Par nākotnes Latviju vēlētāju acīm (spriežot pēc reitingiem)
Guntars Vītols07.08.2025.
Komentāri (33)
Iesaki rakstu: 
Mums ir tikai divas partiju grupas. 84% ir komunisti, un 16% tādi nav. Nē, es nevēlos te slavēt Šleseru ar tiem 16%, jo viņš nepārstāv valstij prioritāri svarīgas uzņēmējdarbības nozares - industriju, pievienoto vērtību, darbavietas, eksportu, inovācijas, jaunuzņēmumus. Bet tomēr rosās uzņēmējdarbībā, starpniecības pakalpojumu nozarē, turpat, kur Rimi, - sagriež desu, iepako, pārdod ar uzcenojumu. Raspiļī, izpārdod, nopelna.
Pārēji gan arī cenšas raspiļīt, nu tur notirgot Latvenergo, bet tā nerezultatīvi tas tur notiek. No LPV viņus politiski atšķir būtiska lieta. Politiskā platforma, programmatiskie uzstādījumi. Ja Šleseram iztrūkst, tad pārējiem ir izteikti komunistiska retorika - ko tur godīgi kam jāsadala, cik laimīgas pensijas un saulaine nākotne mums tāpēc būs. Kad pārdalīsim. Ekonomikas attīstības plāna nagla pilnīgi visiem citiem ir - apkarot ēnu ekonomiku, respektīvi komunistiski pa godīgo sadalīt atlikušo.
Agrāk gan bija vēl viena it kā saimnieciski orientēta partija – Apvienotais saraksts, bet tagad iznākuši no skapja un sola dot naudu kolhozniekiem, nevis cilvēku ārstēšanai, bet ekonomikas attīstības plāns kā visiem pārējiem - apkarot ēnu ekonomiku. Tas to Štirļicu nodod.
Un tad var padomāt par nākotnes valdību tādā reālistiskā variantā. Es domāju, ka godīgi jāatdod premjerministra amats Iljiča ideju turpinātājam Šuvajevam, jo viņam ir vistīrākā skaidrība par savu orientāciju, kamēr pārējie maldās trīs priedēs un kaut ko nesakarīgi murmina par „konkurētspēju” un „uzņēmējdarbības atbalstīšanu”.
Ievērojot, ka Satversme nosaka latviešu valodu par bāzi, komunisms jāattīsta kā nacionālkomunisms. Kultūras nozare jāuztic baznīcai – Nacionālajai apvienībai, lai arī turpmāk Dziesmusvētki būtu latviski, tikai atšķirībā no padomjlaikiem sarkanajiem transparentiem jāatspoguļo nevis padomju cilvēka vēlamības, bet latvieša komunista nelokāmo ticību godīgi pārdalītai nākotnei.
Kolhozs attiecīgi viennozīmīgi jādod ZZS, Zemkopības ministriju tā arī jāpārsauc - Kolhoza ministrija.
Satiksmes nozare, kas ir galvenā Briseles ideoloģiskā megaprojekta dekarbonizācijas realizētāja, jāatdod Apvienotajam. Tur Kulbergs varēs realizēt arī paralēlo projektu - Briseles vissavienības bezcerīgo grandprojektu Eiropas BAM.
Ļoti dabīgi politbiroja sastāvā iederas Vienotība. Tur nekādas korekcijas uzstādījumos nav vajadzīgas. Tieslietas. Tieslietās par galveno locekli jāieceļ Judins. Viņš daudzus gadus ar to vien nodarbojas, kā kriminalizē visu, ko vien var. Jānosaka pārejas posms Civillikuma un administratīvā kodeksa likvidēšanai. Tad kā pie Kima Ziemeļkorejā. Vai nu dari, kā liek, vai uz pāraudzināšanu lēģerī.
Ar knābi ar nekas daudz nav jādara. Tur tagad pārejas posms - politika „nekonstatē”. Nekad nevienu politbiroja noziedzīgu darījumu nekonstatē, un tas ir pareizi. Nedrīkst ar darvas karoti bojāt ideoloģiski tīru valdības tēlu.
Kad pārejas posms beigsies, tad politika jāpiekoriģē. Nekonstatē kompartijai, konstatē visiem pārējiem bez neviena izņēmuma. Par līderi viennozīmīgi jānozīmē VID Roķe. Apkaro visus - gan puķu tantes, gan naudīgākus - ar bankomātiem. Ievieš kontroļ digitalizāciju - spiegu programmatūru Cellebrite. Baiba ir izcila!
Ekonomikas ministriju un ministru atstājam. Valainis lieliski pilda darbu - nacionalizē TET, pieregulēšot desas cenu veicī, dubultošot ekonomiku. Jāatgriežas pie piecgadu plānošanas jeb pjaķiļetkas.
Lielāko ierēdņu algām jānosaka garantēts minimums. Īsteniem aparatčikiem jāsaņem vismaz 100 štukas gadā uz rokas. Un obligāti jāpiešķir Volga ar kolhoznieku pie stūres.
Šlesera partija varētu būt atbildīga par ēnu ekonomiku. Nevis apkarošanu, bet tieši neapkarošanu. Jo jebkurā komunismā melnais tirgus pastāv, pilda stratēģisku funciju - veikalā pieregulētās desas nav, bet tirgū ir. Bez desas tauta kurnēs. Labāk to kūrēt centralizēti, nevis ļaut ganīties pašai. Ēnu ekonomikas ministrijas nosaukums tikai jānokodē, jo neiederas ideoloģijā. Džinsu vārīšanas ministrija.
Seko mums 
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
