Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka
Foto

Par nejēdzībām

Jānis Miezītis
09.01.2016.
Komentāri (14)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kāpēc aug un vairojas nejēdzības? Tāpēc, ka nejēdzības tiek kultivētas. Jā, jā, katru nejēdzību var pielīdzināt savdabīgam kultūraugam, kurš ir jāsaudzē un jālolo, jo tikai tā tas var augt, attīstīties un radīt jaunas nejēdzības.

Dabīgā vidē, kur valda reāla atbildība un mērķtiecīgs saimnieciskums, nejēdzības ātri iet mazumā un iznīkst. Nejēdzībām ir vajadzīga piemērota augsne, kas šīs nejēdzības baro un uztur. Jo lielāka nejēdzība, jo lielāka augsne ir jāpiesaista šīs nejēdzības uzturēšanā un lološanā. Valstiska mēroga nejēdzību uzturēšanā un lološanā kā augsne tiek piesaistīta visa valsts. Eiropas savienības mēroga nejēdzību uzturēšanā kā augsne tiek iesaistīta visa Eiropas savienība.

Pašu nejēdzību audzēšanu var iedalīt trijos posmos vai periodos. Pirmais posms ir augsnes sagatavošana. Otrais posms - nejēdzības iedēstīšana. Trešais posms – nejēdzības lološana.

Pirmajā posmā tiek sagatavota nejēdzībai vajadzīgā augsne. Tas nozīmē, ka nejēdzības pieņemšanai attiecīgi tiek sagatavota konkrētās teritorijas iedzīvotāju sabiedriskā doma un nejēdzības vajadzībām pieskaņota šajā teritorijā valdošā likumdošana. Protams, ka, lai to visu varētu izdarīt, ir jāizveido arī nejēdzību kultivēšanai piemērots šīs teritorijas pārvaldes aparāts.

Pārvaldes aparātam ir jābūt tādam, lai tur strādājošo birokrātu personīgā materiālā labklājība nebūtu atkarīga no viņu darba rezultāta pārvaldāmās teritorijas labā. Birokrātu hierarhija jāveido tā, lai zemākos amatus ieņēmušie birokrāti pilnībā būtu atkarīgi no augstākstāvošo birokrātu labvēlības un tāpēc nebūtu ieinteresēti augstākstāvošos kritizēt, izteikt pārmetumus par viņu rīcību vai atmaskot un atklātībai nodot viņu pastrādātās nejēdzības.

Kad šāds pārvaldes aparāts ir izveidots, tālāka augsnes sagatavošana tiek veikta ļoti delikāti, ar saudzējošiem paņēmieniem, bez norādes uz nejēdzību, kas šai augsnei nākotnē būs jāpieņem. Viss tiek veidots tā, lai pati sabiedrība kā augsne turpmākajām nejēdzībām izjustu zināmu ieinteresētību vajadzīgajās pārmaiņās vai vismaz tām nepretotos.

Sabiedriskās domas ietekmēšanai ļoti noderīgas ir attiecīgi koriģētas idejas par solidaritāti, vienlīdzību, cilvēktiesībām, humānismu, uzskatu un vārda brīvību, demokrātiju u.t.t., kuras visdažādākajos locījumos skandinot, tiek iedēstītas cilvēku apziņā. Saprotama lieta, ka ar īstajām vērtībām, šīm sludinātajām idejām ir tikai attāla līdzība. Piemēram, demokrātija, kas pēc būtības ir sabiedrības vairākuma interešu pārstāvētāja un aizstāvētāja tiek pasniegta kā pamatojums dažādu sabiedrības mazākuma aprindu vai grupu interešu un vajadzību lobēšanai, bet vārda brīvība un cilvēktiesības kļūst par ērtu attaisnojumu amorālu un sabiedrību degradējošu parādību izplatībai.

Savukārt vajadzīgās izmaiņas likumdošanā tiek veiktas ar lozungu „Viss sabiedrības labā, viss sabiedrības interesēs”. Sabiedrības labuma un interešu pamatojums gan saprotamu iemeslu dēļ tiek aizstāts ar skaļiem, autoritatīviem apgalvojumiem un paziņojumiem, kas, daudzas reizes atkārtoti un papildināti, pamazām iegūst patiesības oreolu cilvēku apziņā. Vispirms parasti ar cēlu mērķi tiek sastādīti likumprojekti, kuri tad tālākajā „apspriešanas” gaitā klusām un nemanāmi tiek pārveidoti vajadzīgajā virzienā.

 Ne mazāk svarīga šajā augsnes sagatavošanas posmā ir arī tādu augsnē esošo elementu apkarošana un neitralizēšana, kas nākotnē iedēstāmajai nejēdzībai varētu kaitēt, to iznīcināt, vai pat neļaut nemaz uzdīgt. Visbīstamākie jebkurai nejēdzībai ir nacionāli noskaņoti cilvēki, jo viņi ļoti labi spēj saskatīt un visai asi vērsties pret jebkuru nejēdzību, kas apdraud viņu tautu un valsti. Tādēļ nacionālisms cilvēku prātos ir jāapkaro un jādiskreditē ar visiem iespējamiem līdzekļiem.

Cilvēki ar nacionālistiskiem uzskatiem ir jāizsmej kā kaut kādi senās pagātnes ilūzijās iegrimuši truli radījumi, kas neko nesaprot no progresa, vai arī jāattēlo kā cilvēknīdēji monstri, kas gatavi uzkundzēties un paverdzināt jebkuru cittautieti, kurš nejaušas sagadīšanās dēļ ir uzradies viņam ceļā. Kopumā sabiedrībai ir jārada priekšstats par nacionālismu kā par kaut ko ļoti muļķīgu un apkaunojošu.

Kad augsne sagatavota, var sākties otrais posms – nejēdzības iedēstīšana. Tas ir brīdis, kad nejēdzība pirmo reizi nonāk sabiedrības vidē vai sev sagatavotajā augsnē. Svarīgi, lai sabiedrība to pamanītu jau kā notikušu faktu, nevis kā iespējamību, par ko var diskutēt vai pret ko var rezultatīvi protestēt. Tāpēc nejēdzības dēstītāji cenšas pēc iespējas ilgāku laiku nejēdzības pastāvēšanu no sabiedrības noslēpt. Masu saziņas līdzekļiem no pārvaldes aparāta puses tiek dots ļoti iedarbīgs un pārliecinošs mājiens par notikušo nejēdzību klusēt. Reizēm šī klusēšana tiek aizpildīta ar kādu citu notikumu pārspīlētu apspriešanu un izcelšanu masu saziņas līdzekļos.

Kad nu nejēdzība kļūst tik acīm redzama, ka to vairs nav iespējams noslēpt, tiek uzsākta nejēdzības attaisnošana. Šeit ir plašas iespējas pielietot visdažādākos paņēmienus atkarībā no konkrētajiem apstākļiem un konkrētās nejēdzības veida. Var, piemēram, izmantot atsauces uz jau agrāk it kā sabiedrības interesēs izmainītajām likuma normām, var runāt par ilgtermiņa labumiem, kurus it kā iedēstītā nejēdzība varētu radīt, var nejēdzības pastāvēšanu pamatot ar kaut kādām ārējām saistībām, ārējiem apstākļiem vai pat speciāli atlasītiem „zinātniskiem” argumentiem u.t.t.

Visbiežāk nejēdzība tiek attēlota kā mazākais iespējamais ļaunums. Ļoti reti, tikai galējas nepieciešamības gadījumā nejēdzība tiek nosaukta par kļūdīšanos, kuru „diemžēl” vairs nav iespējams labot. Nejēdzības iedēstīšanas periodā ļoti svarīgi ir panākt, lai sabiedrība nespētu personificēt konkrētus nejēdzības iedēstītājus un pieprasīt no viņiem atbildību. Lai to novērstu, tiek runāts par „mūsu visu kopējo vainu”, izteikti priekšlikumi „sākt vainas meklēšanu vispirms katram pašam ar sevi” vai arī apspriesti kaut kādi ārēji apstākļi, kas šīs nejēdzības rašanos ir padarījuši nenovēršamu. Sevišķi neatlaidīgiem notikušā vaininieku meklētājiem reizēm tiek izteikts tēvišķīgs aizrādījums, ka viņu kritika nav konstruktīva un nevajag tagad rīkot „raganu medības”, bet gan visiem kopīgi dzīvot tālāk un domāt, kā uzlabot radušos situāciju.

Kad sabiedrība nejēdzību ir pieņēmusi kā notikušu faktu, kuru vairs nav iespējams novērst, nejēdzības dēstīšanas periods ir beidzies, un sākas nejēdzības lološanas periods. Īstenībā jau šie divi periodi nemaz nav tik krasi nodalīti viens no otra, bet gan viens periods tā līgani un nemanāmi pāriet nākošajā. Nejēdzības lološanas periodā turpinās šīs nejēdzības attaisnošana visdažādākajos veidos. Ja paveicas, var pat pāriet uz notikušās nejēdzības slavēšanu un pārdēvēšanu par veiksmes stāstu.

Katrā ziņā šajā periodā tiek izmantoti visi iespējamie paņēmieni, lai sabiedrības apziņā mīkstinātu nejēdzības radītās sekas un mazinātu pašas nejēdzības negatīvo nozīmīgumu sabiedrības acīs. Procesā tiek iesaistīti visi valdošā režīma rīcībā esošie masu saziņas līdzekļi, žurnālisti, politologi, ekonomisti un citi propagandas jomā strādājošie vai šai jomai piesaistīti speciālisti. Galvenais princips, kas viņiem jāievēro, ir nesaukt lietas īstajos vārdos, bet gan piemeklēt nejēdzībai un tās radītajām sekām tādus maigus, tolerantus, emocionāli neitrālus, „politkorektus” apzīmējumus.

Svarīgi, lai nejēdzības lološanā tiktu iesaistītas iespējami plašākas sabiedrības masas. Ja ne ar tiešu līdzdalību, tad vismaz ar vienaldzību un notiekošā pasīvu vērošanu. Nav nekāds noslēpums, ka šajā periodā dažkārt aktivizējas arī iedēstītās nejēdzības pretinieki. Tādā gadījumā jāpanāk, lai viņu izteiktās domas, kritika un protesti iespējami mazāk nonāktu publiskajā telpā. Vajadzības gadījumā šeit var iesaistīt arī attiecīgās teritorijas pārvaldei pakļautos represīvos orgānus, bet tas gan jāizmanto tikai galējas nepieciešamības gadījumos, jo parasti pietiek ar pašcenzūru teritorijas pārvaldei pakļautajos masu saziņas līdzekļos.

Vēl ļoti svarīgi nejēdzības lološanas periodā ir nodrošināt pašu nejēdzības dēstītāju nesodāmību un radīt netraucētas iespējas baudīt tos personīgos labumus, ko viņi, iespējams, ir ieguvuši no pastrādātās nejēdzības. Nejēdzība nekādā gadījumā nedrīkst kļūt par iemeslu pret nejēdzības pastrādātājiem vērstām represijām. Viņus ieteicams apbalvot, pārcelt labāk atalgotos amatos, bet sliktākajā gadījumā, „nespējot saskatīt nozieguma sastāvu”, atteikties ierosināt krimināllietas vai arī izbeigt pret viņiem ierosinātās krimināllietas pierādījuma trūkuma un kādu citu iemeslu dēļ. Tas rada būtisku stimulu un iedvesmu jaunu nejēdzību radīšanā. Un tad visi nejēdzību audzēšanas posmi var sākties atkal no gala.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

FotoNedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau apsveici Bičkoviča kungu vārdadienā?” Paga, paga! Augstākās tiesas priekšsēdis ir – ak, jā! – ir... Nu tak ir... Nu jā! Ivars! Bet vārdadiena Ivariem ir... 1. martā!
Lasīt visu...

21

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

FotoSaeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir kaitīgs solījums. Tāds solījums liecina par izglītības jēgas neizpratni un nespēju uzvarēt mūsdienu garīgajos konfliktos.
Lasīt visu...

21

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

FotoDaudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu spēju segt izdevumus pensijām. Taču tikpat svarīgs jautājums ir, vai esošā pensiju sistēma ir spējīga nodrošināt nākotnes pensionāriem pienācīgu dzīves līmeni vecumdienās. Jau pašreizējais pensijas apmērs ir salīdzinoši neliels, ar vienu no zemākajiem darba ienākumu aizvietojamības līmeņiem Eiropas Savienībā. Pensijas salīdzinošajai vērtībai vēl samazinoties, sabiedrība varētu pārstāt samierināties ar pensionāru zemajiem ienākumiem un pieprasīt politikas pārmaiņas. Līdz ar to arī formulās labi iezīmētā pensiju sistēmas finansiālā ilgtspēja varētu tikt apdraudēta.
Lasīt visu...

12

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

Foto"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja jūs uzdrošināsieties uzturēt atšķirīgus viedokļus par konkrētiem jautājumiem un atklāti paudīsiet šos viedokļus, tad to uzskatīs par naida runu. Nevis tāpēc, ka tā ir naidpilna, bet tāpēc, ka tiem, kas iebilst pret atšķirīgiem viedokļiem, nav nekādu pretargumentu, un tad nu tie tos apzīmē par kaut ko morāli sliktu.
Lasīt visu...

18

Politiku vairs nevērošu, bet pievienošos Viņķelei un Pūcem, lai tiktu pie vietas Eiroparlamentā

FotoMani sauc Ivars Ījabs. Esmu politoloģijas profesors Latvijas Universitātē, taču žurnālisti reizēm mani dēvē arī par “politikas vērotāju”. Lai nu tā būtu, tomēr ir pienācis laiks, kad ar vērošanu vien ir par maz. Ir jānāk darīšanai. Tādēļ esmu pieņēmis lēmumu iesaistīties politikā un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās no Attīstībai/Par saraksta. Paskaidrošu, kāpēc.
Lasīt visu...

21

Transformeri jeb Putas vai krējums?

FotoKā vienmēr iedvesmu kaut ko uzrakstīt dod pati dzīve, bet dzīve Latvijā radošam cilvēkam ir īpaši piemērota, jo materiālu pārdomām piespēlē vai ik dienas.
Lasīt visu...

21

Kremļa ierocis

FotoLai ilustrētu ne tikai mākslas, bet arī plašāk – kultūras un cilvēka attiecības, Jānis Miezītis savā grāmatā «Būt latvietim» runā par ūdeni peldošu cilvēku. Viss, kas palīdz cilvēkam peldot noturēties virs ūdens, ir māksla (kultūra), bet viss, kas to velk uz dzelmi, ir antimāksla (antikultūra).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Zagšana un tautas vara

Pie neliela lauku veikaliņa pienāca bārdains vīrs, sev priekšā stumjot ķerru. No tās viņš izņēma vairākus audekla maisus un iegāja veikalā. Pārdevēja...

Foto

Nacionālā ideālisma strupceļš un humanitātes noziedzība

Ideālisms tradicionāli asociējas ar atsevišķa cilvēka garīgo pasauli. Tajā ietilpst cilvēka domas, sirdsapziņas morālā pulsācija, prāta iztēles radošie sapņi. Bez...

Foto

Kāpēc leftisti neieredz vīrišķību

Nepārtraukti skanošā leftistu mantra pauž pārliecību, ka visi ir balto vīriešu upuri, un diezgan daudzas sievietes arī dzied līdzi šim meldiņam....

Foto

Valsts "augstākā līmeņa vadītājus" par jūsu naudu turpināsim attīstīt vēl līdz pat 2022.gadam

Nepārtraukta attīstība – tas ir atslēgvārds, kas attiecas uz ikvienu mūsdienīgu cilvēku, tai...

Foto

Viņš pats sev bija varonis

Šis teksts ir mana pateicība profesoram Mavrikam Vulfsonam. Viņam šodien ir dzimšanas diena. Profesors bija un ir viens no lielākajiem cilvēkiem...

Foto

Tieši augstākā līmeņa Latvijas valsts vadītājus visvairāk demonstrē izdegšanas pazīmes

Par Valsts kancelejas organizētajiem apzinātības treniņiem “Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā”: apzinātības treniņi bija viena no Augstākā...

Foto

Iesniegums KNAB par Madonas novada atbildīgo amatpersonu rīcību

Ar šo vēlos informēt par Madonas novada atbildīgo amatpersonu Gunta Ķevera un Ivara Miķelsona ieņemamā amata iespējamo ļaunprātīgo...

Foto

Krievija

Lasot latviešu patriotu rakstus, bieži jālasa vai nu kādas no dzīves atrautas teorijas vai arī raksti, kuros, kā mēdz teikt datorspeciālisti, «pēc noklusējuma» mums automātiski...

Foto

Reputācijas šķidrā reputācija

Reputācijas sociālais institūts (uzstādījums, iekārtojums sabiedrībā) uz planētas nodibinājās reizē ar pirmo divu cilvēku piedzimšanu. Ievas un Ādama laikā jau bija reputācijas sociālais...

Foto

Slēptās verdzības darbības principi

Patērētāju kults, kas valda mūsdienu Rietumu pasaulē, nav brīvas sabiedrības izpausme. Tas tiek uzturēts ar mūsdienu verdzības mehānismu palīdzību....

Foto

Latvijas „sabiedriskā” radio žurnālists: ja kāds ierēdnis vai politiķis ir dusmīgs, darbs ir padarīts labi

Latvijas Žurnālistu asociācija turpina interviju sēriju mediju kritikas projekta ietvaros. Viens...

Foto

Nostāja, ka migrācija var radīt apdraudējumu Latvijas sabiedrībai, ir pretrunā žurnālistu ētikas kodeksam

Decembrī Latvijas publisko telpu sarunās par migrāciju dominēja spraiga viedokļu apmaiņa par ANO...

Foto

Vējoņa un Kučinska gadumijas uzrunas

Publicējam Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ministru prezidenta Māra Kučinska gadumijas uzrunas....

Foto

Helisata

Viņa dzīvoja kaimiņos vienu māju tālāk. Veca sieviete. Ar dziļām rievām sejā, vairāk līdzīgas cirtuma rētām nekā laika pēdām. Sirmi, sirmi mati. Smaga nospiedoša gaita,...

Foto

Es balsošu pret „Vienotības” valdību un uz to aicināšu arī KPV frakciju

Esmu izlēmis - es balsošu pret Vienotības valdību un uz to aicināšu arī frakciju...

Foto

MVU žurnālistikas fakultātē bija nākamo spiegu kalve. S.V. arī?

Ideoloģiskie apsvērumi ir svarīgi, bet ne vienīgie, kādēļ VDK tik ļoti uzmanīja un pārbaudīja Maskavas Valsts universitātes...

Foto

Vai Latvija ir demokrātiska valsts un Ārlietu ministrija to zina?

Kad biju mazs, es tam ticēju. Tagad, it īpaši pēc pēdējām vēlēšanām, tam tic retais. Jo...

Foto

Vēlreiz par valsts drošību

Ja tauta ir valstsnespējīga, tautas politiskā apziņa ir nulles līmenī, tauta neciena valstisko suverenitāti un savu valsti ar prieku nodod valdīt ārpasaules...

Foto

Vēstījums 2018. gada Ziemsvētkos

Ziemsvētkus sauc par brīnumu laiku. Mēs varam pārnest mājās eglīti, skatīties uz to un domāt – lūk, brīnums! Mazā sēkliņā Dievs ir...

Foto

Bērnu galēšana... ar cirvjiem

Šis ir laiks, kad cirvju vicināšanu vismaz uz brīdi varētu nolikt malā. Vismaz attiecībā pret neaizsargātiem bērniem! Par tiem šodien būs runa. Jo...

Foto

Juta Anna nodarbojas ar mūsu partijas biedru vervēšanu VDK vislabākajā manierē un tradīcijās

Mūsu partiju šobrīd cenšas šķelt, cerot, ka mūsu partijā būs nodevēji. Ļoti aktīvi....