Iesaki rakstu: 
Gudri cilvēki jau izsenis ir nonākuši pie atziņas – tie, kas nemāk darīt, nedrīkst mācīt. Šo teicienu varam arī nedaudz pārfrāzēt – tie, kas nemāk darīt, nedrīkst vadīt. Tas visai precīzi atspoguļo šobrīd notiekošo jaunievēlētajā Rīgas domē, kur divi ieroču brāļi – Vilnis Ķirsis un Mārtiņš Staķis ļoti labprāt gozējas medijos. Viņu draudzībai gan ir kāda būtiska iezīme: viņi izceļas ar virspusējību un pašvaldībā notiekošā detaļu nepārzināšanu. Tas pats par sevi mūsu politiķiem nebūt nav nekas unikāls, tomēr galarezultātā sekas izjūt visi rīdzinieki. Pieņemto lēmumu kvalitāte galarezultātā ir ļoti zema.
Jāsecina, ka virspusējība un detaļu nepārzināšana ir izteikta šīs domes vadības rakstura īpatnība, kas to izceļ pat uz kleptokrātiskās Nila Ušakova kliķes fona. Nespēja atbildēt uz visai vienkāršiem jautājumiem par domes budžetu un paredzētajām investīcijām liek uzdot pamatotus jautājumus, vai tik vāji informēta domes vadība Rīgai vispār kādreiz ir bijusi. Kas vēl to nebija pamanījuši, var par to pārliecināties kaut vai šajā galvaspilsētas mēram visai draudzīgajā sabiedriskās televīzijas intervijā: https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/218064/intervija-ar-rigas-meru-martinu-staki.
Par mēra nezināšanu un nekompetenci rīdzinieki varēja pārliecināties pat Lieldienās. Piemēram, šogad Rīgai kaut kur bija pazuduši ielu rotājumi, bet, kāpēc tā noticis, M. Staķis tā arī nevarēja atbildēt.
Pilsētas svētku “nozagšana” gan ir nieks, ja salīdzinām ar jaunajiem vadības tēla veidošanas principiem, kuru vārdā šobrīd jau tiek upurēta pilsētas infrastruktūra. Piemēram, M. Staķis turpina skaitīt mantru par it kā iedotiem papildu līdzekļiem Rīgas ielu uzturēšanai. Bet tie ir apzināti meli vai arī totāla nekompetence.
Domē visi ļoti labi zina, ka papildu ielu uzturēšanas nauda būtībā ir “nozagta” no to pašu ielu remontiem. Turpmāk ielas nevis remontēsim, bet kosmētiski “uzturēsim”. Ļoti iespējams, ka ieroču brālis V. Ķirsis šoreiz vienkārši Rīgas mēru ir aptinis ap pirkstu. Nav jau arī nekāds noslēpums, ka viņš vēl joprojām nav izsapņojis sapni par mēra krēslu.
Jāsaprot, ka naudas atņemšana plānotiem un svarīgiem ielu remontiem atsauksies uz visiem rīdziniekiem ilgtermiņā. Kvalitatīvu ielu segumu nevar kosmētiski uzzīmēt – turot badā Rīgas ielas, tās turpinās brukt, un N. Ušakova sādžas politika būs veiksmīgi integrēta jaunās domes Rīgas restartā. Šāda pieeja Rīgu padarīs par tikai vēl provinciālāku un nepatīkamāku vietu dzīvošanai. Bet varbūt tāda arī ir jaunās domes vadītāju patiesā galvaspilsētas vīzija – Rīga nevis kā reģionāla metropole, bet gan provinciāla pilsētiņa, kur centrālo ielu funkcijas pilda veloceliņi ar vientuļiem velobraucējiem.
Tas varētu būt saistīts arī ar priekšvēlēšanu blefu par Viļņu kā paraugpilsētu Rīgai. Bet tad tiešām Rīga vispirms ir jādegradē līdz mazpilsētas līmenim, pārveidojot par jauku un omulīgu ciematiņu ar sādžas iezīmēm Daugavas krastā. Savukārt Viļņa tikmēr attīstīsies un aizstās Rīgu kā reģiona metropole.
Vēl viens melnais caurums, kur aizplūst pilsētas attīstības nauda, ir centīga apjomīgu auditu organizēšana, lai iepazītos ar pilsētas departamentos un uzņēmumos notiekošo. Šie auditi gan visai precīzi atspoguļo to pasūtītāju virspusējību un nekompetenci – tāpēc to rezultāti izbrīna gan pašus pasūtītājus, gan auditējamos, jo nevienam netop skaidrs, kāpēc šādus auditus vispār bija nepieciešams rīkot.
Labs piemērs šai līdzekļu šķērdēšanas pieejai ir arī ārkārtīgi steidzamais audits Satiksmes departamentā par ielu uzturēšanu ziemā. Šobrīd īsti vairs nevienam nav skaidrs, ko auditā gribēja atrast un kas tā rīkošanai bija par iemeslu. Audita rezultāti visai paredzami nekonstatēja nekādus pārkāpumus, bet apstiprināja tikai vienkāršu patiesību – bez naudas sakopt ielas nevar.
Ļoti iespējams, ka arī šis audits bija tikai iemesls, lai iegūto informāciju papildinātu ar politiskā domubiedra un noderīgā “speciālista” Jāņa Meirāna saldajiem čukstiem abu ieroču brāļu V. Ķirša un M. Staķa ausīs par to, kā mainīt pilsētas ielu saimniecību, lai tā būtu “ienesīgāka” jaunajiem Rīgas kungiem.
Joprojām nekur nav pazudusi vēlme piespiest ielu uzturētājus, kas uz līguma pamata kopj Rīgas ielas, padalīties ar peļņu. Jo citādāk kaut kā tā sekli sēžas rātsnama otrajā stāvā ar pliku aldziņu. Vai tad par to cīnījās kordziedātāji, restartētāji un varonīgie V. Ķirša plānu realizētāji.
Par visu šo ļautiņu potenciālu glābējriņķi varētu kļūt kāds “pareizs” audita atzinuma skaidrojums. Ziloņa izpūšana varētu kļūt par iebiedēšanas instrumentu, lai uzņēmumiem parādītu, kurš ir patiesais saimnieks un kuram Rīgā ir jāklanās.
Seko mums 
Kārtējo reizi kārtējā Saeima ir ievēlējusi jaunu (sic!) valdību. Ko mēs varam sagaidīt no šī piedzimušā brīnumbērna, kurš mums sola piena upes un ķīseļa krastus tuvākajos gados, proti, Eiropas Savienības valstu vidējo dzīves līmeni? Skeptiķi teiktu – blēņas! Cik valdības nav nākušas un gājušas, kas nav solīts, bet, kur bijām, tur esam!
Katrs veselības ministrs nāk ar sev vairāk vai mazāk draudzīgu politiķu uzstādījumiem, kurus tad pirmajās darba dienā pamanās paust tautai, atbildot uz nesagatavotu žurnālistu nesagatavotiem jautājumiem. Ar laiku ministrs saprot spēles noteikumus, sāk solīt mazāk, bet prasīt vairāk.
Saņēmu Jūsu e-pastu ar aicinājumu veikt papildu iemaksas Pensiju fondā! Varbūt Jūs tomēr varat mani nomotivēt to izdarīt, atbildot uz maniem jautājumiem un varbūt sniedzot papildu informāciju!
Kā jau parasti, ja Ogres novadā top kaut kas jauns, vajadzīgs un skaists, no tumšiem stūriem uzrodas personāži, kas izplata dažādus melus un puspatiesības par šīm iecerēm. Slēpjoties aiz skaistām frāzēm par attīstību un novada interesēm, tiek bīdītas politiskās intereses un personīgi motīvi.
No 2000. gada marta līdz 2022. gada maijam Slovēnijā ierosināja ~62 000 lietu par antikovida noteikumu pārkāpumiem, piemērojot naudas sodus vairāk nekā 5,7 miljonu eiro apmērā. Vēlāk Slovēnijas Konstitucionālā tiesa atzina pretkovida pasākumus par antikonstitucionāliem. Iepriekšējiem vadīkļiem šādas negantības maksāja varu.
Godātais Mārtiņa Kazāka kungs, vispirms vēlos uzsvērt, ka šī vēstule nav domāta kā kritika vai uzbrukums Jums personīgi, bet drīzāk kā aicinājums aktīvāk iesaistīties un risināt situāciju, kas skar gan Latvijas Bankas reputāciju, gan tās aizsargātās klientu intereses. 
Paldies Krievijas caram Pēterim I par Lielo Ziemeļu karu, kura laikā viņa karavīri izjāja Vidzemi un atstāja pēcnācējus, kuri izveidoja latviešu tautu.
Valdības nomaiņas ēnā bez pienācīgas uzmanības palikusi ziņa par liegumu no Krievijas iebraukt tur reģistrētām automašīnām. Labi, tas, ka vairs nevar iebraukt, varbūt varēja būt kā vienas dienas aktualitāte, taču tam komplektā ir vesela virkne neatbildētu jautājumu, ko nedrīkstam nolikt tālā plauktā apputēšanai.
