Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Reizēm Nelabais liek bakstīt taustiņus un rakņāties internetā, un pēkšņi ieraudzīju Pietiek apgriezieniem diezgan pasenu publikāciju: http://www.pietiek.com/raksti/kapec_valsts_slimnicam_nav_naudas_tapec,_ka_tas_pietiek_tikai__ipasajiem_. Tā kā autors nebija norādīts, vairāki komentētāji saistīja uzrakstīto ar manu uzvārdu (es faktiski vienmēr autorizēju paša sastādītu tekstu), un pirms dažām dienām saņēmu raksta varoņa Krustiņa kunga prasības pieteikumu 10 000 EUR apmērā par goda un cieņas aizskārumu, tāpēc nolēmu sacerēt komentāru.

Īstenībā cilvēki nemaz nav stulbi; viņi mēdz pareizi saskatīt lietas būtību, tomēr šeit viss ir nedaudz citādāk. Valsts slimnīcai nav iespēju izīrēt savas telpas, pārsniedzot noteiktos tarifus. Vismaz pirms kāda laika tā bija. Un deviņdesmito gadu beigās, kad izmisums un perspektīvas trūkums mūs – krutos mikroķirurgus iedzina tiktāl, ka nolēmām nospļauties uz valsts sistēmu, nopirkt mikroskopu un šūt klāt pirkstus par skaidru naudu, kā Gruzijā, kur bez 100 USD tev neoperēja apendicītu, mūsu mazā revolūcija bija visai advancēts notikums.

Nemaz nerunājot par, nu... varētu teikt pilsonisko drosmi, visā savā nebūt ne vidusmēra doktora darba mūžā iekrātos 14 000 USD ieguldot nevis divistabu dzīvoklītī Juglas rajonā (trīsdesmit astoņos gados pastāvīga meitene man jau bija atradusies), bet gan operāciju mikroskopā. Atceros, ka pārdevējs bija laipns, mikroskops nāca no Japānas pa jūras ceļu, kas nozīmēja 6 mēnešu laika nobīdi, tādejādi pēc priekšapmaksas veikšanas vēl palika puse naudas, par ko nopirkt instrumentus. Pārējie puiši, pliki kā baznīcas žurkas, paņēma kredītu bankā, par ko izremontējām ofisu, turklāt pašā Rīgas centrā. Šarmantais, jauneklīgais Viesturs Boka piedāvāja mums ieperināties Linezerā, mazliet sagurušais Gaiļezera boss Edvīns Platkājis, pret kuru kāvos astoņus gadus, laikam beidzot sācis uztvert mūs nopietni, piedāvāja ar otru kāju palikt arī Gaiļezerā. Tā mēs vienā rāvienā tikām pie ofisa centrā un divām klīniskajām bāzēm.

Ar Nacionālā veselības dienesta priekšteci VOAVA tiešo līgumu nenoslēdzām, jo atšķirībā no ORTO džekiem laikam nebijām īsti uzņēmēji. Turklāt bijām nāvīgi izmocīti cīņā ar Edvīnu, kas, ja salīdzina ar pašreizējo Slokenbergu, bija īsts Ziemassvētku vecītis. Sākumā viss gāja labi, pat ļoti. Atceros, ka Aivariņam Tihonovam pirmā alga 2001.gadā bija 4000Ls. Toreiz nopriecājos – beidzot mūsējie varēs dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi. Iegādāties normālus materiālus darbam, iekārtot mājokļus. Pašam lielā nauda gāja garām - saasinājās darba un muļķības dēļ iegūta kaite, turklāt tiktāl, ka pārstāju pirkt jaunas drēbes. Starp citu, ātri atkrita vajadzība pēc materiāliem, jo Gaiļezerā, pa lielām šeibām, viss bija uz vietas. Linezerā saplēsos ar Boku un aizgāju. Gaiļezerā Kapickis aizbrauca mācīties uz Singapūru, kur palika veselu gadu.

Tai laikā notika pārmaiņas – džekiem pārstāja vajadzēt savu klīniku. Toties sāka kāroties īpašumus, kuros savukārt vajadzēja eiroremontu un ādas dīvānus. Aivariņa Tihonova direktorāta ērā – visi puikas gribēja operēt, tāpēc par firmas papīriem atbildīgo nozīmēja visjaunāko un barības ķēdē pēdējo, pazuda gan firmas nauda, gan grāmatvedis, gan gada pārskats, toties pats Aivariņš tika pie dzīvokļa Puškina ielā, uzcēla māju Madonā un nopirka divus dzīvokļus tepat Mežaparkā. Kapicki, kurš pēc Singapūras teicās visu reformēt, ātri nolika pie vietas. Viņš apvainojās uz visu pasauli, un apmēram kopš 2003.gada tas ir viņa ierastais agregātstāvoklis. Man firmā bija tikai 16% balsu un caura veselība – ko es varēju iesākt. Tā kā nešpetnā rakstura dēļ tomēr tā kā vēl mēģināju drusku kasīties, Gaiļezerā nonācu vēl liekākā opozīcijā, kā iepriekš, jo džeki, sākotnējie domu un cīņu biedri, nonāca vienotā blokā ar šamējo administrāciju, lāga cilvēku Edvīnu, kas mani neieredzēja ne acu galā.

Cerību stars uzspīdēja 2005.gada vasarā, kad mani draugi – invalīdi ratiņnieki izcīnīja Izgulējumu programmu. Sākumā budžets bija smieklīgs – 120 000 Ls gadā. Kaut kur vajadzēja telpas un krišu, jo atsevišķai klīnikai atkal izrādījos par vāju. Gaiļezeristi – gan Edvīns, gan Kapickis – par izgulējumu pacientiem negribēja ne dzirdēt, jo kam gan interesē kaut kādi vecīši ratiņkrēslos, turklāt ar izgulējumiem jeb sadzīviski runājot – smirdīgiem, pūstošiem caurumiem pakaļas apvidū. Rezultātā izlīgu ar Boku un ievācos Linezerā. Boka iedeva divas gultas, kur likt pacientus. Nu, kāda tur sava klīnika. Attieksme sākumā bija briesmīga – viens nodaļas vadītājs pat paziņoja, ka tai dienā, kad mēs ievāksimies ar savām smirdīgajām brūcēm, viņš rakstīs atlūgumu. Mēs sākām attīstīt izgulējumu ārstēšanu un izveidojām Brūču klīniku.

Viesturs Boka sāka apvienot slimnīcas. Pirmo viņš izēda manu kursa biedru – Onkocentra Lasmani. Tad pievāca Gaiļezeru. Tad sākās krīze. Mēs no divām gultām, tātad vienas palātas, pakāpeniski izpletāmies pa veselu Linezera stāvu. Tas prasīja nieka sešus vai septiņus gadus. Izgulējumu programma no sākotnējā 120 tūkstošu finansējuma pieauga līdz apmēram miljonam eiro. Miljonam ir patīkama skaņa. Banknošu čaboņa piesaistīja tādus cilvēkus kā Aivars Vētra, Kārlis Smilga un beigās arī Mikroķirurģijas centra džeki. Jāpiezīmē, ka banknotes tiešām čabēja, tomēr aptaustīt tās gadījās reti. Jo Linezers bruka un mēs dabūjām dārgi maksāt par aprīkojumu, materiāliem un personālu. Tomēr nosauktajiem personāžiem mūžīgais izsalkums zīmēja mirāžas par manu villu Spānijā. Es tiešām veselības dēļ reizēm braucu uz Spāniju, lai gan uzturējos dažādos rajonos, arī tādos, kur gultā ņēmu līdzi ne vien kabatas lukturīti, bet arī nazi.

Boka mums uzrīdīja Slokenbergu, kas audzināšanas nolūkos neļāva uzņemt pacientus. Precīzāk sakot, mazliet ļāva, mazliet neļāva. Arvien pieaugoša deficīta apstākļos – ieņēmumi, kaut arī valsts pasūtījums, vairs nenosedza izdevumus, attiecības ar Austrumu slimnīcu kļuva neciešamas. Tad beidzot izlēmām par to, ka šajā laulībā bērni vairs nedzims, no RAKUS jāšķiras un jātaisa sava klīnika. Konstatējām, ka jau pirms dažiem gadiem esam kā privāta iestāde izmesti no tās MK noteikumu sadaļas, kur uzskaitītas slimnīcas, kas var dabūt valsts finansējumu. Viena izgulējumu pacienta ārstēšana izmaksāja aptuveni 13 tūkstošus. Kuram invalīdam ir tāda nauda? Tas bija strupceļš.

Apmēram tai pašā laikā, 2013.gada nogalē, Hipokrāta ielā 2** dzima plāns pievākt izgulējumu programmu. Mums piedāvāja 140 000 par to, ka nodrošināsim ķirurgu – speciālistu līdzdalību izgulējumu pacientu ārstēšanā. Viss pārējais nepieciešamais esot RAKUS. Tie bija meli. Patiesībā viņi cerēja, ka es uzmetīšu Brūču klīniku, Brūču klīnika uzmetīs mani un vienotā ierindā aizies strādāt pie RAKUS. Ar 140 000 viss bija pateikts. Mums vajadzēja aptuveni miljonu, lai uzturētu 40 cilvēku personālu, materiālus un pārējo saimniecību. Mūsējie redzēja, kā es cīnos, un teica, lai ņemu naudu. Es atbildēju, ka simt četrdesmit tūkstoši man jau ir, kam man vēl vienus. Atlaidu sevi pašu, tad visus pārējos. Torpedēju RAKUS konkursu Iepirkumu uzraudzības birojā. RAKUS mani izmeta uz ielas, burtiski no Linezera ārstu konferences. Kādu laiku es turpat koridorā turpināju mācīt viņu rezidentus. Vienu brīdi likās, ka ar Boku var sākties sarunas un mēs nonāksim pie risinājuma, jo nu viņiem bija programma, bet nebija izpildītāju. Tad pieslīdēja Aivariņš Tihonovs un uzņēmās to sutenera funkciju, ko sākotnēji piedāvāja mums – operēt svešā nodaļā citu ārstu ārstētus pacientus. Es aizgāju partizānos.

Tas ir īss, bet gandrīz patiess stāsts par mikroķirurģijas nozari. Īstenībā ar šiem projektiem varēja pelnīt tik daudz sasodītās naudas, ka pietiktu visiem – Smilgam, Slokenbergai, Vētram, Kapickim un varbūt pat Kalvim Pastaram ar Aivariņu Tihonovu pietiktu. Bet visu saķēzīja mūsu pašu alkatība, džipi, īpašumi, ādas dīvāni, savstarpējā plūkšanās, ambīcijas un nodevība. Un galvenokārt manis paša stulbums, neizdarība un pārmērīgā uzticēšanās.

Un vēl man ir sajūta, ka lielākā plūkšanās un lielākā netīrās veļas mazgāšana mūsu nozarei ir vēl priekšā. Bet Austrumu slimnīca, Biķernieku klīnika un Mikroķirurģijas centrs nupat ar šausmām atklājuši, ka Izgulējumu programmas banknošu čaboņai un smaržai nāk līdzi arī reāli pacienti – guloši, pagalam nomocīti slimnieki ar netīrām, smirdīgām brūcēm, viņu tuvinieki un tiesību pārstāvji. Aivariņš Tihonovs ar Kalvi Pastaru, saozdami sēra smaku, gopī, ko var, Kapickis savukārt, būdams dziļi morāls un ticīgs cilvēks, paļaujas uz dievpalīgu, spodrina savu personisko oreolu un gatavo bēgšanas plānu. Bet pēc pāris gadiem neviens vairs nezinās, ko iesākt ar nozāģētajām rokām, tāpat kā šobrīd nezina, ko iesākt ar izgulējumiem.

* plastiskais (rekonstruktīvais) ķirurgs, Brūču klīnika, Riska fonda konsultācijas

** RAKUS Gaiļezera klīnikas, RAKUS Valdes un Mikroķirurģijas centra adrese

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

Foto"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja jūs uzdrošināsieties uzturēt atšķirīgus viedokļus par konkrētiem jautājumiem un atklāti paudīsiet šos viedokļus, tad to uzskatīs par naida runu. Nevis tāpēc, ka tā ir naidpilna, bet tāpēc, ka tiem, kas iebilst pret atšķirīgiem viedokļiem, nav nekādu pretargumentu, un tad nu tie tos apzīmē par kaut ko morāli sliktu.
Lasīt visu...

18

Politiku vairs nevērošu, bet pievienošos Viņķelei un Pūcem, lai tiktu pie vietas Eiroparlamentā

FotoMani sauc Ivars Ījabs. Esmu politoloģijas profesors Latvijas Universitātē, taču žurnālisti reizēm mani dēvē arī par “politikas vērotāju”. Lai nu tā būtu, tomēr ir pienācis laiks, kad ar vērošanu vien ir par maz. Ir jānāk darīšanai. Tādēļ esmu pieņēmis lēmumu iesaistīties politikā un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās no Attīstībai/Par saraksta. Paskaidrošu, kāpēc.
Lasīt visu...

21

Transformeri jeb Putas vai krējums?

FotoKā vienmēr iedvesmu kaut ko uzrakstīt dod pati dzīve, bet dzīve Latvijā radošam cilvēkam ir īpaši piemērota, jo materiālu pārdomām piespēlē vai ik dienas.
Lasīt visu...

21

Kremļa ierocis

FotoLai ilustrētu ne tikai mākslas, bet arī plašāk – kultūras un cilvēka attiecības, Jānis Miezītis savā grāmatā «Būt latvietim» runā par ūdeni peldošu cilvēku. Viss, kas palīdz cilvēkam peldot noturēties virs ūdens, ir māksla (kultūra), bet viss, kas to velk uz dzelmi, ir antimāksla (antikultūra).
Lasīt visu...

21

Zagšana un tautas vara

FotoPie neliela lauku veikaliņa pienāca bārdains vīrs, sev priekšā stumjot ķerru. No tās viņš izņēma vairākus audekla maisus un iegāja veikalā. Pārdevēja viņu sagaidīja ar siltu smaidu, kas toreiz bija ļoti neparasti. Bārdainis uz letes nometa maisus un pateica, lai tajos saliekot visu, kas viņai ir. Svešiniekam, kas veikalā bija ienācis aiz neparastā pircēja, šķita, ka ir kļuvis par laupīšanas liecinieku.
Lasīt visu...

21

Nacionālā ideālisma strupceļš un humanitātes noziedzība

FotoIdeālisms tradicionāli asociējas ar atsevišķa cilvēka garīgo pasauli. Tajā ietilpst cilvēka domas, sirdsapziņas morālā pulsācija, prāta iztēles radošie sapņi. Bez visa tā cilvēkam piemīt tieksme sekot cildeniem un svētiem ideāliem. Cilvēks tic ideāliem un cenšas tos realizēt dzīvē. Ideālistiska pieeja parasti tiek slavēta, veicināta, atbalstīta, audzināta, skolota, ideoloģiski iedvesta. Ideāli vienmēr liecina par cilvēka apziņas attīstību un cilvēka morālo, estētisko, tikumisko principu daudzsološo kvalitāti.
Lasīt visu...

21

Kāpēc leftisti neieredz vīrišķību

FotoNepārtraukti skanošā leftistu mantra pauž pārliecību, ka visi ir balto vīriešu upuri, un diezgan daudzas sievietes arī dzied līdzi šim meldiņam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Valsts "augstākā līmeņa vadītājus" par jūsu naudu turpināsim attīstīt vēl līdz pat 2022.gadam

Nepārtraukta attīstība – tas ir atslēgvārds, kas attiecas uz ikvienu mūsdienīgu cilvēku, tai...

Foto

Viņš pats sev bija varonis

Šis teksts ir mana pateicība profesoram Mavrikam Vulfsonam. Viņam šodien ir dzimšanas diena. Profesors bija un ir viens no lielākajiem cilvēkiem...

Foto

Tieši augstākā līmeņa Latvijas valsts vadītājus visvairāk demonstrē izdegšanas pazīmes

Par Valsts kancelejas organizētajiem apzinātības treniņiem “Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā”: apzinātības treniņi bija viena no Augstākā...

Foto

Iesniegums KNAB par Madonas novada atbildīgo amatpersonu rīcību

Ar šo vēlos informēt par Madonas novada atbildīgo amatpersonu Gunta Ķevera un Ivara Miķelsona ieņemamā amata iespējamo ļaunprātīgo...

Foto

Krievija

Lasot latviešu patriotu rakstus, bieži jālasa vai nu kādas no dzīves atrautas teorijas vai arī raksti, kuros, kā mēdz teikt datorspeciālisti, «pēc noklusējuma» mums automātiski...

Foto

Reputācijas šķidrā reputācija

Reputācijas sociālais institūts (uzstādījums, iekārtojums sabiedrībā) uz planētas nodibinājās reizē ar pirmo divu cilvēku piedzimšanu. Ievas un Ādama laikā jau bija reputācijas sociālais...

Foto

Slēptās verdzības darbības principi

Patērētāju kults, kas valda mūsdienu Rietumu pasaulē, nav brīvas sabiedrības izpausme. Tas tiek uzturēts ar mūsdienu verdzības mehānismu palīdzību....

Foto

Latvijas „sabiedriskā” radio žurnālists: ja kāds ierēdnis vai politiķis ir dusmīgs, darbs ir padarīts labi

Latvijas Žurnālistu asociācija turpina interviju sēriju mediju kritikas projekta ietvaros. Viens...

Foto

Nostāja, ka migrācija var radīt apdraudējumu Latvijas sabiedrībai, ir pretrunā žurnālistu ētikas kodeksam

Decembrī Latvijas publisko telpu sarunās par migrāciju dominēja spraiga viedokļu apmaiņa par ANO...

Foto

Vējoņa un Kučinska gadumijas uzrunas

Publicējam Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ministru prezidenta Māra Kučinska gadumijas uzrunas....

Foto

Helisata

Viņa dzīvoja kaimiņos vienu māju tālāk. Veca sieviete. Ar dziļām rievām sejā, vairāk līdzīgas cirtuma rētām nekā laika pēdām. Sirmi, sirmi mati. Smaga nospiedoša gaita,...

Foto

Es balsošu pret „Vienotības” valdību un uz to aicināšu arī KPV frakciju

Esmu izlēmis - es balsošu pret Vienotības valdību un uz to aicināšu arī frakciju...

Foto

MVU žurnālistikas fakultātē bija nākamo spiegu kalve. S.V. arī?

Ideoloģiskie apsvērumi ir svarīgi, bet ne vienīgie, kādēļ VDK tik ļoti uzmanīja un pārbaudīja Maskavas Valsts universitātes...

Foto

Vai Latvija ir demokrātiska valsts un Ārlietu ministrija to zina?

Kad biju mazs, es tam ticēju. Tagad, it īpaši pēc pēdējām vēlēšanām, tam tic retais. Jo...

Foto

Vēlreiz par valsts drošību

Ja tauta ir valstsnespējīga, tautas politiskā apziņa ir nulles līmenī, tauta neciena valstisko suverenitāti un savu valsti ar prieku nodod valdīt ārpasaules...

Foto

Vēstījums 2018. gada Ziemsvētkos

Ziemsvētkus sauc par brīnumu laiku. Mēs varam pārnest mājās eglīti, skatīties uz to un domāt – lūk, brīnums! Mazā sēkliņā Dievs ir...

Foto

Bērnu galēšana... ar cirvjiem

Šis ir laiks, kad cirvju vicināšanu vismaz uz brīdi varētu nolikt malā. Vismaz attiecībā pret neaizsargātiem bērniem! Par tiem šodien būs runa. Jo...

Foto

Juta Anna nodarbojas ar mūsu partijas biedru vervēšanu VDK vislabākajā manierē un tradīcijās

Mūsu partiju šobrīd cenšas šķelt, cerot, ka mūsu partijā būs nodevēji. Ļoti aktīvi....