Iesaki rakstu: 
Tiek plānota kūdras izstrāde Limbažu novada Viļķenes pagasta Rustūžu purvā. Dabas vērtību ziņā Rustūžu purvs ir augstvērtīgākais no purviem, kuros pēdējo triju desmitgažu laikā plānota kūdras ieguve.
„Pēc putnu sugu daudzveidības, populāciju lielumu un dzīvotņu kvalitātes Rustūžu purvs ir pielīdzināms (vai pat vērtīgāks par) citiem līdzīga lieluma purviem, kas iekļauti Latvijas ĪADT (īpaši aizsargājamas dabas teritorijas) un Natura 2000 tīklā kā dabas liegumi.
Abām īpaši aizsargājamo tārtiņveidīgo putnu sugām, kas Latvijā ligzdo tieši purvos - dzeltenajam tārtiņam Pluvialis apricaria un purva tilbītei Tringa glareola -, Rustūžu purvā sastopamas ievērojamas populācijas un izcilas kvalitātes dzīvotnes – dabisks, susināšanas maz ietekmēts atklāts augstais purvs ar slīkšņu un lāmu kompleksu, kas pēc visām pazīmēm atbilstīgs ES nozīmes biotopam 7110, kā arī aktīvi augstie purvi.” (E. Račinskis)
Kūdras izstrādes rezultātā tiks iznīcinātas ne tikai dabas bioloģiskās vērtības, bet arī dabiskā purva ainava. Firma, kas grasās iegūt kūdru Rustūžu purvā, informē, ka darbus veiks it kā mazvērtīgākajā purva daļā. Tomēr ir apšaubāms vērtējums „purva mazāk vērtīgā daļa”. Izpētes gaitā uzrādīto vērtīgo punktu skaits ir proporcionāli vienāds abu daļu platībai.
Izstrādei nepieciešamo darbību rezultātā tiks pasliktināta tuvāko iedzīvotāju dzīves kvalitāte apmēram 50 gadu laikā, kamēr notiek kūdras izstrāde, un vairāku paaudžu laikā, atkarībā no sekmēm purva renovācijā, pārkāpjot 1995. gada 31. augustā Latvijā pieņemto likumu „Par 1992. gada 5. jūnija Riodežaneiro Konvenciju par bioloģisko daudzveidību”.
Kūdras izvešana notiks gan pa grants seguma ceļu (putekļi, bedres), gan pa asfalta seguma ceļiem (sabrucis asfalts), jo ir plānoti 54 reisi dienā, kam vēl jāpieskaita jau kūdras transporta radītā slodze no jau izstrādājamā Toļļu purva.
Kūdras žūšanas rezultātā pasausinās gaiss, kas cenšas uzņemt mitrumu, tā rezultātā rodas radiācijas salnas, kad citā apkārtnē salnu nav, tādējādi ietekmējot apkārtējos laukus, dārzus, augļkokus un to ražību.
Tiek norādīts, ka plānoto darbu veikšanai tiks nodarbināti vietējie iedzīvotāji (jau esošajiem uzņēmumiem trūkst darbaroku), novads gūs ienākumus no nodokļiem (ieguvums tiek aprēķināts neliels).
Aicinām Limbažu novada domes deputātus pieņemt atbildīgu lēmumu, lai nepieļautu šā purva dabas vērtību iznīcināšanu, jo ir nekorekti Latvijas dabas daudzveidību pretnostatīt īslaicīgam ieguvumam naudas izteiksmē.
Tas ir visu mūsu, arī nākotnes paaudžu, kopējais īpašums, un tā iznīcināšana vai kardinālas izmaiņas nesīs daudz lielākas neizvērtējamas izmaiņas Latvijas dabā nekā tārtiņu un tilbīšu skaita samazināšanās, kas pati par sevi jau ir nozīmīgs iemesls neiejaukties dabas norisēs Rustūžu purvā.
Ja Rustūžu purvā nesāks kūdras ieguvi, nākamajām paaudzēm tiks saglabāts neskarts pēc putnu sugu daudzveidības, populāciju lielumu un dzīvotņu kvalitātes ļoti augstvērtīgs augstais purvs. Sabiedrība tajā varēs doties ogot un sēņot, saglabāsies lieliskā purva ainava.
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
