Iesaki rakstu: 
Es esmu par medībām un medīšanu, jo saprotu, ka bez tām Latvijā nevarēsim sadzīvot ar bebru, staltbriežu, aļņu, mežacūku, sīko plēsēju u.c. medījamo dzīvnieku populācijām. Šo dzīvnieku skaitam nekontrolēti augot, neglābjami veidosies stāvoklis, kad galu galā nāksies to skaitu šā vai tā samazināt. Bet ir kāda medījamo dzīvnieku grupa, kuras medīšanai nevar rast racionālu pamatojumu, - tie ir putni.
Putnu Latvijā nav par daudz, un to skaitu veiksmīgi regulē dabiskie faktori. Domājams, ka vairumā gadījumu medības Latvijas medījamo putnu populācijas ietekmē maz. No nomedītajiem putniem iegūtās produkcijas daudzums kopumā ir niecīgs, un tas pavisam noteikti nav mūsu mednieku ģimenēm nozīmīgs pārtikas avots, kā to bieži apgalvo mednieki.
Statistika liecina, ka vidēji katrs mednieks sezonā nomedī vienu līdz divus putnus. Pat, ja pieņemam, ka visi nomedītie putni ir lielas mercenes, kas, protams, tā nav, tad sanāk, ka katra mednieka ģimenei ieguvums gadā ir mazāk nekā divi kilogrami putnu gaļas. Smieklīgi maz arī tad, ja zinām, ka pīļu medībās piedalās tikai apmēram puse no Latvijas mednieku saimes. Tātad putnu medības nav nekāds gaļas ieguves pasākums.
Kāpēc tad Latvijā medī putnus? Atbilde ir briesmīga: lai gūtu baudu, šaujot uz dzīvu mērķi - putnu. Varētu jautāt, vai šo efektu nevar panākt, šautuvē šaujot māla šķīvīšus? Mednieki saka, ka nekas nevar aizstāt to “brīnišķo” sajūtu, kuru tie gūst, šaujot uz putnu. Tātad pāri visam mednieka tiesības gūt baudu nogalinot vai, kas ir vēl ļaunāk, sagādājot ciešanas sašautajam putnam.
Atgādināšu, ka kādu trešo daļu sašauto putnu mednieki neatrod un tie mirst, bieži vien ilgā, mokošā un pilnīgi bezjēdzīgā nāvē. Jājautā – vai tiešām kaut kam tādam jānotiek 21. gs.? Vai mums – sabiedrībai būtu rāmi jānoskatās, kā šis 1 procents no populācijas apmierina savu perverso arhetipisko instinktu?
Īsi par cilvēkiem, kuri klusējot atbalsta putnu slaktēšanu
Latvijā ir vairākas iestādes, kurās strādā profesionāli ornitologi, valstī aktīvi darbojas Latvijas Ornitoloģijas biedrība, kuras nopelnus dabas un putnu aizsardzībā negrasos apšaubīt. Loģiski rodas jautājums, kāpēc šie cilvēki neiebilst pret šo asiņaino un bezjēdzīgo mednieku izklaidi, kāpēc daļa ornitologu pat publiski aizstāv šo nejēdzību?
Atbilde ir vienkārša - ornitologi, ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē savu pētījumu finansēšanai bieži izmanto naudu, kura nāk no dažādiem ar putnu medībām saistītiem fondiem un nodibinājumiem, un acīmredzot tas sasaista šo cilvēku prātus un mēles.
* Esmu mednieks kopš 1984.gada. Vairā nekā 10 gadus esmu bijis profesionāls ornitologs Slīteres Valsts rezervātā. Kopumā 36 gadus strādāju dabas aizsardzības sfērā. Man ir dabaszinātņu maģistra grāds bioloģijā un maģistra grāds izglītībā.
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
