Iesaki rakstu: 
Lai gan pēdējā laikā absolūts līderis likumpārkāpēju morāla attaisnošanā ir ģenerālprokurors Juris Stukāns, šajā gadījumā runa nebūs par viņu. Runa būs par kādu dīdžeju vārdā Alekss Dubass, kurš 2004. gada 14. februārī kopā ar savu toreizējo sievu svinēja Visu mīlētāju dienu Vecrīgas klubā «Pupu Lounge». Ballītēs laikā tika lietots alkohols, reibumā sākās vārdu pārmaiņa un kautiņš ar firmas «Pasadena Group Promotion» īpašnieku Ojāru Grasmani. Dīdžejs kluba virtuvē paķēra nazi un trieca to oponenta sirdī.
Asmenis skāra sirds muskuli, un Grasmanis ilgāku laiku sabija reanimācijā, savukārt dīdžejs pirmstiesas izmeklēšanas laiku pavadīja aiz restēm. Tiesa dīdžejam piesprieda brīvības atņemšanu uz četriem gadiem nosacīti ar pārbaudes laiku uz trim gadiem.
Citiem vārdiem sakot, dīdžeju paglāba, jo par šādu noziegumu parastajiem mirstīgajiem tiesnesis bez šaubām būtu piespriedis vismaz piecus gadus cietumā, taču cietuma vietā dīdžejs saņēma nelielu pļauku pa dibenu.
Lai būtu skaidrs, ar kādiem cilvēkiem dīdžejam un viņa sievai patika pavadīt laiku, ir jāpasaka daži vārdi un par dīdžeja upuri – producentu Ojāru Grasmani.
Pēc traģiskā konflikta Grasmanis vēlāk atkal parādījās kriminālhronikās: viņš bija uzsācis bīstamu mīlas dēku ar kriminālajās aprindās pazīstamā uzņēmēja, «Arēnas Rīga» līdzīpašnieka Igora Ivanova nu jau mirušo sievu Ellu Ivanovu.
Atgriežoties pie dīdžeja un skatoties, kā viņa dzīve rit šodien, jāatzīst, ka Latvijas mediji nolēma viņu pilnībā reabilitēt. Tagad viņu ziņu portālos sauc par žurnālistu un aicina apmeklēt tiešraides, lai apspriestu pašreizējo situāciju Ukrainā. Proti, Latvijas mediji uzskata, ka cilvēks kurš noņem stresu, iedurot nazi citam sirdī, ir tieši tas, kura tik ļoti pietrūkst Latvijas televīzijai.
Bet kurš ir vainīgs, ka bez piecām minūtēm slepkava tika pasniegts par ģeopolitikas ekspertu? Kurš viņu pat pielaida pie kameras un mikrofona? Uz šiem jautājumiem ir divas atbildes.
Pirmkārt, liels paldies ir jāpasaka neticami lielajam pieprasījumam pēc liekuļu, neliešu un garīgi atpalikušu izlēcēju viedokļiem. Tāpēc ka, ja liela daļa mūsu valsts iedzīvotāju nebūtu gatavi skatīties uz šo cilvēku sejām savos ekrānos, tad šo seju uz ekrāniem arī nebūtu.
Un, otrkārt, pie vainas ir pilnīgs informācijas higiēnas vakuums mūsu sabiedrībā kopumā. Pārāk daudzi no mums ir gatavi līdz sirdsdarbības apstāšanās mirklim klausīties atklātu izdzimteņu saldo demagoģiju vienkārši tāpēc, ka tā sakrīt ar viņu pašu viedokli. Un otrādi – par ne vienmēr patīkamu, bet argumentētu un pamatotu kritiku kāds tiks momentā iemests sārtā jo mūsu valstī apvainot citus morāles trūkumā tiek uzskatīts par sliktas gaumes pazīmi.
Pēc šī visa diez vai var brīnīties, ka par smagu miesas bojājumu nodarīšanu notiesāts noziedznieks mums tiek pasniegts kā žurnālists un viņa viedoklis jau šo piektdien tiks pārraidīts vienā no lielākajiem mūsu valsts mediju portāliem.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
