Par nodokļu maksātāju naudu dzenās gandrīz pilnīgi tukšus vilcienus
Pietiek lasītājs16.10.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tikai pirms dažām dienām Rail Baltica (RB) pārstāvis, AS RB Rail Sistēmu un ekspluatācijas departamenta vadītājs Žans Marks Bedmārs sniedza kārtējo interviju. Papildus vēl vienai pretenciozas demagoģijas čupai Žana kungs nāca klajā ar paziņojumu, ko labākajā gadījumā var uzskatīt par meliem, bet sliktākajā gadījumā par idiotismu.
Mēs visi jau sen esam pieraduši gan pie nepatiesiem, gan pie absurdiem apgalvojumiem par RB tēmu, tāpēc es vēršu uzmanību tikai uz vēl vienu.
Žana kunga tēze: “Sagaidāmais pasažieru vilcienu grafiks – viens ātrvilciens stundā katrā virzienā. Paredzēti arī reģionālie vilcieni, kas trasi izmantos tādā pašā intensitātē, reizi stundā, un kursēs ar ātrumu
Neierobežosimies ar izolēto skatu, ko mums piedāvā Žana kungs, un mēģināsim iedomāties, kā reālajā dzīvē izskatīsies starptautiskā vilcienu satiksme, kas katru stundu kursēs no Rīgas.
Žana kungs ļoti noslēpumaini pieminēja tik biežu intervālu, tajā pašā laikā aizmirstot pieminēt, kādā laika diapazonā vilcieni kursēs katru stundu pēc kārtas.
Lai palīdzētu Žana kungam pabeigt viņa domu, es domāju, ka ir objektīvi rēķināties ar dienas diapazonu - 10 stundas. Ar šādu diapazonu starptautiskie vilcieni kursē Centrāleiropā, un ir pamatoti domāt, ka Žana kungs savā intervijā aizmirsa pieminēt tieši šo skaitli.
Tagad iedomāsimies, kā starptautisks vilciens izskatās uz ātrgaitas dzelzceļa līnijas attīstītajā Eiropā. Piemēram, Polijā tie ir Siemens EuroSprinter (ES 64) klases vilcieni ar sešiem vagoniem, katrs ar 60 sēdvietām vienā vagonā vai 360 pasažieri visā vilcienā. Vācijā ir vilcieni ar 8 un 10 vagoniem, bet es domāju, ka tik milzīgi vilcieni pa Baltijas sliedēm nebrauks bieži.
Tagad iedomāsimies, cik daudz pasažieru dienā jāpārvadā ar RB vilcieniem, kas izbrauc no Rīgas, piemēram, uz Viļņu, lai Žana kunga tēze par “starptautisko vilcienu katru stundu” nebūtu nepamatota.
10 stundas dienā ar vienu vilcienu stundā - 10 vilcieni. 10 vilcieni dienā ar 360 pasažieru katrā - 3600 pasažieru dienā. Un tā katru dienu. 365 dienas gadā. Gadā 1 314 000 pasažieru, un tas ir tikai uz Viļņu.
Salīdzinājumam - viena starptautiskā autobusa Rīga - Viļņa ietilpība ir aptuveni 60 pasažieri. Lai pārvadātu 3600 pasažierus ar autobusiem, ko Žana kungs katru dienu plāno pārvadāt ar vilcieniem, mums vajadzēs 60 autobusus. Ja mēs izmantosim to pašu braukšanas diapazonu - 10 stundas dienā, tad, lai dienā pārvadātu 3600 pasažierus, autobusam no Rīgas uz Viļņu jāatstāj ik pēc 10 minūtēm. Interesanti atzīmēt, ka tagad katru dienu no Rīgas uz Viļņu atiet tikai 5 autobusi jeb maksimums 300 pasažieru.
Pat, ja mēs iedomājamies, ka visi 300 ikdienas autobusu pasažieri pārsēdīsies uz RB vilcieniem, tad vilcienos joprojām paliks brīvas 3300 vietas. Nav pilnīgi skaidrs, kā Žana kungs plāno aizpildīt šīs 3300 vietas. Es ceru, ka viņš negrasās par nodokļu maksātāju naudu katru stundu no Rīgas sūtīt gandrīz pilnīgi tukšus vilcienus?
Nu labi. Varbūt vēl aptuveni 300 pasažieri dienā virzienā Rīga - Viļņa uz RB vilcieniem pārsēdīsies no lidmašīnām. Un, iespējams, vēl kādi 300 pasažieri uz RB vilcieniem pārsēdīsies no automašīnām.
Bet man jāsaka, ka, pirmkārt, es apzināti pārvērtēju šos abus skaitļus. Piemēram, vienas Airbus A220-300 lidmašīnas, kas lido no Rīgas uz Viļņu, ietilpība ir aptuveni 150 cilvēku. Tātad tie 300 gaisa pasažieri, kurus es “uzdāvināju” Rail Balticai, ir divas pilnas lidmašīnas. Tik liels pasažieru skaits no Rīgas uz Viļņu diez vai lido. Un, ja pat lido, tad noteikti ne katru dienu.
Turklāt es neesmu pilnīgi pārliecināts, ka autovadītāji, kuri var atļauties ceļot ar automašīnu, pārsēdīsies uz vilcienu. Pirmkārt, automašīna ir daudz ātrāka un ērtāka nekā vilciens. Otrkārt, ja braucat pēc noteikumiem, tad patēriņš uz šosejas Rīga-Viļņa var sasniegt
Bet, pat ja mēs iedomājamies, ka 1000 cilvēku būs gatavi katru dienu pārsēsties no autobusiem, lidmašīnām un automašīnām uz RB vilcieniem, lai aizbrauktu uz Viļņu, tad 2600 vietas katru dienu joprojām paliks tukšas. Tie ir 43 tukši vagoni vai 7 tukši vilcieni. Katru dienu. Kā Žana kungs plāno aizpildīt šo vakuumu? Kā?
Nebiju slinks un pārbaudīju, cik reizes dienā kursē vilciens Varšava - Berlīne. Izvēlējos šo maršrutu, jo tā jau ir pabeigta RB daļa Polijā un Vācijā.
Tātad - šāds vilciens kursē tikai piecas reizes dienā tādā pašā 10 stundu diapazonā.
Izrādās, vilciens, kas savieno Poliju, kur dzīvo 37 miljoni cilvēku, ar Vāciju, kur dzīvo 83 miljoni cilvēku, kursē piecas reizes dienā. Un vilciens, kas savienos valstis, kuru iedzīvotāju skaits ir mazāks par sešiem miljoniem, kursēs desmit reizes dienā?
Es vēlreiz atkārtoju - vai nu Žana kungs ir melis, vai nu idiots. Bet, lai kā arī būtu, jau šodien ir acīmredzams, ka Rail Baltica noteikti ir vēl viena pretendente uz nākamā Latvijas "veiksmes stāsta" statusu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
