Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vārdu salikums “informatīvais karš” pēdējā laikā tiek skandināts arvien vairāk un vairāk. Pretstatā situācijai pāris gadus atpakaļ tagad jau lielākā sabiedrības daļa vismaz teorētiskā līmenī saprot, ka ar šo vārdu savienojumu domāta informācijas izmantošana noteiktu mērķu sasniegšanai, turklāt publiskotā informācija pilnībā neatbilst faktiskajai situācijai vai patiesībai.  Visvieglāk ir identificēt melus.

Tomēr informatīvajā karā tiek arī izmantoti rafinētāki paņēmieni. Piemēram, sniegtā informācija ir patiesa, bet tā tiek atspoguļota informācijas sniedzējam vēlamā rakursā.

Kā viens no bīstamākajiem un lielākajiem riskiem vismaz daļai domājošas sabiedrības šķiet Krievijas propagandas kanālu ietekme Baltijas valstu informatīvajā telpā.

Dažādas diskusijas par iespējamām rīcībām jau izskanējušas sen, un amplitūda ir visnotaļ plaša. Par šo jautājumu tika diskutēts arī Saeimas Nacionālajā drošības komisijā. Tiesa, pēc plašsaziņas līdzekļos izskanējušās informācijas, komisijas sēde ir izvērtusies apvainojumu apmaiņā starp deputātiem un Kultūras ministrijas un Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pārstāvjiem, nepieņemot nekādu tālākejošu lēmumu.[1] 

Savukārt cita Saeimas komisija, proti, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja izmaiņas likumā, kas ļautu mediju uzraugam vienkāršāk aizliegt Latvijā pārraidīt televīzijas kanālus, kuri par satura pārkāpumiem aizliegti citās Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas ekonomiskās zonas valstīs.[2] 

Tomēr ar nožēlu jāsecina, ka mērķtiecīga rīcība nav bijusi un informatīvajā telpā vairāk tiek atspoguļoti viedokļi, ka televīzijas kanālu aizliegšana nekādu rezultātu nesniegs.

Protams, komersanti iestāsies pret jebko, kas samazinās viņu peļņu. Tika publiskoti arī šādi viedokļi: Valstij vispār nav jābūt nekādu mediju īpašniecei, jo tieši valsts rada lielākos draudus žurnālistikai, tomēr, kaut arī Krievijas valsts televīzijas kanāli nav medijs, bet gan ierocis, to aizliegšana ārvalstīs nav viennozīmīgi pareizs risinājums, aģentūrai LETA sacīja pazīstamais Krievijas žurnālists un televīzijas seja Mihails Fišmans.[3]Pārtraucot Krievijas telekanāla Rossija RTR retranslāciju, varasiestādes ne tikai apliecina nespēju nodrošināt kvalitatīvu ārvalstu notikumu apskatu vismaz sabiedriskajā televīzijā un dod bīstamu signālu demokrātijas pīlāram – vārda brīvībai, bet arī nekautrējas dot iedzīvotājiem mājienu ar mietu, ka viņi ir muļķi.[4]

Kā jau sākumā tika minēts, Latvija nav vienīgā valsts, kurā notiek spraigas diskusijas par Krievijas televīzijas kanālu aizliegšanu. Šādas ir visās Baltijas valstīs. Tikmēr Igaunijas politisko partiju līderi norāda, ka kāda televīzijas kanāla satura aizliegšana nesniegtu cerēto rezultātu, ņemot vērā interneta sniegtās iespējas un faktu, ka šāds solis tiktu pavērsts pret Igauniju Krievijas propagandā. Kā alternatīva jāpiedāvā interesantas pārraides Reformu partijas padomes priekšsēdētājs Kristens Mihals norāda, ka «valsts vai privātajiem kanāliem vajadzētu piedāvāt interesantu informāciju. Ņemot vērā laika elementu un bagātīgo informāciju mūsdienu medijos, visi sacenšas par uzmanību, un, ja jums nav nekā, ko piedāvāt, aizliegšana neko nepanāks».

Savukārt Centra partijas politiķe Jana Toma uzsver, ka gadījumā, ja tiktu aizliegts kāds telekanāls, nākamais solis būtu tvitera vai sociālā tīkla «Facebook» aizliegums. Pēc viņas teiktā, uguni nevar apdzēst ar uguni. «Ja propagandai uzbrūk ar pretēju propagandu, tas ir aukstais karš un palielina draudus. Es domāju, ka Igaunijai jau sen vajadzēja izveidot mediju telpu vietējiem krieviem. Par to runāts gadiem, taču nekas nav paveikts. ETV2 bija jākļūst par krievu valodas kanālu, taču tā tas nav. Tad mēs bezpalīdzīgi vaimanājam - ak dieniņ, ko mēs stāstām saviem krieviem,» viņa norādīja.[5]

Ko var secināt no izskanējušiem argumentiem, kāpēc nevajag aizliegt Krievijas propagandas kanālus? Pirmais un svarā lielākais ir atsauce uz demokrātiju un vārda brīvības aizskārumu. Vārda brīvība tiek uzskatīta par vienu no lielākajām demokrātiskas valsts vērtībām, kuru izmantot ir tiesīgs ikviens tās sabiedrības loceklis. To paredz arī Latvijas Republikas Satversme, nosakot, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta. Tomēr tajā pašā laikā Satversme pieļauj šo tiesību ierobežošanu. To var darīt likumā paredzētajos gadījumos, aizsargājot citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Līdz ar to vārda brīvība nav visatļautība.[6] Analoģisks regulējums un pieeja ir arī pārējās Baltijas valstīs. Līdz ar to, jebkuri argumenti pret iespējām aizliegt Krievijas propagandas kanālus neiztur kritiku.

Kā viens no nākamajiem izskan, ka nevajag aizliegt, bet jāveido savi informatīvie kanāli, lai tiem piesaistītu krieviski runājošo auditoriju. Savā ziņā varētu piekrist, ka jāveido savi informatīvie kanāli, bet, kontekstā ar to, ka tamdēļ arī nevajag aizliegt Krievijas propagandas kanālus, arī nevar piekrist, jo tas tēlaini salīdzinot izskatītos pēc veģetāriešu vērtību sludināšanu izsalkušu kanibālu vidū.

Protams, kā vērā ņemams arguments ir tehniskā puse. Mūsdienu globalizācijas procesā un, attīstoties tehnoloģijām, ar viena vadiņa pārgriešanu informācijas plūsmu neapstādināt. Tomēr vai kanāla aizliegums tik tiešām nedod nekādu rezultātu? Vai arī izteikts piemērs, kā var manipulēt ar informāciju, lai panāktu kādam labvēlīgus secinājumus. Tātad visu pēc kārtas.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 2018.gada  31. janvārī pieņēma lēmumu uz trīs mēnešiem aizliegt Latvijā retranslēt un izplatīt televīzijas programmu "Rossija RTR".[7]

2019.gada 12.aprīlī parādās raksts Pēc "Rossija RTR" aizlieguma strauji audzis "NTV Mir" skatītāju skaits.[8] Tajā nepārprotami tiek norādīts: Ņemot vērā to, ka "Rossija RTR" līdz šim TV skatītājiem Latvijā nav pieejams, ir pieaugusi citu krievu valodā raidošo TV kanālu auditorija. Visstraujākais auditorijas pieaugums vērojams kanālam "NTV Mir".

Janvārī "NTV Mir" auditorijas daļa bija 5,7%, savukārt februārī auditorijas daļa pieaugusi līdz 7,2%. Auditorijas daļa turpināja kāpt arī martā, sasniedzot 7,3%.

Auditorijas daļa pieaugusi arī kanālam "PBK". Sākoties "Rossija RTR" retranslācijas aizliegumam, "PBK" auditorijas daļa februārī sasniedza 8,3%, salīdzinot ar 7,9% janvārī. Martā "PBK" auditorijas daļa sarukusi līdz 8,1%.

Skatot iepriekš minēto rakstu šādā griezumā, nākas konstatēt, ka aizliedzot vienu kanālu būtiski pieaug citu krievu valodā raidošo TV kanālu auditorija. Netieši izriet secinājums – TV kanāla aizliegšana nekādu rezultātu nav devusi.

Tomēr, tagad sarindosim iepriekš minēto informāciju nedaudz citādākā rakursā, proti, aizlieguma brīdī, janvārī, „Rossija” auditorijas daļa bija 5,7%, „NTV MIR” – 5,7% un PBK – 7,9 %

Savukārt martā „NTV MIR” auditorija bija 7,3%, bet PBK – 8,3%.

Skatoties raksta griezumā, sanāk, ka aizliedzot vienu kanālu, par tik un tik % palielinās citu TV kanālu auditorija.

Tomēr, paskatīsimies tagad šādi, proti, kā tika aizliegts retranslēt „Rossija” kanālu, tad varam uzskatīt, ka attiecīgi tā līdzšinējā auditorijas daļa paliek bez televīzijas.

 Ja „NTV MIR” pirms aizlieguma bija 5,7 %, tad martā tie jau bija 7,3%. Tas sanāk, ka palielinājums šim kanālam attiecīgajā laika posmā auditorija ir palielinājusies par 1,6%. Savukārt PBK ir palielinājies par 0,4% Kopumā šiem abiem kanāliem auditorija ir palielinājusies par 2%.

Te nāk vissvarīgākais, dēļ „Rossija” aizlieguma 5,7% auditorijai nebija pieejams viņu iecienītais informatīvais kanāls. Tikai 2% no „Rossija” auditorijas ir pārgājuši uz citiem TV kanāliem. Savukārt 3,7% auditorijas vairs Krievijas informatīvos kanālus neskatās. Faktiski manam pieminētajam rakstam vislabāk derētu virsraksts: Pēc "Rossija RTR" aizlieguma par 3,7% samazinājies Krievijas informatīvo kanālu skatītāju skaits.

Ko pēc visa iepriekš minētā var secināt? Pirmais un globālākais secinājums – visās Baltijas valstīs notiek diskusijas par Krievijas propagandas kanālu aizliegšanu, un visur ir konstatējami centieni panākt, lai tie netiktu aizliegti. Proti, lai Baltijas valstis paliktu Krievijas informatīvajā telpā.

Pat tad, ja kāds kanāls tiek aizliegts, tad informatīvajā telpā informācija tiek pasniegta tā, lai sabiedrībai radītu priekšstatu, ka aizliegums nav nesis gaidītos rezultātus.

Visbeidzot ar nožēlu jāsecina, ka visās Baltijas valstīs ir nopietni spēki, kuri ir ļoti ieinteresēti, lai Baltijas valstīs Krievijas propagandas kanāli netiktu aizliegti.

Rezumējot – ko tad darīt?      

Pēc idejas risinājums ir visnotaļ vienkāršs, un tas prasa tikai noteiktu rīcību. Tas būtu, pieņemt likumu, ka Latvijā netiek retranslēti Krievijas plašsaziņas kanāli. Argumenti par Krievijas plašsaziņas līdzekļu vārda brīvības aizskārumu ir pat muļķīgi, jo mēs nedzīvojam Krievijā. Turklāt, Krievijas informatīvā politika ir vērsta uz Krievijas mērķu sasniegšanu, kas vairums gadījumu ir pret  Baltijas valstu drošību un pastāvošo iekārtu.

 Attiecībā par to, ka 100% nebūs iespējams panākt, ka sabiedrība neskatīsies, vai, ka zels nelegālās televīzijas, arī neiztur kritiku, jo tādā gadījumā arī zādzības, slepkavības un narkotisko vielu aprite būtu jāatļauj, jo tas viss ir aizliegts, bet vai nenotiek?

Protams, valsts nav izolēta telpa, un pieejamie mūsdienu komunikācijas līdzekļi un globalizācija ļauj sasniegt jebkuru personu ar attiecīgām zināšanām un tehnoloģijām. Te tomēr jāsecina, ka lielākā Krievijas propagandas auditorijas ir gados padzīvojuši cilvēki, kuri kopumā nav pārāk spēcīgi interneta lietošanā un darbībās ar viedierīcēm.

Tas, ka aizliegšanas gadījumā daudzi protestēs, un asi iebildīs Krievija, ir saprotams un gaidāms. Turklāt, citādāk pat nevarētu būt, jo aizlieguma rezultātā viņi zaudētu savu informatīvo ietekmi. Tamdēļ jautājums ir vienkāršs, proti, kā intereses aizstāv deputāti un amatpersonas. Krievijas vai tomēr Latvijas?


[1] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/deputati-kritize-ideju-trukumu-krievijas-kanalu-aizliegsana-neplp-met-akmeni-likumdeveju-darzina.a276962/

[2] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cinai-ar-krievijas-propagandu-atbalsta-iespeju-aizliegt-citur-es-neatlautos-tv-kanalus-precizets.a279272/

[3] https://www.tvnet.lv/6426541/kanala-dozdj-zurnalists-fismans-valstij-nav-jabut-mediju-ipasniecei

[4] https://nra.lv/latvija/114898-telekanalu-blokesana-neefektiva-cenzura.htm

[5] https://www.tvnet.lv/5215310/igaunijas-politiki-krievijas-tv-aizliegsana-nav-risinajums

[6] https://lvportals.lv/viedokli/268456-kas-ir-varda-briviba-un-vai-to-var-ierobezot-2015

[7] https://www.apollo.lv/6512365/uz-trim-menesiem-latvija-aizliedz-retranslet-kanalu-rossija-rtr

[8] https://jauns.lv/raksts/zinas/326877-pec-rossija-rtr-aizlieguma-strauji-audzis-ntv-mir-skatitaju-skaits

Novērtē šo rakstu:

21
25

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

FotoValsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums.
Lasīt visu...

6

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

FotoValsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā ir nodokļu maksātāju loma un rīcība. Likumsakarīgi, ka nodokļu nomaksas apjoms ir atkarīgs no tā, cik efektīva ir VID sadarbība ar nodokļu maksātājiem. Uzticēšanās ir svarīgs šīs sadarbības priekšnoteikums.
Lasīt visu...

12

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

FotoVien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā šī. Un tas ir saprotams – PSRS (Padomju Sociālistisko Republiku Savienība) laiki tik ļoti atšķiras un kontrastē ar mūsdienām, ka neatstāj vienaldzīgu gandrīz nevienu. Īpaši, ņemot vērā, ka tā nav tik sena pagātne un vēl ir daudz cilvēku, kuri “toreiz” ir dzīvojuši.
Lasīt visu...

21

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

FotoPašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu, ka Putinam viss, kas saistās ar PSRS, ir svēts un godā turams. Viens no PSRS laika jājamzirdziņiem – Otrais pasaules karš it īpaši. Tomēr šogad 9.maija ieplānotās izrādīšanās izpalika, bet izrādīties vajag, īpaši, ja tuvojas vēlēšanas, kuru rezultāts izšķirs, vai Krievija tiks faktiski pie cara, kuram svēts PSRS mantojums, vai nē. Visticamāk, ka tiks, un šī tikšana vismazākā mērā būs saistīta ar Krievijas iedzīvotāju patieso gribu, bet tas jau cits stāsts.
Lasīt visu...

12

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

Foto1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas tēvam, minimums, ir jāatkāpjas. Interesanti, kāpēc tik ļoti ir bail atklāt izglītības vai pilsonības dokumentus? Un tad ir jāuzdod daži tieši jautājumi par mūsu drošības dienestiem. Savukārt, ja tā nav taisnība, tad ir jābūt notiesājošam spriedumam par apmelošanu. Viens no diviem. Taču mana sajūta saka, ka būs kā ierasts, nebūs nekas.
Lasīt visu...

21

Ko apliecina pieminekļa zīme

FotoMantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc publiskā telpa ir svarīga. To saprot ne tikai profesionāļi, bet arī cilvēki, kuru vēstījumu var saukt par “tautas balsi”. Šajā vārdu salikumā nav ironijas, tautas balsī bez negantuma ir arī saprāts.
Lasīt visu...

15

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

FotoMinistru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras reformu". Līdz ar to ir uzsākta manis kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra (AP!) vadītā valsts digitalizācijas reforma, kas attīstīs un nostiprinās valsts pārvaldes rīcībā esošos IKT resursus un pārvaldības kompetences, pilnveidos datu un pakalpojumu pārvaldību, kā arī, radīs jaunas iespējas komersantiem attīstīt savus digitālos risinājumus, pilnveidot esošos pakalpojumus un radīt jaunus.
Lasīt visu...

15

Manas pārdomas par Latvijas himnu

FotoMūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme – toreiz vēl ne valsts. Ne vairs Kurzeme, ne vairs Vidzeme, ne vairs Latgale, bet gan Latvija. Latvija kā viena noteikta daļa no pasaules. Latvija, kas atrodama pasaules kartē.
Lasīt visu...

21

Muļķība vai pasūtījums?

FotoSliktāku variantu kā noplēst Pasaules tirdzniecības centra (PCT) labi saglabāto ēku Elizabetes ielā 2 (attēlā - idejas "bīdītājs", kultūras ministrs Nauris Puntulis) tikai tādēļ, ka to kādreiz ir izmantojuši kompartijas birokrāti, mūsu vadošo partiju koalīcijai nebija viegli atrast. Negribas idejas autorus un deputātus saukt par muļķiem, jo muļķībai var būt arī pasūtītājs – labi paslēpts lobijs ar saviem finansiāliem vai politiskiem mērķiem un līdzekļiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Prezidents un Drāma

Katra globāla krīze ir būtiski mainījusi pasauli. Pirmais pasaules karš sievietēm saīsināja matu un kleitu garumu, jo vīriešu skaits bija dramatiski samazinājies, bet...

Foto

Kad "sabiedriskā radio personība" ignorē sabiedriskā radio ētikas kodeksu

Šī gada 19.jūnijā Latvijas Radio 5 darbiniece Karmena Stepanova savā oficiālajā LSM “radio personības” profilā norādītajā twitter.com...

Foto

Augstākā tiesa gandrīz visā mums piekrita, bet spriedumu nez kāpēc tomēr atcēla

Kultūras ministrija (KM) turpina uzsvērt, ka valsts ir pilnībā norēķinājusies par Latvijas Nacionālās bibliotēkas...

Foto

Politiķa statuss pats par sevi nav pietiekams pamats atklāt sabiedrībai informāciju par politiķa privāto dzīvi – ka Juta Strīķe universitātē iestājās kā Anna Potapova

Augstākās tiesas...

Foto

Izglītība

Grūti laiki rada stiprus cilvēkus, stipri cilvēki veido labus laikus, labus dzīves apstākļus. Labi dzīves apstākļi rada vājus cilvēkus, un vāji cilvēki rada grūtus laikus....

Foto

Bagātie un slavenie arī raud, jeb turīgie prasa pabalstus

Koronavīrusa radītā krīze pamatīgi iedragāja daudzus biznesa sektorus, piemēram, restorānu un viesnīcu biznesu, tūrisma un izklaides industriju....

Foto

Mēs enerģiski aizņemamies uz nākotnes rēķina

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi! Šodien noslēdzas spraigs darba cēliens, un turklāt vairākus mēnešus...

Foto

Sabiedriskās televīzijas blēņas par okupāciju „skatītājam parastajam”

Filma "Parasta okupācija" diemžēl ir kārtējais piemērs tam, ka, mēģinot iztikt bez vēsturniekiem vēsturei veltītu jautājumu analīzē, nekas izcils...

Foto

Esam pret jebkādu Augstskolu likuma redakciju, kurā pieļauta tādu rektoru ievēlēšana, kas nezina latviešu valodu un nespēj to lietot

Saskaņā ar pašlaik plaši apspriesto un kritizēto...

Foto

Ārstu blakusdarba ierobežošana var novest pie medicīnas personāla kritiska trūkuma

Latvijas Slimnīcu biedrība kategoriski iestājas pret publiskajā telpā izskanējušo politikas veidotāju ideju ierobežot ārstu darbību -...

Foto

Valsts politiskā vadība izšķīrās palikt savā vietā un pielāgoties, nevis cīnīties pret agresiju un protestēt pret notiekošo

Latvijas patrioti! Godātie klātesošie! Pirms 80 gadiem – 1940....

Foto

Džordž Stīl, tiec galā ar saviem kompleksiem

Džordž Stīl, Latvijas pilsoni, Attīstībai/Par dibinātāj un biedr, cik saprotu. Es Jūs, Džordž Stīl, uzrunāšu uz "Tu". Uz šo ierakstu mani...

Foto

Saprātīga izvēle

Cilvēkus nosacīti varētu iedalīt divās grupās: tajos, kuri pieņem saprātīgus lēmumus, un tajos, kuri pieņem nesaprātīgus lēmumus....

Foto

Pūces kundze nodokļu maksātāju naudu mums un citiem sadalīja ļoti labi un pareizi; kas nemācēja pareizi paprasīt, pats vainīgs

Var piekrist pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" publikācijas...

Foto

Par nodokļiem, dzīvi un brīvību

Obligātie nodokļi nozīmē, ka zeme ir iekarota, tā pakļāvusies kādam pārspēkam. Tautu var pakļaut un paverdzināt kā vietējie, tā svešzemju varmākas....

Foto

Kad rasisma apkarotājiem entuziasma vairāk nekā saprāta

Dārgie draugi. Esam saņēmuši pārmetumus no Aijas Ingrīdas Abenes (jautājums tiek diskutēts arī viņas pārstāvētās partijas Attīstībai/Par "Facebook” profilā)...

Foto

Lai nepieļautu nacionālā kultūras mantojuma izpostīšanu Rīgas centrā, sākta iedzīvotāju parakstu vākšana

Internetā sākta parakstu vākšana, lai panāktu, ka netiek izpostīts Alberta ielas 9 Konstantīna Pēkšēna...

Foto

Krievija turpina aktīvi melot par COVID-19 nekaitīgumu

Līdz šim mediju un sociālo tīklu vidē ir parādījies ārkārtīgi daudz Kremļa vēstījumu par COVID-19 vīrusa izplatību. Tiek izplatītas...

Foto

„Wagner” algotņi Lībijā – Putina naivā lielgabalgaļa

Krievijas karavīru mentalitāte būt par naivu lielgabalgaļu nav mainījusies kopš Ivana Bargā laikiem, - šādu secinājumu var izdarīt no...

Foto

Cilvēku un mājlopu čipošana un čipi

Pašreiz, iespējams, notiek viena no pasaules vēsturē lielākajām kriminālām krāpšanām un apmaušanām – pasludināta viltus kroņa vīrusa izraisītās slimības viltus...

Foto

Aicinām pārtraukt darbus Skanstes dārziņos uz putnu ligzdošanas laiku

Nodibinājums "Dzīvnieku policija" un Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina pārtraukt Skanstes ielas dārziņos paredzētos darbus vismaz līdz šī...

Foto

Grēkāzis ir, upurnazis trinas

Vecam sunim jaunus trikus neiemācīsi. Mežu daudzīpašnieks Modris Fokerots riskē sabiedrības ilgākā piemiņā palikt tieši kā uzskatāma ilustrācija šai parunai....

Foto

Pieprasām atsaukt raidījumā "Nekā personīga" paustās nepatiesās un maldinošas ziņas

SIA Pata un SIA Pata Board advokāti ir vērsušies SIA All Media Latvia ar pretenziju, kurā...

Foto

Dieva valstība

Jānis Kristītājs ir teicis: «Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.» (Mt 3:2) Ar šādiem vārdiem Jānis Kristītājs sāka savu publisko...

Foto

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

Rektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot,...

Foto

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

Ar nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu...

Foto

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

Latvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu...

Foto

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

Šajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās...

Foto

Tas apdraudēs dzīvības

Veselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem....

Foto

Aicinu nepakļauties šauras personu grupas spiedienam un balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā

Kā Varakļānu novada iedzīvotājs un viens no lielākajiem novada uzņēmējiem vēršos pie...

Foto

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums. Un Jums un mums...

Foto

Troļļi

Troļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos...

Foto

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

Savulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par...

Foto

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

Saskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu...

Foto

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

Eiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats...

Foto

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

Saeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir...