Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Reizēm Nelabais liek bakstīt taustiņus un rakņāties internetā, un pēkšņi ieraudzīju Pietiek apgriezieniem diezgan pasenu publikāciju: http://www.pietiek.com/raksti/kapec_valsts_slimnicam_nav_naudas_tapec,_ka_tas_pietiek_tikai__ipasajiem_. Tā kā autors nebija norādīts, vairāki komentētāji saistīja uzrakstīto ar manu uzvārdu (es faktiski vienmēr autorizēju paša sastādītu tekstu), un pirms dažām dienām saņēmu raksta varoņa Krustiņa kunga prasības pieteikumu 10 000 EUR apmērā par goda un cieņas aizskārumu, tāpēc nolēmu sacerēt komentāru.

Īstenībā cilvēki nemaz nav stulbi; viņi mēdz pareizi saskatīt lietas būtību, tomēr šeit viss ir nedaudz citādāk. Valsts slimnīcai nav iespēju izīrēt savas telpas, pārsniedzot noteiktos tarifus. Vismaz pirms kāda laika tā bija. Un deviņdesmito gadu beigās, kad izmisums un perspektīvas trūkums mūs – krutos mikroķirurgus iedzina tiktāl, ka nolēmām nospļauties uz valsts sistēmu, nopirkt mikroskopu un šūt klāt pirkstus par skaidru naudu, kā Gruzijā, kur bez 100 USD tev neoperēja apendicītu, mūsu mazā revolūcija bija visai advancēts notikums.

Nemaz nerunājot par, nu... varētu teikt pilsonisko drosmi, visā savā nebūt ne vidusmēra doktora darba mūžā iekrātos 14 000 USD ieguldot nevis divistabu dzīvoklītī Juglas rajonā (trīsdesmit astoņos gados pastāvīga meitene man jau bija atradusies), bet gan operāciju mikroskopā. Atceros, ka pārdevējs bija laipns, mikroskops nāca no Japānas pa jūras ceļu, kas nozīmēja 6 mēnešu laika nobīdi, tādejādi pēc priekšapmaksas veikšanas vēl palika puse naudas, par ko nopirkt instrumentus. Pārējie puiši, pliki kā baznīcas žurkas, paņēma kredītu bankā, par ko izremontējām ofisu, turklāt pašā Rīgas centrā. Šarmantais, jauneklīgais Viesturs Boka piedāvāja mums ieperināties Linezerā, mazliet sagurušais Gaiļezera boss Edvīns Platkājis, pret kuru kāvos astoņus gadus, laikam beidzot sācis uztvert mūs nopietni, piedāvāja ar otru kāju palikt arī Gaiļezerā. Tā mēs vienā rāvienā tikām pie ofisa centrā un divām klīniskajām bāzēm.

Ar Nacionālā veselības dienesta priekšteci VOAVA tiešo līgumu nenoslēdzām, jo atšķirībā no ORTO džekiem laikam nebijām īsti uzņēmēji. Turklāt bijām nāvīgi izmocīti cīņā ar Edvīnu, kas, ja salīdzina ar pašreizējo Slokenbergu, bija īsts Ziemassvētku vecītis. Sākumā viss gāja labi, pat ļoti. Atceros, ka Aivariņam Tihonovam pirmā alga 2001.gadā bija 4000Ls. Toreiz nopriecājos – beidzot mūsējie varēs dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi. Iegādāties normālus materiālus darbam, iekārtot mājokļus. Pašam lielā nauda gāja garām - saasinājās darba un muļķības dēļ iegūta kaite, turklāt tiktāl, ka pārstāju pirkt jaunas drēbes. Starp citu, ātri atkrita vajadzība pēc materiāliem, jo Gaiļezerā, pa lielām šeibām, viss bija uz vietas. Linezerā saplēsos ar Boku un aizgāju. Gaiļezerā Kapickis aizbrauca mācīties uz Singapūru, kur palika veselu gadu.

Tai laikā notika pārmaiņas – džekiem pārstāja vajadzēt savu klīniku. Toties sāka kāroties īpašumus, kuros savukārt vajadzēja eiroremontu un ādas dīvānus. Aivariņa Tihonova direktorāta ērā – visi puikas gribēja operēt, tāpēc par firmas papīriem atbildīgo nozīmēja visjaunāko un barības ķēdē pēdējo, pazuda gan firmas nauda, gan grāmatvedis, gan gada pārskats, toties pats Aivariņš tika pie dzīvokļa Puškina ielā, uzcēla māju Madonā un nopirka divus dzīvokļus tepat Mežaparkā. Kapicki, kurš pēc Singapūras teicās visu reformēt, ātri nolika pie vietas. Viņš apvainojās uz visu pasauli, un apmēram kopš 2003.gada tas ir viņa ierastais agregātstāvoklis. Man firmā bija tikai 16% balsu un caura veselība – ko es varēju iesākt. Tā kā nešpetnā rakstura dēļ tomēr tā kā vēl mēģināju drusku kasīties, Gaiļezerā nonācu vēl liekākā opozīcijā, kā iepriekš, jo džeki, sākotnējie domu un cīņu biedri, nonāca vienotā blokā ar šamējo administrāciju, lāga cilvēku Edvīnu, kas mani neieredzēja ne acu galā.

Cerību stars uzspīdēja 2005.gada vasarā, kad mani draugi – invalīdi ratiņnieki izcīnīja Izgulējumu programmu. Sākumā budžets bija smieklīgs – 120 000 Ls gadā. Kaut kur vajadzēja telpas un krišu, jo atsevišķai klīnikai atkal izrādījos par vāju. Gaiļezeristi – gan Edvīns, gan Kapickis – par izgulējumu pacientiem negribēja ne dzirdēt, jo kam gan interesē kaut kādi vecīši ratiņkrēslos, turklāt ar izgulējumiem jeb sadzīviski runājot – smirdīgiem, pūstošiem caurumiem pakaļas apvidū. Rezultātā izlīgu ar Boku un ievācos Linezerā. Boka iedeva divas gultas, kur likt pacientus. Nu, kāda tur sava klīnika. Attieksme sākumā bija briesmīga – viens nodaļas vadītājs pat paziņoja, ka tai dienā, kad mēs ievāksimies ar savām smirdīgajām brūcēm, viņš rakstīs atlūgumu. Mēs sākām attīstīt izgulējumu ārstēšanu un izveidojām Brūču klīniku.

Viesturs Boka sāka apvienot slimnīcas. Pirmo viņš izēda manu kursa biedru – Onkocentra Lasmani. Tad pievāca Gaiļezeru. Tad sākās krīze. Mēs no divām gultām, tātad vienas palātas, pakāpeniski izpletāmies pa veselu Linezera stāvu. Tas prasīja nieka sešus vai septiņus gadus. Izgulējumu programma no sākotnējā 120 tūkstošu finansējuma pieauga līdz apmēram miljonam eiro. Miljonam ir patīkama skaņa. Banknošu čaboņa piesaistīja tādus cilvēkus kā Aivars Vētra, Kārlis Smilga un beigās arī Mikroķirurģijas centra džeki. Jāpiezīmē, ka banknotes tiešām čabēja, tomēr aptaustīt tās gadījās reti. Jo Linezers bruka un mēs dabūjām dārgi maksāt par aprīkojumu, materiāliem un personālu. Tomēr nosauktajiem personāžiem mūžīgais izsalkums zīmēja mirāžas par manu villu Spānijā. Es tiešām veselības dēļ reizēm braucu uz Spāniju, lai gan uzturējos dažādos rajonos, arī tādos, kur gultā ņēmu līdzi ne vien kabatas lukturīti, bet arī nazi.

Boka mums uzrīdīja Slokenbergu, kas audzināšanas nolūkos neļāva uzņemt pacientus. Precīzāk sakot, mazliet ļāva, mazliet neļāva. Arvien pieaugoša deficīta apstākļos – ieņēmumi, kaut arī valsts pasūtījums, vairs nenosedza izdevumus, attiecības ar Austrumu slimnīcu kļuva neciešamas. Tad beidzot izlēmām par to, ka šajā laulībā bērni vairs nedzims, no RAKUS jāšķiras un jātaisa sava klīnika. Konstatējām, ka jau pirms dažiem gadiem esam kā privāta iestāde izmesti no tās MK noteikumu sadaļas, kur uzskaitītas slimnīcas, kas var dabūt valsts finansējumu. Viena izgulējumu pacienta ārstēšana izmaksāja aptuveni 13 tūkstošus. Kuram invalīdam ir tāda nauda? Tas bija strupceļš.

Apmēram tai pašā laikā, 2013.gada nogalē, Hipokrāta ielā 2** dzima plāns pievākt izgulējumu programmu. Mums piedāvāja 140 000 par to, ka nodrošināsim ķirurgu – speciālistu līdzdalību izgulējumu pacientu ārstēšanā. Viss pārējais nepieciešamais esot RAKUS. Tie bija meli. Patiesībā viņi cerēja, ka es uzmetīšu Brūču klīniku, Brūču klīnika uzmetīs mani un vienotā ierindā aizies strādāt pie RAKUS. Ar 140 000 viss bija pateikts. Mums vajadzēja aptuveni miljonu, lai uzturētu 40 cilvēku personālu, materiālus un pārējo saimniecību. Mūsējie redzēja, kā es cīnos, un teica, lai ņemu naudu. Es atbildēju, ka simt četrdesmit tūkstoši man jau ir, kam man vēl vienus. Atlaidu sevi pašu, tad visus pārējos. Torpedēju RAKUS konkursu Iepirkumu uzraudzības birojā. RAKUS mani izmeta uz ielas, burtiski no Linezera ārstu konferences. Kādu laiku es turpat koridorā turpināju mācīt viņu rezidentus. Vienu brīdi likās, ka ar Boku var sākties sarunas un mēs nonāksim pie risinājuma, jo nu viņiem bija programma, bet nebija izpildītāju. Tad pieslīdēja Aivariņš Tihonovs un uzņēmās to sutenera funkciju, ko sākotnēji piedāvāja mums – operēt svešā nodaļā citu ārstu ārstētus pacientus. Es aizgāju partizānos.

Tas ir īss, bet gandrīz patiess stāsts par mikroķirurģijas nozari. Īstenībā ar šiem projektiem varēja pelnīt tik daudz sasodītās naudas, ka pietiktu visiem – Smilgam, Slokenbergai, Vētram, Kapickim un varbūt pat Kalvim Pastaram ar Aivariņu Tihonovu pietiktu. Bet visu saķēzīja mūsu pašu alkatība, džipi, īpašumi, ādas dīvāni, savstarpējā plūkšanās, ambīcijas un nodevība. Un galvenokārt manis paša stulbums, neizdarība un pārmērīgā uzticēšanās.

Un vēl man ir sajūta, ka lielākā plūkšanās un lielākā netīrās veļas mazgāšana mūsu nozarei ir vēl priekšā. Bet Austrumu slimnīca, Biķernieku klīnika un Mikroķirurģijas centrs nupat ar šausmām atklājuši, ka Izgulējumu programmas banknošu čaboņai un smaržai nāk līdzi arī reāli pacienti – guloši, pagalam nomocīti slimnieki ar netīrām, smirdīgām brūcēm, viņu tuvinieki un tiesību pārstāvji. Aivariņš Tihonovs ar Kalvi Pastaru, saozdami sēra smaku, gopī, ko var, Kapickis savukārt, būdams dziļi morāls un ticīgs cilvēks, paļaujas uz dievpalīgu, spodrina savu personisko oreolu un gatavo bēgšanas plānu. Bet pēc pāris gadiem neviens vairs nezinās, ko iesākt ar nozāģētajām rokām, tāpat kā šobrīd nezina, ko iesākt ar izgulējumiem.

* plastiskais (rekonstruktīvais) ķirurgs, Brūču klīnika, Riska fonda konsultācijas

** RAKUS Gaiļezera klīnikas, RAKUS Valdes un Mikroķirurģijas centra adrese

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...