Iesaki rakstu: 
Tas, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis iejaukties saimniecisku jautājumu lemšanā, lai gan birojam tradicionāli nav nekādu pierādījumu par notikušām nelikumībām, nepārsteidz. Es te domāju Pietiek publicēto KNAB vēstuli par informācijas pieprasījumu sakarā ar AS Pasažieru vilciens organizēto vilcienu iepirkumu.
Iestāde savā vēstulē balstās uz presē lasītiem apgalvojumiem, taču pati nav veikusi nekādus aprēķinus, lai, piemēram, pierādītu vai apgāztu apgalvojumus, ka vilcienu apkopes varētu būt pārlieku dārgas.
No loģikas viedokļa vadoties, varētu taču pieļaut, ka nepatiesu informāciju izplata tieši tie cilvēki, kas apgalvo, ka CAF piedāvājums ir neizdevīgāks nekā Stadler, vai ne? Taču aprēķini nav sarunu noklausīšanās un birojā ekonomisti nestrādā, kas gan netraucē viedokli paust. Nu ne tikai parastu viedokli, bet tādu, kas ietekmē ekonomiskus procesus, no kuriem atkarīgs, būs vai nebūs Latvijā jauni vilcieni un miljoniem latu vērta eksportspējīga ražošana.
Domāju, ka ekonomiskiem analfabētiem nevajadzētu darīt to, kā sekas viņi neapzinās un nespēj prognozēt. Ak, nav analfabēti? Piedodiet, bet te kāds gluži apburošs stulbums. Proti, dokumentā apgalvots, ka līdzekļi, par kuru izlietojumu tā satraucies KNAB, iepirkuma līdzfinansējumam nāk no „Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta donoriem”.
Protams, jauki, ka KNAB darbinieki zina tik sarežģītu nosaukumu, taču jāsarūgtina gan dokumenta parakstītājs J.Streļčenoks, gan tā sagatavotāja – kāda I.Sauša, jo līdzfinansējums vilcienu iegādei, kā tas publiski zināms, paredzēts no gluži cita avota - ES Kohēzijas fonda līdzekļiem, kam nav nekāda sakara ar minēto KNAB „instrumentu”.
Labi, šādas lietas var sajaukt ierindas pilsonis, kam nav jāzina tādi smalkumi. Taču kā kaut ko tādu var atļauties KNAB amatpersonas, kas visā nopietnībā pieprasa informāciju? Jājautā, cik daudz tik „kompetentu” cilvēku tur strādā? Un kā mums dzīvot valstī, kur par tik nopietniem jautājumiem lemj pusmācīti darboņi? Un vai tomēr šāds bezprecedenta gadījums neliecina par ieinteresētību un vienas puses interešu lobēšanu?
Un kaut kā nāk prātā padomju laika anekdote par pieciem miličiem, kas vajadzīgi, lai ieskrūvētu vienu spuldzīti...
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
