Iesaki rakstu: 
Lai gan pēdējā laikā absolūts līderis likumpārkāpēju morāla attaisnošanā ir ģenerālprokurors Juris Stukāns, šajā gadījumā runa nebūs par viņu. Runa būs par kādu dīdžeju vārdā Alekss Dubass, kurš 2004. gada 14. februārī kopā ar savu toreizējo sievu svinēja Visu mīlētāju dienu Vecrīgas klubā «Pupu Lounge». Ballītēs laikā tika lietots alkohols, reibumā sākās vārdu pārmaiņa un kautiņš ar firmas «Pasadena Group Promotion» īpašnieku Ojāru Grasmani. Dīdžejs kluba virtuvē paķēra nazi un trieca to oponenta sirdī.
Asmenis skāra sirds muskuli, un Grasmanis ilgāku laiku sabija reanimācijā, savukārt dīdžejs pirmstiesas izmeklēšanas laiku pavadīja aiz restēm. Tiesa dīdžejam piesprieda brīvības atņemšanu uz četriem gadiem nosacīti ar pārbaudes laiku uz trim gadiem.
Citiem vārdiem sakot, dīdžeju paglāba, jo par šādu noziegumu parastajiem mirstīgajiem tiesnesis bez šaubām būtu piespriedis vismaz piecus gadus cietumā, taču cietuma vietā dīdžejs saņēma nelielu pļauku pa dibenu.
Lai būtu skaidrs, ar kādiem cilvēkiem dīdžejam un viņa sievai patika pavadīt laiku, ir jāpasaka daži vārdi un par dīdžeja upuri – producentu Ojāru Grasmani.
Pēc traģiskā konflikta Grasmanis vēlāk atkal parādījās kriminālhronikās: viņš bija uzsācis bīstamu mīlas dēku ar kriminālajās aprindās pazīstamā uzņēmēja, «Arēnas Rīga» līdzīpašnieka Igora Ivanova nu jau mirušo sievu Ellu Ivanovu.
Atgriežoties pie dīdžeja un skatoties, kā viņa dzīve rit šodien, jāatzīst, ka Latvijas mediji nolēma viņu pilnībā reabilitēt. Tagad viņu ziņu portālos sauc par žurnālistu un aicina apmeklēt tiešraides, lai apspriestu pašreizējo situāciju Ukrainā. Proti, Latvijas mediji uzskata, ka cilvēks kurš noņem stresu, iedurot nazi citam sirdī, ir tieši tas, kura tik ļoti pietrūkst Latvijas televīzijai.
Bet kurš ir vainīgs, ka bez piecām minūtēm slepkava tika pasniegts par ģeopolitikas ekspertu? Kurš viņu pat pielaida pie kameras un mikrofona? Uz šiem jautājumiem ir divas atbildes.
Pirmkārt, liels paldies ir jāpasaka neticami lielajam pieprasījumam pēc liekuļu, neliešu un garīgi atpalikušu izlēcēju viedokļiem. Tāpēc ka, ja liela daļa mūsu valsts iedzīvotāju nebūtu gatavi skatīties uz šo cilvēku sejām savos ekrānos, tad šo seju uz ekrāniem arī nebūtu.
Un, otrkārt, pie vainas ir pilnīgs informācijas higiēnas vakuums mūsu sabiedrībā kopumā. Pārāk daudzi no mums ir gatavi līdz sirdsdarbības apstāšanās mirklim klausīties atklātu izdzimteņu saldo demagoģiju vienkārši tāpēc, ka tā sakrīt ar viņu pašu viedokli. Un otrādi – par ne vienmēr patīkamu, bet argumentētu un pamatotu kritiku kāds tiks momentā iemests sārtā jo mūsu valstī apvainot citus morāles trūkumā tiek uzskatīts par sliktas gaumes pazīmi.
Pēc šī visa diez vai var brīnīties, ka par smagu miesas bojājumu nodarīšanu notiesāts noziedznieks mums tiek pasniegts kā žurnālists un viņa viedoklis jau šo piektdien tiks pārraidīts vienā no lielākajiem mūsu valsts mediju portāliem.
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
