Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
:)))
26.03.2018. 20:37Vēsture parasti atklājas Laika ritumā , kad kļūst redzami seku cēloņi. Arī Levita kunga darbi tiks reiz skatīti ar skaidrāku ACI . :)))
Zevs
26.03.2018. 20:31»
Virssaiti,
es, vadonis, tev pavēlu - neiecel sevi pašrocīgi virsaišu kārtā! Ja neklausīsi, nonāksi Mākoņos! Vai Grantiņa grupā
Es nevienu no jums neesmu iecēlis ne par vadoni, ne par virsaiti !!! Kas te notiek ? Marš pa gultām !!!
Es arī
26.03.2018. 20:23»
Ir meli un statistika
Neticu - "Taču starp latviešiem tikai 5% bija Komunistiskās partijas biedri. Tas nozīmē, ka 95% latviešu bija saglabājuši savu distanci pret okupantu varu...
tam neticu. Laikam šie meli bij raksta mērķis, jo viss tajā ūdens.
Virssaiti,
26.03.2018. 20:21»
Virsaitis
Skat kādu dziesmu sākuši dziedāt, viens raksts pēc otra top...
es, vadonis, tev pavēlu - neiecel sevi pašrocīgi virsaišu kārtā! Ja neklausīsi, nonāksi Mākoņos! Vai Grantiņa grupā!
Ir meli un statistika
26.03.2018. 20:19Neticu - "Taču starp latviešiem tikai 5% bija Komunistiskās partijas biedri. Tas nozīmē, ka 95% latviešu bija saglabājuši savu distanci pret okupantu varu."
Man skolā visas skolotājas bija komunistes. Mani senči bija komunisti. Rados gandrīz visi bija komunisti. Klasesbiedru senči bija komunisti. Veikalā pārdevējas un frizieres bija komunistes. Un te pēkšņi ziņa, ka tikai 5% bija partijā.
Vadonis
26.03.2018. 20:16" ...piemin svešo varu upurus.." Citāts no raksta. Nu , daļa no citāta, no Satversmē minētā, kurai savu roku pilika E. Levits.
Raksts ir skaista teksta piepildīts, bet neatbilst patiesībai. Manipulācija, ideāla manipulācija ar priekšstatiem un vēstures patiesībām.
Visu izteic šī komentāra sākumā minētais vārdu salikums, kurš atspoguļo žīdiņa E. Levita un 4. maija noziedznieku kliķes domāšanu.
Tā rakstītu E. Levits, žīds. Jo vārdu salikums, kā pats Levits atzīmē, nes dziļu jēgu.
Kāda tad ir šo vārdu jēja? Tāda, ka piemin svešo varu upurus, nevis latvieši piemin savus svešo varu upurus. Ar Levita izdomāto un Satversmē iekļauto tekstu latviešiem jāpiemin arī okupantu upuri, jo tie krituši no svešas varas - latviešu pretošanās kustības okupantiem.
Virsaitis
26.03.2018. 19:31Skat kādu dziesmu sākuši dziedāt, viens raksts pēc otra top.
Mēs esot latviski nacionāla, neatkarīga valsts !!! Vēl lielākus melus vairs euro tiesnesis nespēj izdomāt. Laikā kad kolonistiem izdalīta pilsonība un okupācijas režīms joprojām slepkavo Latvijas patriotus un sistēmas atmaskotājus.
Kam vēl priekšlikumi ?
26.03.2018. 19:20Te jau drīz Satversmes vietā būs atsauksmju un ierosinājumu grāmata . Kāds proponē okupācijas nosodījumu , kāda - valstisku zaļumu garantēt Satversmē ...



Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.