Par negodīgu atlaišanu no bijušā pašvaldības uzņēmuma "Ceļu pārvalde" sūdzējušies "tikai" astoņi
PIETIEK08.07.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēdējā laikā Pietiek regulāri saņem ziņas par procesiem, kas notiek Rīgas pašvaldības šopavasar pārdotajā uzņēmumā Ceļu pārvalde - to masveidā pametot darbinieki, norēķini notiekot ar pārkāpumiem, būtiski mainīta algu sistēma. Pats uzņēmums nekādus komentārus nesniedz, savukārt Valsts darba inspekcija (VDI) informē, ka pagaidām saņemtas "tikai" astoņas sūdzības.
"Kad notika slavenā akciju pārdošana, neviens neteica, ka jaunais īpašnieks piedāvās algu minimālo, pārējo "uz rokas", kā arī notika... pirmie "aizgāja" tāmētāji, tad birojs palēnām... nu jau iet prom vienkāršie strādnieki... nevienam neizmaksā līgumos atrunāto "drošības spilvenu", ir jau daudz iesniegumu VDI, taču pagaidām rezultātu nav, laikam ļoti aizņemti... no 15.06 aiziet sagādes daļa, rodas smieklīgs, ja ne traģisks jautājums - ar ko un kas nākamziem kaisīs Rīgas ielas, ja vēl uz šo brīdi nav ne santīma samaksāts par veco sāli un, protams, nav pasūtīts arī jaunais (parasti tas notiek jau jūnija vidū, apjomu dēļ). Un, kas raksturīgi - neviens preses izdevums vispār neatspoguļo faktu, ka notiek masveida iesniegumu iesniegšana VDI, masveida darbinieku aizplūšana..." nesen informēja kāds Pietiek lasītājs.
Valsts darba inspekcija uz to atbild, ka neesot tik traki - pagaidām esot saņemtas tikai astoņas sūdzības: "Laika posmā no marta līdz jūnija beigām Valsts darba inspekcija ir saņēmusi astoņus iesniegumus par iespējamiem darba tiesību pārkāpumiem AS Ceļu pārvalde. Sūdzības galvenokārt bija par darba samaksu (gala aprēķina neizmaksa). Administratīvās lietas izskatīšanas laikā tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols par Darba likuma neievērošanu (visu pienākošos summu neizmaksa, izbeidzot darba tiesiskās attiecības; darba laika neuzskaitīšana), par ko uzņēmumam piemērots 625 latu liels sods. Ar uzņēmuma Ceļu pārvalde pārstāvjiem veikts arī sociālais dialogs."
Savukārt Rīgas dome apgalvo, ka par nākamo ziemu neesot pamata uztraukties: "Ielu, tiltu un pārvadu uzturēšanas darbus Rīgā veic uzņēmumi, ar kuriem Rīgas domes Satiksmes departaments konkursa rezultātā 2009.gadā noslēdza līgumus par transporta būvju ikdienas uzturēšanu no 2010. līdz 2014.gadam. Tiltu un pārvadu uzturēšanu veic SIA Rīgas tilti, savukārt ielas uztur: Centra rajonā pilnsabiedrība CP Serviss, Latgales priekšpilsētā AS Ceļu pārvalde, Vidzemes priekšpilsētā pilnsabiedrība CP Serviss, Zemgales priekšpilsētā pilnsabiedrība CP Serviss, Kurzemes rajonā SIA Roadeks, Ziemeļu rajonā pilnsabiedrība CP Serviss. Visos noslēgtajos līgumos ir paredzētas soda sankcijas un iespēja lauzt līgumus par saistību neizpildi."
Kā zināms, šopavasar Rīgas pašvaldība šā gada aprīlī no tai piederošajiem 88,73% Ceļu pārvaldes akciju atbrīvojās, tos par 6,2 miljoniem latu pārdodot Adigjozalam Mamedovam piederošajai AS Rīgas Sanitārā transporta autobāze.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
