Par nacionālpatriotiskajiem cepumiem un to recepšu grāmatu
Pietiek lasītājs31.05.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kad 2013. gada ziemā pašreizējais Saeimas deputāts Jānis Iesalnieks publicēja fotogrāfiju ar cepumiņiem, kuru forma lika domāt par svastiku, pamanīju nelielu detaļu. Precīzāk, to, ka Jāņa fotogrāfijā līdzās Otrā pasaules kara daļas notikumu grafiskajam simbolam līdzīgiem priekšmetiem bija arī cita nacistiem raksturīga manta - krāsns.
Atceroties krāsni Jāņa bildē, nemitīgi sev uzdevu vienu un to pašu jautājumu – vai šī kompozīcijas detaļa bija nejaušība vai tomēr mājiens? Un tad pagājušajā nedēļā Jānis beidzot apmierināja manu ziņkāri ar saviem vārdiem par deviņdesmit pieciem procentiem, kas vismaz no pirmā acu uzmetiena izskatās pēc aicinājuma uz etnisko tīrīšanu.
Dabiski, ka ļoti nedaudziem cilvēkiem Jāņa vārdi šķita saprātīgi. Dabiski, ka ar Jāni, iespējams, kāda Iekšlietu ministrijas iestāde organizēs terapijas sesiju un, iespējams, pat izrakstīs viņam sodu uz veseliem 30 eiro. Dabiski, ka ne garīgi līdzsvarotu cilvēku, ne tiesībsargu viedokļi Jāni nekādi neietekmēs. Un dabiski, ka Jānis, it kā nekas nebūtu noticis, arī turpmāk uzvedīsies kā brāķēta Vladimira Žirinovska baltiešu parodija.
Tā kā turpmāko notikumu attīstība ir nežēlīgi garlaicīga, daudz par to runāt nav jēgas. Bet būtu ļoti interesanti paspekulēt par motīviem, kādi varēja būt aiz izrādes, kuru izpildīja Jāņa ne pārāk gaišā, bet noteikti ļoti karstā galva.
Pirmais variants ir politiskā tirgošanās. Šajā gadījumā uz Jāņa vietu partijā, Seimā vai kāda citā vietā, kur Jānim tika deleģēta kāda atbildība, parādījās pircējs. Šī pieprasījuma rezultātā Jānim tika lūgts brīvprātīgi organizēt savu diskreditāciju, kas būs iemesls viņa turpmākai aiziešanai no ietekmes grupas, kurā Jāņa vieta tika pārdota kādam citam.
Šī versija izklausās ticama, pirmkārt, ņemot vērā, ka Jānis 15 gados politikā nav guvis absolūti nekādus būtiskus sasniegumus un tā vietā 15 gadus ir bijis parasts politiskais funkcionārs, kuru mūsu valstī ir tūkstošiem. Starp citu, to apliecina arī viņa ļoti viduvējais un ļoti īsais politiskais CV.
Turklāt, īpaši pēdējā laikā vērojot, kādas funkcijas un pienākumus Jānis pilda politikā, šķiet, ka viņa galvenais uzdevums ir pareizā vietā un laikā pacelt vai nolaist roku.
Tāpat versija par tirgošanās izklausās ticama, ņemot vērā, ka līdz Saeimas vēlēšanām vēl ir diezgan daudz laika. Galu galā tik spēcīgus paziņojumus kā mājienus uz etniskām tīrīšanām vajadzēja izteikt nevis pusgadu pirms vēlēšanām, bet burtiski dienu pirms Nacionālās apvienības vēlētāju došanās uz iecirkņiem.
Bet Jānis politiskās retorikas bumbu nolemj nomest laikā, kad ar šādu rīcību politisko kapitālu nopelnīt iespējams nav, bet piespiest sevi ienīst tos cilvēkus, kuri par tevi pat nav dzirdējuši, ir ļoti vienkārši.
Otrais variants ir saistīts ar Latvijas politiķu neticamo intuīciju. Tas ir saistīts ar vēstnieka Riekstiņa intuīciju, kurš, lai Ziemassvētkos apsveiktu krievu bāreņus, aizsūtīja uz Maskavas bērnu namu alus darītāju. Tas ir saistīts ar deputāta Kaimiņa intuīciju, kurš ļoti neatlaidīgi un ļoti ilgi mēģināja panākt, lai no reliģisko pienākumu pildīšanas tiktu atlaists gandrīz viss Latvijas Pareizticīgās Baznīcas augstākais bīskapāts. Ar deputāta Kiršteina intuīciju, kurš Pārdaugavas pieminekļa apmeklētājiem ierosināja izveidot koncentrācijas nometni turpat parkā.
Otrs variants, protams, saistīts arī ar paša Jāņa dresētāju fenomenālo intuīciju. Šie cilvēki noteikti zina kaut ko tādu, ko mēs nezinām, un tieši tāpēc ar sava īpaši izpalīdzīgā protežē palīdzību turpina morāli terorizēt okupantus jeb padomju militāros pensionārus, kuri Latvijā nodzīvo mūža atlikumu.
Diemžēl ir arī trešais variants, kurš ir daudz vienkāršāks un banālāks nekā pirmie divi. Trešais variants neparedz nekādus noslēpumus un aizkulišu intrigas. Trešais variants nozīmē, ka daži mūsu Saeimas deputāti, no tribīnes uzrunājot sabiedrību, balstās uz idejām, kuras aprakstītas Frānsisa Galtona grāmatās.
Seko mums 
Sortition. Tā senajās Atēnās sauca sistēmu, kurā tautas priekšstāvji, amatpersonas, augstākie ierēdņi, tiesneši tika izvēlēti lozējot. Tas, kuram izkrita kārts ieņemt kādu augstu amatu, tad deva zvērestu kalpot godīgi, tikai un vienīgi tautas interesēs, neņemt kukuļus utt. Šī senā demokrātijas metode nav pilnībā izzudusi līdz pat mūsu dienām, piemēram, tādās valstīs kā ASV, kur šādi tiek izvēlēti tiesu zvērinātie, kuri krimināllietās faktiski izlemj – vainīgs vai ne.
Pagājušajā piektdienā, 15. septembrī, Latvijas Republikas Saeimā sākās ārkārtas sēde. Tajā bija tikai viens izskatāms jautājums, proti: “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam.” Runa, protams, ir par aizejošās labklājības ministres Evikas Siliņas izveidoto valdību.
Godātie Saeimas deputāti, vēršamies pie Jums, lai paustu dziļas bažas par Gunāra Kūtra pieteikto kandidatūru un plānoto apstiprināšanu Saeimas priekšsēdētāja amatā. Uzskatām, ka deputāta publiskajā telpā izskanējušie izteikumi neatbilst augstajiem godprātības, atklātības un atbildīguma standartiem, kas tiek sagaidīti no Saeimas priekšsēdētāja kā vienas no augstākajām valsts amatpersonām.
Rietumu pasaulē
Pētot Daugavpils Čmoikas un Re:Baltica prokrieviskā dueta darbības, uzdūros interesantam dokumentam, kurā Tiesībsargs analizē ar Imigrācijas likuma grozījumiem saistītos riskus, tai skaitā iespējamo eventuālo Krievijas Federācijas pilsoņu izraidīšanu no valsts nenokārtotas latviešu valodas pārbaudes dēļ.
Šī būs pirmā centriski kreisā valdība kopš neatkarības atjaunošanas. Pirmā valdība, kas nebūs konservatīva.
Lai patiesi izprastu otru cilvēku, ir jānoiet viņa ceļš viņa kurpēs, vēsta sena paruna. Tikai izprotot un pieņemot citādo, varam veidot iekļaujošāku sabiedrību. Tāpēc 15. septembrī ikviens Latvijas iedzīvotājs ir aicināts vilkt katrā kājā atšķirīgu apavu, simboliski paužot savu atbalstu deinstitucionalizācijas mērķa grupām – bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm, cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem. Īpaši pasākumi notiks Rīgā, Jelgavā, Valmierā, Ventspilī un Ludzā, bet “Dažādo kurpju diena” tiks iedzīvināta arī sociālajos tīklos un citviet Latvijā.
Godātais Latvijas valsts prezident Edgar Rinkēvič! Es, Latvijas pilsonis Rihards M.Parts, iepriekšējā vārdā un uzvārdā – Gints Grosfogels, esmu saskāries ar nopietnām problēmām mūsu tiesībsargājošo iestāžu darbībā un finanšu institūcijās, konkrēti Swedbank, neētisko un, manuprāt, noziedzīgo uzvedību. Tālāk izklāstīšu faktus, kas skaidri norāda uz iespējamu tiesību pārkāpumu un neētisku rīcību no Swedbank puses.
