Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kultūras ministrija (KM) iztērējusi vairāk nekā 750 tūkstošus latu digitālās kultūras kartes izveidošanai, kurā ar „punktiņiem” iezīmēti dažādi kultūras objekti. Lai gan lietpratēji apgalvo, ka šādu karti var radīt par pārdesmit tūkstošiem latu, KM nedomā, ka par karti būtu pārmaksājusi. Tikmēr kartes izveidotāji – informācijas tehnoloģiju kompānija Rix Technologies – norāda, ka internetā publiski pieejamā kartes daļa ir vien niecīga daļa no tās informācijas sistēmas, kas tapusi projektā ar nosaukumu „Digitālā kultūras karte”, un sagaida, ka ministrija sabiedrībai izskaidros, kas īsti slēpjas aiz šā miljonu vērtā projekta.

Digitālo kultūras karti ikviens var apskatīt internetā www.kulturaskarte.lv. Divas sadaļas – pakalpojumi un maršruti – nedarbojas, zem vairākiem nozaru katalogiem ieraksti nav atrodami, piemēram, karte rāda, ka Latvijā nav amatierteātru. Tomēr KM nekaunas apgalvot, ka „Latvijas digitālās kultūras kartes (LDKK) mērķis ir veicināt kultūras procesu attīstību valstī, ar izveidotās elektroniskās datu bāzes palīdzību sniedzot kultūras nozares interesentiem un profesionāļiem detalizētu informāciju par Latvijas kultūras procesu un institūciju daudzveidību. Kultūras karte ir nozīmīgs informatīvais resurss nemateriālā kultūras mantojuma jomā, kuras viena no nozīmīgām izpausmēm ir Latvijas amatiermākslas kustībā balstītā Dziesmu un deju svētku tradīcija. Kultūras kartē ikviens interesents var gūt informāciju par kultūras institūciju pārklājumu un pieejamību, piedāvāto pakalpojumu klāstu, kultūras infrastruktūras materiāltehnisko stāvokli”. Tā teikt, skaisti vārdi, bet patiesībā parasta Google karte ar papildu iezīmētiem punktiņiem.

Pietiek vēlējās noskaidrot, kam tad īsti domāta šī karte. KM atbilde ir teju vai anekdotiska. Ar kartes palīdzību ikviens interneta lietotājs varot sekmīgi iesaistīties kultūras procesā. Tieši kādā veidā, ministrija gan neprecizē. Atsaukšanās uz Dziesmu svētkiem šīs kartes jēgas izskaidrošanā ir gandrīz hrestomātiska. „Uzskatāmi tas ir, piemēram, runājot par Dziesmu un deju svētku tradīciju, kuras nepārtrauktību nodrošina vairāki tūkstoši Latvijas amatiermākslas kolektīvi un kuriem kultūras kartē ir atvēlēta atsevišķa sadaļa. Kultūras kartē iespējams iegūt informāciju par kolektīva veidiem, to atrašanās vietu (adrese, iestāde), mēģinājumu laikiem, darbību u.c.  Šo informāciju iespējams izmantot kā potenciālajiem kolektīvu dalībniekiem, tā dažādu pasākumu rīkotājiem. Kolektīviem tā ir iespēja sevi un savu darbību popularizēt vienotā valsts uzturētā portālā. Bez rakstiskas informācijas portālā iespējams ievietot arī foto un video materiālu.”

Skaidrības labad gan jāteic, ka cilvēkam, kuram interesē iesaistīties kādā pašdarbības kolektīvā, ir lieliska iespēja šo informāciju uzzināt uzziņu portālā 1188. Tiesa gan, tur nebūs norādīti mēģinājumu laiki un kolektīva vadītāja vārds, arī bildes droši vien nav, taču diez vai kāds pirmo reizi dosies uz kāda kolektīva mēģinājumu, iepriekš nepainteresējies, vai vispār jauni dalībnieki tiek gaidīti, kādas prasmes nepieciešamas, lai iesaistītos kolektīvā utt.

Pēc KM domām, šajā kartē  kultūras institūciju darbinieki, kultūras procesu veidotāji, speciālisti, menedžeri var iegūt informāciju par institūciju darbības mērķiem, piedāvājumu, plānotajām aktivitātēm. Tiesa gan, Pietiek portālā neatrada ne vārda par „institūciju darbības mērķiem, piedāvājumu, plānotajām aktivitātēm”.

Digitālo kultūras karti izstrādājusi IT kompānija Rix Technologies. Kompānijas vadītāja Eva Butāne nenoliedz, ka digitālās kultūras kartes publiski redzamā sadaļa tiešām nav miljonu vērta, jo patiesībā tā ir niecīga kopējā projekta sastāvdaļa. „Tā ir ļoti apjomīga datu bāze, kurā ir iekļauta pilnīgi visu kultūras objektu un institūciju informācija. Kultūras darbinieki visus datus ievada šajā sistēmā, līdz ar to vairs nav nepieciešams to papīra formātā sūtīt dažādām statistikas un citām informāciju apkopojošām institūcijām. Varbūt nosaukums projektam nav pārāk veiksmīgs un rada asociāciju, ka par interneta karti dārgi samaksāts, taču patiesībā tā ir visaptveroša kultūras informācijas datu bāze,” skaidro Eva Butāne.

Iespējams, ka šai datu bāzei nemaz nebūtu veidota publiski pieejama karte, taču, tā kā kultūras informācijas datu bāze tapa par Eiropas Savienības līdzekļiem, Eiropas prasība bija veidot arī publisku sadaļu. „Tādēļ arī tapa karte, kurā to informāciju, kuru var piedāvāt publiski, arī var redzēt, taču finanšu atskaites, kultūras mantojuma uzskaites datus un citu sensitīvu informāciju publiski piedāvāt nav plānots,” skaidro Eva Butāne.

Arī KM nenoliedz, ka portāla galvenā mērķauditorija patlaban ir kultūras iestāžu darbinieki, jo Latvijas digitālā kultūras karte ir galvenais valsts kultūras statistikas apkopošanas mehānisms, kuras dati tiek sniegti Centrālās statistikas pārvaldes datubāzei. Kopš 2010.gada kultūras nozaru statistikas datu apkopošana notiek decentralizēti tikai elektroniskā formātā – pašas kultūras iestādes ievada datus sistēmā, nevis tās sūta papīra formātā uz Kultūras ministriju. Tādējādi samazināti arī administratīvie resursi statistisko atskaišu sagatavošanā. Ar Kultūras kartes informācijas sistēmu tagad strādājot aptuveni 3000 lietotāju.

Tā kā projektu plānots pabeigt tikai šā gada otrajā ceturksnī, nevajagot brīnīties, ka dažas portāla sadaļas pagaidām nestrādā, norāda KM.

Digitālās kultūras kartes izveidošanai iztērēti 55 tūkstoši latu no valsts budžeta naudas, 278 tūkstošus piešķīra Bila un Melindas Geitsu fonds, bet lauvas tiesa - 413 165 latu -  finansēta no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības fonda līdzekļiem.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

FotoDaudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu spēju segt izdevumus pensijām. Taču tikpat svarīgs jautājums ir, vai esošā pensiju sistēma ir spējīga nodrošināt nākotnes pensionāriem pienācīgu dzīves līmeni vecumdienās. Jau pašreizējais pensijas apmērs ir salīdzinoši neliels, ar vienu no zemākajiem darba ienākumu aizvietojamības līmeņiem Eiropas Savienībā. Pensijas salīdzinošajai vērtībai vēl samazinoties, sabiedrība varētu pārstāt samierināties ar pensionāru zemajiem ienākumiem un pieprasīt politikas pārmaiņas. Līdz ar to arī formulās labi iezīmētā pensiju sistēmas finansiālā ilgtspēja varētu tikt apdraudēta.
Lasīt visu...

12

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

Foto"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja jūs uzdrošināsieties uzturēt atšķirīgus viedokļus par konkrētiem jautājumiem un atklāti paudīsiet šos viedokļus, tad to uzskatīs par naida runu. Nevis tāpēc, ka tā ir naidpilna, bet tāpēc, ka tiem, kas iebilst pret atšķirīgiem viedokļiem, nav nekādu pretargumentu, un tad nu tie tos apzīmē par kaut ko morāli sliktu.
Lasīt visu...

18

Politiku vairs nevērošu, bet pievienošos Viņķelei un Pūcem, lai tiktu pie vietas Eiroparlamentā

FotoMani sauc Ivars Ījabs. Esmu politoloģijas profesors Latvijas Universitātē, taču žurnālisti reizēm mani dēvē arī par “politikas vērotāju”. Lai nu tā būtu, tomēr ir pienācis laiks, kad ar vērošanu vien ir par maz. Ir jānāk darīšanai. Tādēļ esmu pieņēmis lēmumu iesaistīties politikā un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās no Attīstībai/Par saraksta. Paskaidrošu, kāpēc.
Lasīt visu...

21

Transformeri jeb Putas vai krējums?

FotoKā vienmēr iedvesmu kaut ko uzrakstīt dod pati dzīve, bet dzīve Latvijā radošam cilvēkam ir īpaši piemērota, jo materiālu pārdomām piespēlē vai ik dienas.
Lasīt visu...

21

Kremļa ierocis

FotoLai ilustrētu ne tikai mākslas, bet arī plašāk – kultūras un cilvēka attiecības, Jānis Miezītis savā grāmatā «Būt latvietim» runā par ūdeni peldošu cilvēku. Viss, kas palīdz cilvēkam peldot noturēties virs ūdens, ir māksla (kultūra), bet viss, kas to velk uz dzelmi, ir antimāksla (antikultūra).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Zagšana un tautas vara

Pie neliela lauku veikaliņa pienāca bārdains vīrs, sev priekšā stumjot ķerru. No tās viņš izņēma vairākus audekla maisus un iegāja veikalā. Pārdevēja...

Foto

Nacionālā ideālisma strupceļš un humanitātes noziedzība

Ideālisms tradicionāli asociējas ar atsevišķa cilvēka garīgo pasauli. Tajā ietilpst cilvēka domas, sirdsapziņas morālā pulsācija, prāta iztēles radošie sapņi. Bez...

Foto

Kāpēc leftisti neieredz vīrišķību

Nepārtraukti skanošā leftistu mantra pauž pārliecību, ka visi ir balto vīriešu upuri, un diezgan daudzas sievietes arī dzied līdzi šim meldiņam....

Foto

Valsts "augstākā līmeņa vadītājus" par jūsu naudu turpināsim attīstīt vēl līdz pat 2022.gadam

Nepārtraukta attīstība – tas ir atslēgvārds, kas attiecas uz ikvienu mūsdienīgu cilvēku, tai...

Foto

Viņš pats sev bija varonis

Šis teksts ir mana pateicība profesoram Mavrikam Vulfsonam. Viņam šodien ir dzimšanas diena. Profesors bija un ir viens no lielākajiem cilvēkiem...

Foto

Tieši augstākā līmeņa Latvijas valsts vadītājus visvairāk demonstrē izdegšanas pazīmes

Par Valsts kancelejas organizētajiem apzinātības treniņiem “Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā”: apzinātības treniņi bija viena no Augstākā...

Foto

Iesniegums KNAB par Madonas novada atbildīgo amatpersonu rīcību

Ar šo vēlos informēt par Madonas novada atbildīgo amatpersonu Gunta Ķevera un Ivara Miķelsona ieņemamā amata iespējamo ļaunprātīgo...

Foto

Krievija

Lasot latviešu patriotu rakstus, bieži jālasa vai nu kādas no dzīves atrautas teorijas vai arī raksti, kuros, kā mēdz teikt datorspeciālisti, «pēc noklusējuma» mums automātiski...

Foto

Reputācijas šķidrā reputācija

Reputācijas sociālais institūts (uzstādījums, iekārtojums sabiedrībā) uz planētas nodibinājās reizē ar pirmo divu cilvēku piedzimšanu. Ievas un Ādama laikā jau bija reputācijas sociālais...

Foto

Slēptās verdzības darbības principi

Patērētāju kults, kas valda mūsdienu Rietumu pasaulē, nav brīvas sabiedrības izpausme. Tas tiek uzturēts ar mūsdienu verdzības mehānismu palīdzību....

Foto

Latvijas „sabiedriskā” radio žurnālists: ja kāds ierēdnis vai politiķis ir dusmīgs, darbs ir padarīts labi

Latvijas Žurnālistu asociācija turpina interviju sēriju mediju kritikas projekta ietvaros. Viens...

Foto

Nostāja, ka migrācija var radīt apdraudējumu Latvijas sabiedrībai, ir pretrunā žurnālistu ētikas kodeksam

Decembrī Latvijas publisko telpu sarunās par migrāciju dominēja spraiga viedokļu apmaiņa par ANO...

Foto

Vējoņa un Kučinska gadumijas uzrunas

Publicējam Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ministru prezidenta Māra Kučinska gadumijas uzrunas....

Foto

Helisata

Viņa dzīvoja kaimiņos vienu māju tālāk. Veca sieviete. Ar dziļām rievām sejā, vairāk līdzīgas cirtuma rētām nekā laika pēdām. Sirmi, sirmi mati. Smaga nospiedoša gaita,...

Foto

Es balsošu pret „Vienotības” valdību un uz to aicināšu arī KPV frakciju

Esmu izlēmis - es balsošu pret Vienotības valdību un uz to aicināšu arī frakciju...

Foto

MVU žurnālistikas fakultātē bija nākamo spiegu kalve. S.V. arī?

Ideoloģiskie apsvērumi ir svarīgi, bet ne vienīgie, kādēļ VDK tik ļoti uzmanīja un pārbaudīja Maskavas Valsts universitātes...

Foto

Vai Latvija ir demokrātiska valsts un Ārlietu ministrija to zina?

Kad biju mazs, es tam ticēju. Tagad, it īpaši pēc pēdējām vēlēšanām, tam tic retais. Jo...

Foto

Vēlreiz par valsts drošību

Ja tauta ir valstsnespējīga, tautas politiskā apziņa ir nulles līmenī, tauta neciena valstisko suverenitāti un savu valsti ar prieku nodod valdīt ārpasaules...

Foto

Vēstījums 2018. gada Ziemsvētkos

Ziemsvētkus sauc par brīnumu laiku. Mēs varam pārnest mājās eglīti, skatīties uz to un domāt – lūk, brīnums! Mazā sēkliņā Dievs ir...

Foto

Bērnu galēšana... ar cirvjiem

Šis ir laiks, kad cirvju vicināšanu vismaz uz brīdi varētu nolikt malā. Vismaz attiecībā pret neaizsargātiem bērniem! Par tiem šodien būs runa. Jo...

Foto

Juta Anna nodarbojas ar mūsu partijas biedru vervēšanu VDK vislabākajā manierē un tradīcijās

Mūsu partiju šobrīd cenšas šķelt, cerot, ka mūsu partijā būs nodevēji. Ļoti aktīvi....