Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai gan pēdējā laikā absolūts līderis likumpārkāpēju morāla attaisnošanā ir ģenerālprokurors Juris Stukāns, šajā gadījumā runa nebūs par viņu. Runa būs par kādu dīdžeju vārdā Alekss Dubass, kurš 2004. gada 14. februārī kopā ar savu toreizējo sievu svinēja Visu mīlētāju dienu Vecrīgas klubā «Pupu Lounge». Ballītēs laikā tika lietots alkohols, reibumā sākās vārdu pārmaiņa un kautiņš ar firmas «Pasadena Group Promotion» īpašnieku Ojāru Grasmani. Dīdžejs kluba virtuvē paķēra nazi un trieca to oponenta sirdī. 

Asmenis skāra sirds muskuli, un Grasmanis ilgāku laiku sabija reanimācijā, savukārt dīdžejs pirmstiesas izmeklēšanas laiku pavadīja aiz restēm. Tiesa dīdžejam piesprieda brīvības atņemšanu uz četriem gadiem nosacīti ar pārbaudes laiku uz trim gadiem.

Citiem vārdiem sakot, dīdžeju paglāba, jo par šādu noziegumu parastajiem mirstīgajiem tiesnesis bez šaubām būtu piespriedis vismaz piecus gadus cietumā, taču cietuma vietā dīdžejs saņēma nelielu pļauku pa dibenu. 

Lai būtu skaidrs, ar kādiem cilvēkiem dīdžejam un viņa sievai patika pavadīt laiku, ir jāpasaka daži vārdi un par dīdžeja upuri – producentu Ojāru Grasmani.

Pēc traģiskā konflikta Grasmanis vēlāk atkal parādījās kriminālhronikās: viņš bija uzsācis bīstamu mīlas dēku ar kriminālajās aprindās pazīstamā uzņēmēja, «Arēnas Rīga» līdzīpašnieka Igora Ivanova nu jau mirušo sievu Ellu Ivanovu. 

Atgriežoties pie dīdžeja un skatoties, kā viņa dzīve rit šodien, jāatzīst, ka Latvijas mediji nolēma viņu pilnībā reabilitēt. Tagad viņu ziņu portālos sauc par žurnālistu un aicina  apmeklēt tiešraides, lai apspriestu pašreizējo situāciju Ukrainā. Proti, Latvijas mediji uzskata, ka cilvēks kurš noņem stresu, iedurot nazi citam sirdī, ir tieši tas, kura tik ļoti pietrūkst Latvijas televīzijai.

Bet kurš ir vainīgs, ka bez piecām minūtēm slepkava tika pasniegts par ģeopolitikas ekspertu? Kurš viņu pat pielaida pie kameras un mikrofona? Uz šiem jautājumiem ir divas atbildes.

Pirmkārt,  liels paldies ir jāpasaka neticami lielajam pieprasījumam pēc liekuļu, neliešu un garīgi atpalikušu izlēcēju viedokļiem. Tāpēc ka, ja liela daļa mūsu valsts iedzīvotāju nebūtu gatavi skatīties uz šo cilvēku sejām savos ekrānos, tad šo seju uz ekrāniem arī nebūtu.

Un, otrkārt, pie vainas ir pilnīgs informācijas higiēnas vakuums mūsu sabiedrībā kopumā. Pārāk daudzi no mums ir gatavi līdz sirdsdarbības apstāšanās mirklim klausīties atklātu izdzimteņu saldo demagoģiju vienkārši tāpēc, ka tā sakrīt ar viņu pašu viedokli. Un otrādi – par ne vienmēr patīkamu, bet  argumentētu un pamatotu kritiku kāds tiks momentā iemests sārtā jo mūsu valstī apvainot citus morāles trūkumā tiek uzskatīts par sliktas gaumes pazīmi.

Pēc šī visa diez vai var brīnīties, ka par smagu miesas bojājumu nodarīšanu notiesāts noziedznieks mums tiek pasniegts kā žurnālists un viņa viedoklis jau šo piektdien tiks pārraidīts vienā no lielākajiem mūsu valsts mediju portāliem.

Novērtē šo rakstu:

234
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...