Par nodokļu maksātāju naudu dzenās gandrīz pilnīgi tukšus vilcienus
Pietiek lasītājs16.10.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tikai pirms dažām dienām Rail Baltica (RB) pārstāvis, AS RB Rail Sistēmu un ekspluatācijas departamenta vadītājs Žans Marks Bedmārs sniedza kārtējo interviju. Papildus vēl vienai pretenciozas demagoģijas čupai Žana kungs nāca klajā ar paziņojumu, ko labākajā gadījumā var uzskatīt par meliem, bet sliktākajā gadījumā par idiotismu.
Mēs visi jau sen esam pieraduši gan pie nepatiesiem, gan pie absurdiem apgalvojumiem par RB tēmu, tāpēc es vēršu uzmanību tikai uz vēl vienu.
Žana kunga tēze: “Sagaidāmais pasažieru vilcienu grafiks – viens ātrvilciens stundā katrā virzienā. Paredzēti arī reģionālie vilcieni, kas trasi izmantos tādā pašā intensitātē, reizi stundā, un kursēs ar ātrumu
Neierobežosimies ar izolēto skatu, ko mums piedāvā Žana kungs, un mēģināsim iedomāties, kā reālajā dzīvē izskatīsies starptautiskā vilcienu satiksme, kas katru stundu kursēs no Rīgas.
Žana kungs ļoti noslēpumaini pieminēja tik biežu intervālu, tajā pašā laikā aizmirstot pieminēt, kādā laika diapazonā vilcieni kursēs katru stundu pēc kārtas.
Lai palīdzētu Žana kungam pabeigt viņa domu, es domāju, ka ir objektīvi rēķināties ar dienas diapazonu - 10 stundas. Ar šādu diapazonu starptautiskie vilcieni kursē Centrāleiropā, un ir pamatoti domāt, ka Žana kungs savā intervijā aizmirsa pieminēt tieši šo skaitli.
Tagad iedomāsimies, kā starptautisks vilciens izskatās uz ātrgaitas dzelzceļa līnijas attīstītajā Eiropā. Piemēram, Polijā tie ir Siemens EuroSprinter (ES 64) klases vilcieni ar sešiem vagoniem, katrs ar 60 sēdvietām vienā vagonā vai 360 pasažieri visā vilcienā. Vācijā ir vilcieni ar 8 un 10 vagoniem, bet es domāju, ka tik milzīgi vilcieni pa Baltijas sliedēm nebrauks bieži.
Tagad iedomāsimies, cik daudz pasažieru dienā jāpārvadā ar RB vilcieniem, kas izbrauc no Rīgas, piemēram, uz Viļņu, lai Žana kunga tēze par “starptautisko vilcienu katru stundu” nebūtu nepamatota.
10 stundas dienā ar vienu vilcienu stundā - 10 vilcieni. 10 vilcieni dienā ar 360 pasažieru katrā - 3600 pasažieru dienā. Un tā katru dienu. 365 dienas gadā. Gadā 1 314 000 pasažieru, un tas ir tikai uz Viļņu.
Salīdzinājumam - viena starptautiskā autobusa Rīga - Viļņa ietilpība ir aptuveni 60 pasažieri. Lai pārvadātu 3600 pasažierus ar autobusiem, ko Žana kungs katru dienu plāno pārvadāt ar vilcieniem, mums vajadzēs 60 autobusus. Ja mēs izmantosim to pašu braukšanas diapazonu - 10 stundas dienā, tad, lai dienā pārvadātu 3600 pasažierus, autobusam no Rīgas uz Viļņu jāatstāj ik pēc 10 minūtēm. Interesanti atzīmēt, ka tagad katru dienu no Rīgas uz Viļņu atiet tikai 5 autobusi jeb maksimums 300 pasažieru.
Pat, ja mēs iedomājamies, ka visi 300 ikdienas autobusu pasažieri pārsēdīsies uz RB vilcieniem, tad vilcienos joprojām paliks brīvas 3300 vietas. Nav pilnīgi skaidrs, kā Žana kungs plāno aizpildīt šīs 3300 vietas. Es ceru, ka viņš negrasās par nodokļu maksātāju naudu katru stundu no Rīgas sūtīt gandrīz pilnīgi tukšus vilcienus?
Nu labi. Varbūt vēl aptuveni 300 pasažieri dienā virzienā Rīga - Viļņa uz RB vilcieniem pārsēdīsies no lidmašīnām. Un, iespējams, vēl kādi 300 pasažieri uz RB vilcieniem pārsēdīsies no automašīnām.
Bet man jāsaka, ka, pirmkārt, es apzināti pārvērtēju šos abus skaitļus. Piemēram, vienas Airbus A220-300 lidmašīnas, kas lido no Rīgas uz Viļņu, ietilpība ir aptuveni 150 cilvēku. Tātad tie 300 gaisa pasažieri, kurus es “uzdāvināju” Rail Balticai, ir divas pilnas lidmašīnas. Tik liels pasažieru skaits no Rīgas uz Viļņu diez vai lido. Un, ja pat lido, tad noteikti ne katru dienu.
Turklāt es neesmu pilnīgi pārliecināts, ka autovadītāji, kuri var atļauties ceļot ar automašīnu, pārsēdīsies uz vilcienu. Pirmkārt, automašīna ir daudz ātrāka un ērtāka nekā vilciens. Otrkārt, ja braucat pēc noteikumiem, tad patēriņš uz šosejas Rīga-Viļņa var sasniegt
Bet, pat ja mēs iedomājamies, ka 1000 cilvēku būs gatavi katru dienu pārsēsties no autobusiem, lidmašīnām un automašīnām uz RB vilcieniem, lai aizbrauktu uz Viļņu, tad 2600 vietas katru dienu joprojām paliks tukšas. Tie ir 43 tukši vagoni vai 7 tukši vilcieni. Katru dienu. Kā Žana kungs plāno aizpildīt šo vakuumu? Kā?
Nebiju slinks un pārbaudīju, cik reizes dienā kursē vilciens Varšava - Berlīne. Izvēlējos šo maršrutu, jo tā jau ir pabeigta RB daļa Polijā un Vācijā.
Tātad - šāds vilciens kursē tikai piecas reizes dienā tādā pašā 10 stundu diapazonā.
Izrādās, vilciens, kas savieno Poliju, kur dzīvo 37 miljoni cilvēku, ar Vāciju, kur dzīvo 83 miljoni cilvēku, kursē piecas reizes dienā. Un vilciens, kas savienos valstis, kuru iedzīvotāju skaits ir mazāks par sešiem miljoniem, kursēs desmit reizes dienā?
Es vēlreiz atkārtoju - vai nu Žana kungs ir melis, vai nu idiots. Bet, lai kā arī būtu, jau šodien ir acīmredzams, ka Rail Baltica noteikti ir vēl viena pretendente uz nākamā Latvijas "veiksmes stāsta" statusu.
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
