“Par nesankcionētu protestēšanu spēka struktūras aiztur opozīcijas deputātu” - nē, tās nav ziņas no Kremļa. Šoreiz no Tukuma un Ventspils
Imants Liepiņš11.12.2021.
Komentāri (63)
Iesaki rakstu: 
Lai kā nepatiktu Saeimas deputāta Alda Gobzema politiskā darbība, ir jāfiksē, ka Latvijas policija ar opozīcijas pārstāvjiem ir izrīkojusies kā Kremļa represīvā struktūra, nevis Eiropas Savienības valsts policija.
Visiem zināms, ka Satversmes 29. pants nosaka: “Saeimas locekli nevar apcietināt, izdarīt pie viņa kratīšanas, ne citādi aprobežot viņa personas brīvību, ja tam nepiekrīt Saeima. Saeimas locekli var apcietināt, ja to notver pie paša nozieguma pastrādāšanas.”
Nav nekāds brīnums, ka lielākajai sabiedrības daļai nepatīk fakts, ka Aldim Gobzemam izdodas sapulcēt savus piekritējus — pat par spīti mīnus padsmit grādu salam. Taču policija, uzraugot deputāta tikšanās ar vēlētājiem, kā varam lasīt medijos, ir sākusi administratīvā pārkāpuma procesus ne tikai par ārkārtas situācijas rīkojuma pārkāpšanu, bet arī par “sīko huligānismu”, likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" it kā pārkāpšanu, kā arī “par nepakļaušanos amatpersonu likumīgajām prasībām”.
Situācija ar A. Gobzema aizturēšanu Tukumā un Ventspilī pēc būtības ne ar ko neatšķiras no regulārajām ziņām no Krievijas, kur atkal kārtējie opozicionāri un demokrāti arestēti “par nesankcionētu pulcēšanos” un “nesankcionētu protestēšanu pret Putinu”.
Aldi Gobzemu kā Saeimas locekli varētu aizturēt tikai tad, ja viņu noķertu pie kāda kriminālnozieguma izdarīšanas, turklāt tā pastrādāšanas brīdī. Deputāta tikšanās ar vēlētājiem nav noziegums, pat ne pandēmijas laikā. Taču, pat ja uzskatām, ka ir noticis formāls pārkāpums (piemēram, nav ievēroti divi metri starp cilvēkiem), tas ir tikai administratīvs pārkāpums, tas nav kriminālnoziegums. Par to nevar arestēt, un par to nevar taisīt notiesājošu spriedumu, pat teorētiski ne, jo pulcēšanās (jebkādu iemeslu dēļ) vai politiskas sapulces noturēšana nav noziedzīgs nodarījums.
Līdz ar to policija nevar sodīt A. Gobzemu par “nepakļaušanos amatpersonu likumīgajām prasībām”, jo viņu kā Saeimas locekli nevar aizturēt, ja viņš nav pastrādājis kriminālnoziegumu — un sapulcēšanās kaut kāda veikala autostāvvietā (jebkāda iemesla dēļ) nevar būt noziegums.
Pirmais reaģēja Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājas vietnieks Vitālijs Orlovs, kurš sprieda — komisijas sēdē varētu aktualizēt jautājumu par A. Gobzema aizturēšanu. “Ja Saeimas deputāts neapdraud citus cilvēkus un nepiedalās kādā noziegumā, tad viņu aizturēt bez Saeimas piekrišanas nedrīkst,” V. Orlovs skaidro pašsaprotamo.
Arī Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks dažas stundas vēlāk “ieslēdza atpakaļgaitu” un taisnojās, ka neesot personīgi devis pavēli A. Gobzema aizturēšanai vairākās Kurzemes pilsētās. Pats neesot klātienē atradies attiecīgo notikumu uzraudzīšanā.
Deputāta juridiskās palīdzības sniedzējs Jānis Dzanuškāns TV24 raidījumā “Preses klubs” papildinājis: “Saeimas juridiskā biroja pārstāvis jau ir nokomentējis jautājumu par to, vai deputātu vispāt drīkst aizturēt, diezgan konkrēti pasakot, ka ne aizturēt, ne kādā konkrētā veidā ierobežot personas brīvību Valsts policijai nav tiesību bez Saeimas atļaujas. […] Savukārt jautājumā par [Gobzema] aizturēšanu ir absolūti skaidrs, ka aizturēšana ir bijusi nelikumīga. Deputāts ir pretojies nelikumīgai aizturēšanai, un viņam par to vēl ierosina administratīvo procesu,” tā J. Dzanuškāns.
Policija acīmredzot izdarījusi kādus secinājumus un turpmākajās A. Gobzema sapulcēs vairs nav mēģinājusi veikt aizturēšanas, tikai sastādījusi jaunus administratīvos protokolus.
Taču kopumā ziņas ir sliktas, jo Latvijā tagad ir tāpat kā Krievijā: kad opozīcijas deputāts tiekas ar vēlētājiem, tad valdības kontrolē esošā policija paziņo, ka notiekot “nesankcionēta protestēšana”, un arestē opozīcijas deputātu par tikšanos ar vēlētājiem. Ja vainīgie policisti netiks sodīti, situācijas atkārtosies — lai cik kaitinošs nebūtu konkrētais deputāts, viņa arestēšana par sapulci ar vēlētājiem ir prettiesiska.
Seko mums 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
