši nekonkurētspējīgi. Esam spiesti pirkt vairāk pakalpojumu, nekā spējam pārdot.
Pakalpojumu nozare Latvijā tradicionāli ir segusi deficītu preču sadaļā, taču pašlaik tā buksē uz vietas un pat samazinās. Ja kopš 2019. gada 1. pusgada, kas ir pirmskovida periods, ieņēmumi par preču eksportu ir pieauguši par nepilniem 50% (imports gandrīz tikpat), tad pakalpojumu eksports ir samazinājies par 13% un vairs ne tuvu nespēj segt preču importa radītos zaudējumus. Tāpat jāsecina, ka dzelzceļa un finanšu nozares pazušanu no eksporta tirgiem nav izdevies ne ar ko citu aizstāt.
Vai mums ir problēmas? Pilnīgi noteikti, un laika nav daudz.
Ja gribam radīt apstākļus valsts parāda samazināšanai un labklājības pieaugumam, tad iespēju nav daudz - eksports, taupība/patriotisms patēriņā un saprātīga importa aizvietošana.
P.S. Ulmaņlaikos tika drukātas valsts finansētas reklāmas ar šādu aicinājumu - Pērkat Latvijas preces, jo katrs lats, ko izdodam par importa precēm, padara mūs nabagākus. Tas ir patiesi arī šodienai. Skolās apšaubāmu un kaitīgu uzskates materiālu vietā būtu jāmāca patriotisms un labklājības veidošanās pamati. Tad varētu cerēt, ka pamazām viss sakārtosies.
Seko mums 
Uz bijušo Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) direktoru Džeimsu Komiju krīt aizdomu ēna par aicinājumu nogalināt Donaldu Trampu. Komijs ievietoja instagramā fotogrāfiju ar gliemežvākiem, izkārtotiem skaitlī “8647”, un parakstu: “Foršs gliemežvāku veidojums manā pludmales pastaigā.”
Cilvēka eksistence nav reducējama tikai uz ārējiem normatīvajiem ietvariem vai sabiedrības uzspiestām struktūrām. Jau kopš dzimšanas indivīdam piemīt fundamentālas spējas — uztvere, domāšana, izvēle —, kas veido viņa personīgo patiesības izpratni. Šīs spējas kalpo kā pamats gan ētiskai, gan tiesiskai autonomijai.
Pēdējā laikā kļūst arvien redzamāka Agitas Zariņas-Stūres, Saeimas deputātes un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas, nekompetence. Lai gan visa viņas profesionālā dzīve ir bijusi saistīta ar izglītību, šķiet, ka viņa neizprot pat elementāras izglītības tendences Latvijā un pasaulē.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
