Iesaki rakstu: 
Es esmu par medībām un medīšanu, jo saprotu, ka bez tām Latvijā nevarēsim sadzīvot ar bebru, staltbriežu, aļņu, mežacūku, sīko plēsēju u.c. medījamo dzīvnieku populācijām. Šo dzīvnieku skaitam nekontrolēti augot, neglābjami veidosies stāvoklis, kad galu galā nāksies to skaitu šā vai tā samazināt. Bet ir kāda medījamo dzīvnieku grupa, kuras medīšanai nevar rast racionālu pamatojumu, - tie ir putni.
Putnu Latvijā nav par daudz, un to skaitu veiksmīgi regulē dabiskie faktori. Domājams, ka vairumā gadījumu medības Latvijas medījamo putnu populācijas ietekmē maz. No nomedītajiem putniem iegūtās produkcijas daudzums kopumā ir niecīgs, un tas pavisam noteikti nav mūsu mednieku ģimenēm nozīmīgs pārtikas avots, kā to bieži apgalvo mednieki.
Statistika liecina, ka vidēji katrs mednieks sezonā nomedī vienu līdz divus putnus. Pat, ja pieņemam, ka visi nomedītie putni ir lielas mercenes, kas, protams, tā nav, tad sanāk, ka katra mednieka ģimenei ieguvums gadā ir mazāk nekā divi kilogrami putnu gaļas. Smieklīgi maz arī tad, ja zinām, ka pīļu medībās piedalās tikai apmēram puse no Latvijas mednieku saimes. Tātad putnu medības nav nekāds gaļas ieguves pasākums.
Kāpēc tad Latvijā medī putnus? Atbilde ir briesmīga: lai gūtu baudu, šaujot uz dzīvu mērķi - putnu. Varētu jautāt, vai šo efektu nevar panākt, šautuvē šaujot māla šķīvīšus? Mednieki saka, ka nekas nevar aizstāt to “brīnišķo” sajūtu, kuru tie gūst, šaujot uz putnu. Tātad pāri visam mednieka tiesības gūt baudu nogalinot vai, kas ir vēl ļaunāk, sagādājot ciešanas sašautajam putnam.
Atgādināšu, ka kādu trešo daļu sašauto putnu mednieki neatrod un tie mirst, bieži vien ilgā, mokošā un pilnīgi bezjēdzīgā nāvē. Jājautā – vai tiešām kaut kam tādam jānotiek 21. gs.? Vai mums – sabiedrībai būtu rāmi jānoskatās, kā šis 1 procents no populācijas apmierina savu perverso arhetipisko instinktu?
Īsi par cilvēkiem, kuri klusējot atbalsta putnu slaktēšanu
Latvijā ir vairākas iestādes, kurās strādā profesionāli ornitologi, valstī aktīvi darbojas Latvijas Ornitoloģijas biedrība, kuras nopelnus dabas un putnu aizsardzībā negrasos apšaubīt. Loģiski rodas jautājums, kāpēc šie cilvēki neiebilst pret šo asiņaino un bezjēdzīgo mednieku izklaidi, kāpēc daļa ornitologu pat publiski aizstāv šo nejēdzību?
Atbilde ir vienkārša - ornitologi, ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē savu pētījumu finansēšanai bieži izmanto naudu, kura nāk no dažādiem ar putnu medībām saistītiem fondiem un nodibinājumiem, un acīmredzot tas sasaista šo cilvēku prātus un mēles.
* Esmu mednieks kopš 1984.gada. Vairā nekā 10 gadus esmu bijis profesionāls ornitologs Slīteres Valsts rezervātā. Kopumā 36 gadus strādāju dabas aizsardzības sfērā. Man ir dabaszinātņu maģistra grāds bioloģijā un maģistra grāds izglītībā.
Seko mums 
Katrs ekonomists labi zina: ja pēkšņi būtiski samazinās naudas masas aprite ekonomikā, tas beigsies ļoti slikti. Ne velti ASV Lielā depresija sakrita ar naudas masas apgrozījuma kritumu par kādiem 30%. Demokrātijā līdzīgi ir ar vēlētāju balsīm. Ja izņem pietiekami lielu vēlētāju balsu skaitu no “apgrozības”, tas beidzas slikti, paralizējot demokrātisku lēmumu pieņemšanu par valsts attīstībai svarīgajiem jautājumiem. Pēdējo trīsdesmit gadu laika lielākā daļa Latvijas krievvalodīgo izvēlējās balsot par partijām, kas latviešu vairākumam nebija pieņemamas. Tādējādi vairākās Saeimās vismaz divdesmit deputātu mandāti tika “izņemti no apgrozības”.
Sabiedrībā rezonansi izsaucis Ernesta Rieksta video: “Es ceru, ka Krievijas armija ienāks Latvijā.” “Sprādzienu” izraisīja tieši šis teikums. Pārējo vēstījuma daļu aizņem pašreiz piekoptās politikas kritika un konstatācija, ka Dievzemītē viss pagalam. Delfi gan cenšas Riekstu rečekot, ka citur, t. sk., Krievijā ir vēl sliktāk, taču “reņģēdājiem” no tā vieglāk nepaliek.
Kārtējo reizi kārtējā Saeima ir ievēlējusi jaunu (sic!) valdību. Ko mēs varam sagaidīt no šī piedzimušā brīnumbērna, kurš mums sola piena upes un ķīseļa krastus tuvākajos gados, proti, Eiropas Savienības valstu vidējo dzīves līmeni? Skeptiķi teiktu – blēņas! Cik valdības nav nākušas un gājušas, kas nav solīts, bet, kur bijām, tur esam!
Katrs veselības ministrs nāk ar sev vairāk vai mazāk draudzīgu politiķu uzstādījumiem, kurus tad pirmajās darba dienā pamanās paust tautai, atbildot uz nesagatavotu žurnālistu nesagatavotiem jautājumiem. Ar laiku ministrs saprot spēles noteikumus, sāk solīt mazāk, bet prasīt vairāk.
Saņēmu Jūsu e-pastu ar aicinājumu veikt papildu iemaksas Pensiju fondā! Varbūt Jūs tomēr varat mani nomotivēt to izdarīt, atbildot uz maniem jautājumiem un varbūt sniedzot papildu informāciju!
Kā jau parasti, ja Ogres novadā top kaut kas jauns, vajadzīgs un skaists, no tumšiem stūriem uzrodas personāži, kas izplata dažādus melus un puspatiesības par šīm iecerēm. Slēpjoties aiz skaistām frāzēm par attīstību un novada interesēm, tiek bīdītas politiskās intereses un personīgi motīvi.
No 2000. gada marta līdz 2022. gada maijam Slovēnijā ierosināja ~62 000 lietu par antikovida noteikumu pārkāpumiem, piemērojot naudas sodus vairāk nekā 5,7 miljonu eiro apmērā. Vēlāk Slovēnijas Konstitucionālā tiesa atzina pretkovida pasākumus par antikonstitucionāliem. Iepriekšējiem vadīkļiem šādas negantības maksāja varu.
