Iesaki rakstu: 
Ir divas puses. Vieni ir politiķi, kuri izvēlas platformu, no kuras startēt, un ir vēlētāji, kuri balso. Otrie nosaka to, ko izvēlas pirmie.
Vēlētājam Latvijā ir iestāstīts, viņš tic, ka mazas partijas ir zaudēta balss. Arī tie, kuriem nu galīgi nepatīk esošais piedāvājums. Tāpēc iet un balso par stagnējošu veco vai neiet vispār (galēja dīvānattieksme). Un dziļdomīgi secina, ka „nav jau, par ko balsot”. Man taču nepienesa klāt visu gatavu uz balta šķīvja ar zelta maliņu! Un es taču savu pēcpusi gan nekustināšu. Bakstīšu tviteri ar kārtējo norakstošo argumentu. Šausmīgi viedi un absolūti pamatoti.
Un tā arī ir tā pamatproblēma - vēlētājs ir tas, kurš novedis valsti pie pašreizējās bezcerības. Nu nekad jau nebūs tā, ka kāds jauns atnāks, būs uzreiz ar lielu atpazīstamību/reitingu, ar ideālu komandu, laimes lāča kažokā. Tam taču kaut kur jārodas? Un tas rodas no tām zaudētām balsīm, tieši no tām, tas prasa vairākus vēlēšanu ciklus. Ar „zaudētām balsīm” tu iegūsti atpazīstamību (iekļūsti reitingos), un, kad tā sasniegta, tas kļūst par pašbarojošu mehānismu. Nebūs „zaudētās balss”, nekas arī nemainīsies. Un nemainās jau 30 gadus, pakāpeniski degradējam.
Kamēr mēs, vēlētāji, paši nebūsim aktīvi un drosmīgāki, nebalsosim par kaut ko citu, nekas arī nemainīsies, jo tas principā nav iespējams. Un ne tikai balsosim, bet popularizēsim un citādi atbalstīsim. Jā, arī ar savu centu banālā veidā, jo vēlēšanas vienmēr prasa naudu. Tas jāapmaksā kam? Laimes lācim?
Un ko politiķi? Nu viņi redz šo nūģisna „mehāniku” un pragmatiski, ja reiz vēlas ievēlēties, pievienojas stagnējošiem. Ar apziņu, ka tad būs jāpieņem stagnējošā ideoloģija un jākļūst par pagātnes sastāvdaļu. Un to viņi arī izvēlas vai nu tad neiet politikā vispār. Tāpēc viņi tur izskatās un runā vienādi, gan pozīcija, gan opozīcija. Viņi arī ir vienādi, tikai reizēm samainās lomām.
Vai tā ir neizbēgamība? Kopumā jau nē. Visur jau pastāv nūģisms, konformisms, bet paralēli meinstrīmam eksistē alternatīvas. Vairākās valstīs ir vismaz jūtama izmēra drosmīgāka/tālredzīgāka sabiedrības daļa, kuri uztur alternatīvu politspēku klātbūtni reitingos. Kaut vai paņemsim Itālijas Meloni vai citu valsti, kur ir alternatīvas/personības, kas pagrieziena punktos izšauj.
Beidzam īdēt? Jā, tā ir vienīgā pragmatiskā pieeja, bet mēs taču to nedarīsim, jo ir daudzi tiešām spēcīgi dīvānargumenti.
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
