Iesaki rakstu: 
Nacionālo uzņēmēju padome nepiekrīt iepirkumu likuma paredzētajai normai par 150 eiro nodokļu parādu kā iespējamo šķērsli dalībai iepirkumā.
Atsaucoties uz ziņu, ka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atbalstījusi Publisko iepirkumu likuma grozījumu redakciju 3.lasījumam, kur ietverta norma par to, ka iepirkuma izsludināšanas brīdī pretendentam un apakšuzņēmējiem nedrīkst būt nodokļu parādi virs 150 eiro, Nacionālā uzņēmēju padome pauž šādu viedokli: Nacionālo uzņēmēju padome uzskata, ka iepirkumu konkursos pretendentu vērtēšana būtu jāveic nevis pēc dažiem atsevišķiem kritērijiem, kurus turklāt piemēro visu nozaru uzņēmumiem vienādi, bet vērtējot uzņēmuma darbību kopumā – vai tā vispārīgi korekta un godīga attiecībā pret nodokļu nomaksu un darbinieku sociālo aizsargātību.
Tas, ka uzņēmumam kādā brīdī ir nodokļu parāds, kurš pārsniedz 150 EUR, nenozīmē, ka uzņēmums ir ļaunprātīgs nodokļu nemaksātājs. Šādai situācijai var būt dažādi iemesli – sākot no aizkavēšanās naudas ceļā starp uzņēmuma bankas kontu uz valsts kasi, beidzot ar naudas plūsmas īpatnībām (zināms, ka lielākā daļa rēķinu tiek apmaksāti 30 līdz 90 dienu laikā, turpretī PVN jāsamaksā avansa veidā uzreiz pēc preču saņemšanas).
Atsevišķas atkāpes vērts ir likumā paredzētais uzņēmuma ienākuma nodokļa avansēts pieprasījums, kam par pamatu kalpo astroloģisks pieņēmums, ka finanšu rezultāti neizbēgami uzlabosies gadu no gada.
Ja uzņēmējs iepriekšējo periodu strādājis ar peļņu, tad nākamajā gadā katru mēnesi avansā jāmaksā 1/12 no iepriekšējā perioda peļņas. Vai valsts ar to dod signālu uzņēmējam, ka pastāv nesamaksāšanas riski? Jeb te maskējas slēptas rūpes nepieļaut uzņēmuma attīstību, liedzot apgrozāmo līdzekļu akumulāciju uzņēmuma izaugsmei un finansiālai neatkarībai no kredītiestāžu labvēlības? Kavējot šo avansa maksājumu, uzņēmuma kontus bloķē un soda naudu aprēķina neatkarīgi no tā, vai konkrētajā periodā peļņa vispār būs.
Vidēji pēc sešiem - astoņiem mēnešiem, iesniedzot uzņēmuma gada pārskatu, šī pārmaksa tiek ņemta vērā, gan tikai kā aritmētiska vienība turpmākiem uzņēmuma norēķiniem ar valsti. Uzņēmējam tādējādi jābūt gatavam ik dienu cīnīties par sava uzņēmuma kredītvēsturi un no savas kabatas papildināt uzņēmuma kontu neatkarīgi no veiksmes konkrētajā gadā.
Līdz šim brīdim nav arī pieejams pamatojums, kādēļ pieļaujamā nodokļu parādu summa ir tieši 150 EUR un pēc kāda algoritma tās apmērs noteikts. Uz nepilnībām sistēmā norāda arī fakts, ka, piemēram, 2013.gada aprīlī VID nodokļu parādnieku sarakstā bija 53 594 uzņēmumi – parādnieki, bet saskaņā ar "Firmas.lv" un "Latvijas Tālruņa" datiem Latvijā tai pat laikā bija aptuveni 55 000 aktīvu uzņēmumu, kas veic komercdarbību.
Uzskatām, ka uzņēmumu vērtēšanai jābūt nevis procesam, kurā konstatē atbilstību vai neatbilstību dažiem kritērijiem (tādu analīzi ierēdņa vietā var veikt arī dators), bet gan individuālai procedūrai. VID jāveido uzņēmumu „baltais saraksts”, balstoties uz uzņēmuma darbības kopējo analīzi, kurā ņemti vērā visi rādītāji un uzņēmuma darbības īpatnības.
Attiecībā uz dempinga un nodokļu nemaksāšanas prevenciju iesakām pārņemt Igaunijas praksi, kur iepirkumus vērtē nozares eksperts un gadījumā, ja piedāvājuma cena no kontroltāmes atšķiras vairāk par 20 procentpunktiem, tādu piedāvājumu noraida bez izskatīšanas.
* Biedrības „Nacionālo uzņēmēju padome” biedrs
Seko mums 
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
