Par nodokļu maksātāju naudu dzenās gandrīz pilnīgi tukšus vilcienus
Pietiek lasītājs16.10.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tikai pirms dažām dienām Rail Baltica (RB) pārstāvis, AS RB Rail Sistēmu un ekspluatācijas departamenta vadītājs Žans Marks Bedmārs sniedza kārtējo interviju. Papildus vēl vienai pretenciozas demagoģijas čupai Žana kungs nāca klajā ar paziņojumu, ko labākajā gadījumā var uzskatīt par meliem, bet sliktākajā gadījumā par idiotismu.
Mēs visi jau sen esam pieraduši gan pie nepatiesiem, gan pie absurdiem apgalvojumiem par RB tēmu, tāpēc es vēršu uzmanību tikai uz vēl vienu.
Žana kunga tēze: “Sagaidāmais pasažieru vilcienu grafiks – viens ātrvilciens stundā katrā virzienā. Paredzēti arī reģionālie vilcieni, kas trasi izmantos tādā pašā intensitātē, reizi stundā, un kursēs ar ātrumu
Neierobežosimies ar izolēto skatu, ko mums piedāvā Žana kungs, un mēģināsim iedomāties, kā reālajā dzīvē izskatīsies starptautiskā vilcienu satiksme, kas katru stundu kursēs no Rīgas.
Žana kungs ļoti noslēpumaini pieminēja tik biežu intervālu, tajā pašā laikā aizmirstot pieminēt, kādā laika diapazonā vilcieni kursēs katru stundu pēc kārtas.
Lai palīdzētu Žana kungam pabeigt viņa domu, es domāju, ka ir objektīvi rēķināties ar dienas diapazonu - 10 stundas. Ar šādu diapazonu starptautiskie vilcieni kursē Centrāleiropā, un ir pamatoti domāt, ka Žana kungs savā intervijā aizmirsa pieminēt tieši šo skaitli.
Tagad iedomāsimies, kā starptautisks vilciens izskatās uz ātrgaitas dzelzceļa līnijas attīstītajā Eiropā. Piemēram, Polijā tie ir Siemens EuroSprinter (ES 64) klases vilcieni ar sešiem vagoniem, katrs ar 60 sēdvietām vienā vagonā vai 360 pasažieri visā vilcienā. Vācijā ir vilcieni ar 8 un 10 vagoniem, bet es domāju, ka tik milzīgi vilcieni pa Baltijas sliedēm nebrauks bieži.
Tagad iedomāsimies, cik daudz pasažieru dienā jāpārvadā ar RB vilcieniem, kas izbrauc no Rīgas, piemēram, uz Viļņu, lai Žana kunga tēze par “starptautisko vilcienu katru stundu” nebūtu nepamatota.
10 stundas dienā ar vienu vilcienu stundā - 10 vilcieni. 10 vilcieni dienā ar 360 pasažieru katrā - 3600 pasažieru dienā. Un tā katru dienu. 365 dienas gadā. Gadā 1 314 000 pasažieru, un tas ir tikai uz Viļņu.
Salīdzinājumam - viena starptautiskā autobusa Rīga - Viļņa ietilpība ir aptuveni 60 pasažieri. Lai pārvadātu 3600 pasažierus ar autobusiem, ko Žana kungs katru dienu plāno pārvadāt ar vilcieniem, mums vajadzēs 60 autobusus. Ja mēs izmantosim to pašu braukšanas diapazonu - 10 stundas dienā, tad, lai dienā pārvadātu 3600 pasažierus, autobusam no Rīgas uz Viļņu jāatstāj ik pēc 10 minūtēm. Interesanti atzīmēt, ka tagad katru dienu no Rīgas uz Viļņu atiet tikai 5 autobusi jeb maksimums 300 pasažieru.
Pat, ja mēs iedomājamies, ka visi 300 ikdienas autobusu pasažieri pārsēdīsies uz RB vilcieniem, tad vilcienos joprojām paliks brīvas 3300 vietas. Nav pilnīgi skaidrs, kā Žana kungs plāno aizpildīt šīs 3300 vietas. Es ceru, ka viņš negrasās par nodokļu maksātāju naudu katru stundu no Rīgas sūtīt gandrīz pilnīgi tukšus vilcienus?
Nu labi. Varbūt vēl aptuveni 300 pasažieri dienā virzienā Rīga - Viļņa uz RB vilcieniem pārsēdīsies no lidmašīnām. Un, iespējams, vēl kādi 300 pasažieri uz RB vilcieniem pārsēdīsies no automašīnām.
Bet man jāsaka, ka, pirmkārt, es apzināti pārvērtēju šos abus skaitļus. Piemēram, vienas Airbus A220-300 lidmašīnas, kas lido no Rīgas uz Viļņu, ietilpība ir aptuveni 150 cilvēku. Tātad tie 300 gaisa pasažieri, kurus es “uzdāvināju” Rail Balticai, ir divas pilnas lidmašīnas. Tik liels pasažieru skaits no Rīgas uz Viļņu diez vai lido. Un, ja pat lido, tad noteikti ne katru dienu.
Turklāt es neesmu pilnīgi pārliecināts, ka autovadītāji, kuri var atļauties ceļot ar automašīnu, pārsēdīsies uz vilcienu. Pirmkārt, automašīna ir daudz ātrāka un ērtāka nekā vilciens. Otrkārt, ja braucat pēc noteikumiem, tad patēriņš uz šosejas Rīga-Viļņa var sasniegt
Bet, pat ja mēs iedomājamies, ka 1000 cilvēku būs gatavi katru dienu pārsēsties no autobusiem, lidmašīnām un automašīnām uz RB vilcieniem, lai aizbrauktu uz Viļņu, tad 2600 vietas katru dienu joprojām paliks tukšas. Tie ir 43 tukši vagoni vai 7 tukši vilcieni. Katru dienu. Kā Žana kungs plāno aizpildīt šo vakuumu? Kā?
Nebiju slinks un pārbaudīju, cik reizes dienā kursē vilciens Varšava - Berlīne. Izvēlējos šo maršrutu, jo tā jau ir pabeigta RB daļa Polijā un Vācijā.
Tātad - šāds vilciens kursē tikai piecas reizes dienā tādā pašā 10 stundu diapazonā.
Izrādās, vilciens, kas savieno Poliju, kur dzīvo 37 miljoni cilvēku, ar Vāciju, kur dzīvo 83 miljoni cilvēku, kursē piecas reizes dienā. Un vilciens, kas savienos valstis, kuru iedzīvotāju skaits ir mazāks par sešiem miljoniem, kursēs desmit reizes dienā?
Es vēlreiz atkārtoju - vai nu Žana kungs ir melis, vai nu idiots. Bet, lai kā arī būtu, jau šodien ir acīmredzams, ka Rail Baltica noteikti ir vēl viena pretendente uz nākamā Latvijas "veiksmes stāsta" statusu.
Seko mums 
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
