Par Oļega Fiļa goda un cieņas aizskārumu

„Paskaidrojums

Pirms detaļās atspēkot Oļega Fiļa nepamatotās sūdzības par it kā viņa goda un cieņas aizskārumu, vispirms vēlos norādīt, ka vārda brīvība ir fundamentāls brīvas un demokrātiskas sabiedrības balsts, bez kura neviena cita brīvība nevar tikt pilnvērtīgi realizēta. Vārda brīvība un tiesības uz viedokli ir arī skaidri nostiprinātas Latvijas Republikas Satversmē un judikatūrā.

Tāpat Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Latvijas judikatūrā vairākkārt ir atzīts, ka publisku personu tiesības uz privātās dzīves aizsardzību ir mazākas nekā privātpersonai, un publiskas personas, īpaši, ja viņu darbība saistīta ar politiskajiem procesiem, neizbēgami pašas sevi nostāda katra sava vārda un rīcības ciešai uzraudzībai gan no žurnālistu, gan sabiedrības puses.

Oļegs Fiļs ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes loceklis. Proti, strādā Latvijas lielākās uzņēmēju organizācijas vadībā, kas ikdienā nodarbojas ar likumdošanas procesu ietekmēšanu, lobismu, kā arī cenšas ietekmēt gan ar Ministru kabinetu un atsevišķas ministrijas, gan arī Saeimu ar mērķi panākt saviem biedriem labvēlīgu normatīvo aktu pieņemšanu. Šeit, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras mājas lapā, var iepazīties ar visai garo organizācijas pēdējā laikā paveikto lobisma jomā: https://www.chamber.lv/lv/content/598.

Kā liecina publiski pieejamā informācija, arī Oļegs Fiļs piedalās politisku un ar valsts attīstību saistītu jautājumu apspriedēs pie Valsts prezidenta. Paralēli minētajai sabiedriskajai darbībai, Oļegs Fiļs ir arī ziedojis ļoti lielas summas dažādām politiskajām partijām, lielāko tiesu - 40 000 eiro - bijušā Rīgas vicemēra Andra Amerika vadītajai partijai “Gods kalpot Rīgai!”. Šie ir jau pilnīgi pietiekami priekšnosacījumi, lai žurnālisti un sabiedrība izturētos pret Oļegu Fiļu kā publisku personu, kuras darbība ietekmē vai var ietekmēt visu sabiedrību. Taču Oļegs Fiļs arī visādi citādi nevairās no publicitātes un savas privātās dzīves eksponēšanas gan medijos, gan sociālajos tīklos.

Papildus tam vēl ir jāatzīmē, ka interesi par Oļega Fiļa personību, godīgumu, viņa morāli ētiskajiem uzskatiem šogad īpaši ir raisījusi ASV valdības FinCen publicētais ziņojums, kurā tiek apgalvots, ka ziņojuma autoriem ir pamats uzskatīt, ka ABLV bankas akcionāri un amatpersonas naudas atmazgāšanu ir padarījušas par sava biznesa pamatbalstu. Oļega Fiļa gļēvulīgie mājieni, ka FinCen ziņojumā runa varētu būt par kādiem citiem mazākuma akcionāriem un, iespējams, kādām citām amatpersonām nevis par viņu - vienu no diviem lielākajiem ABLV akcionāriem un bankas padomes priekšsēdētāju, neiztur nekādu kritiku. Proti, Fiļa kā bankas padomes priekšsēdētāja cenšanās slēpties aiz kādu mazākumakcionāru mugurām un kā bankas padomes priekšsēdētājam neuzņemties nekādu atbildību par notikušo bankā ir nožēlojama, gļēvulīga rīcība, par kuru man ir savs viedoklis. Un ja šis viedoklis aizskar Oļega Fiļa jūtas, tas tomēr nenozīmē, ka man nebūtu tiesības šo viedokli paust. Vēl jo vairāk, es esmu pārliecināts, ka sabiedrības kopējā labuma interesēs ir pēc iespējas plašāk atspoguļot un pievērst uzmanību šādu cilvēku, kāds ir Oļegs Fiļs, darbībai gan Latvijas finanšu sektorā, gan spēcīgākās uzņēmēju lobija organizācijas padomē, jo viņa līdzšinējā darbība ir būtiski ietekmējusi visas Latvijas valsts un Latvijas finanšu sektora starptautisko reputāciju. Gan publiskās, gan profesionālās Oļega Fiļa darbības attiecas ne tikai uz viņu, bet uz visu Latvijas sabiedrību, un attiecīgi viņš pats sevi ir nostādījis pozīcijā, kurā katra viņa rīcība un izteikums var un tam vajag tikt īpaši vērtētam gan no sabiedrības, gan no žurnālistu puses, kā tas ir vairākkārt nostiprināts Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikaturā.

Kas attiecas uz konkrētiem Oļega Fiļa sūdzības punktiem.

Oļegs Fiļs melo, ka es būtu jelkad, jelkur apvainojis viņu slepkavības pasūtīšanā. Iespējams, protams, ka tie nav apzināti meli, bet vienkārši Oļega Fiļa latviešu valodas zināšanas nav pietiekamas, lai saprastu ko nozīmē izteikums “krīt aizdomu ēna”.

Es nekad nekur neesmu apgalvojis, ka Fiļs ir nogalinājis kādu vai pasūtījis nogalināt kādu, es esmu teicis, ka viņš ir cilvēks, uz kuru krīt aizdomu ēna par slepkavības pasūtīšanu. Jā, tāds ir mans un ne tikai mans viedoklis, ka šāda aizdomu ēna pār ABLV lielākajiem akcionāriem, tajā skaitā Fiļu, tiešām krīt. Sīkāk par šo viedokli, kā tas radies un citām detaļām, var iepazīties šeit: http://puaro.lv/tiesiskums/jurgis-liepnieks-kas-nogalinaja-martinu-bunkus-versijas/.

Atkārtoti norādīšu, ka Satversme un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūra man garantē tiesības uz viedokli, pat ja šis viedoklis ir kādam nepatīkams, jo īpaši, ja tas attiecas uz publiskām personām, kuru profesionālā un sabiedriskā darbība ietekmē visas Latvijas iedzīvotājus, kā tas ir Oļega Fiļa gadījumā.

Tāpat Oļegs Fiļs melo, ka patiesībai neatbilst izteikums, ka viņš ir “panācis” kriminālprocesa ierosināšanu pret savu bijušo sievu. Nav iespējamas saprātīgas šaubas par to, ka cilvēks, kurš vēršas policijā ar iesniegumu par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem vēlas “panākt” kriminālprocesa uzsākšanu, un konkrētajā gadījumā Oļegam Fiļam to arī ir izdevies “panākt”. Protams, var teorētiski izvirzīt pieņēmumus par to, ka Oļega Fiļa mērķi bija kādi citi un viņš vēlējās nevis “panākt” kriminālprocesa uzsākšanu, bet, piemēram, vienkārši pakavēt laiku policijas darbiniekiem, vai varbūt apzināti vēlējās noslogot policijas resursus ar bezjēdzīgu iesniegumu izskatīšanu, lai policijai būtu mazāk laika īstu noziegumu izmeklēšanai.

Kāds teorētiski varētu izvirzīt jelkādas versijas, taču es esmu paudis viedokli, ka Oļegs Fiļs vēlējās “panākt” savas bijušās sievas kriminālvajāšanu un viņam tas arī izdevās. Tieši to es apgalvoju un nespēju iedomāties, kā ir iespējams apgalvot, ka tas neatbilst patiesībai.

Savukārt mans viedoklis par to, ar kādām metodēm viņam tas izdevās, nevar būt nedz patiess, nedz nepatiess, jo tas ir mans viedoklis, manas aizdomas, kuras tāpēc arī ir attiecīgi paustas strikti iespējamības un varbūtības formā.

Detalizēti mans viedoklis par kriminālprocesu, kura ierosināšanu pret savu bijušo sievu panācis Fiļs, ir atrodams šeit: http://puaro.lv/tiesiskums/jurgis-liepnieks-instrukcija-varmacigiem-viriesiem-ka-izmantot-policiju-pret-bijusajam-sievam-olega-fila-paraugstunda/

Savā sūdzībā Oļegs Fiļs ir norādījis, ka viņu apkaunojot arī šāds mans, Fiļaprāt, nepatiess ieraksts mikroblogošanas vietnē Twitter.

“Pilsētā runā, ka starptautiski pazīstamais naudas atmazgātājs Fiļs un viņa jaunā līgava gatavojas tiesā (paši pēc savas iniciatīvas) noskaidrot vai Fiļs ir saucams par “sugardaddy” vai nav. Viedokļi pagaidām dalās.”

Diemžēl arī šis ieraksts precīzi atspoguļo lietu patieso stāvokli.

Kādu laiku pirms šī ieraksta tapšanas pie manis vērsās kāda Twitter lietotāja, (viņas identitāti es pagaidām nevēlos izpaust, lai pasargātu, cik ilgi iespējams, šo personu no iesaistes publiskā un juridiskā strīdā), kura bija saņēmusi no Oļega Fiļa šībrīža simpātijas Kristīnes Jelinskas pieprasījumu atvainoties par ierakstu Twitter, kurā Oļegs Fiļs tika nosaukts par “sugardaddy”. Bez prasības atvainoties Kristīne Jelinska pieprasīja arī “atlīdzināt Kristīnei Jelinskai morālo kaitējumu par goda un cieņas aizskaršanu, neslavas celšanu”. Prasībā tika norādīts, uz kurieni jāpārskaita 1000 (viens tūkstotis) eiro, proti, summa, par kādu Kristīne Jelinska bija novērtējusi kaitējumu savai reputācijai. (Tika norādīts labdarības organizācijas konts). Vienlaikus Kristīne Jelinska saziņā ar šo personu bija norādījusi: “es tikai brīdinu, lai savu viedokli paturat pie sevis”.

Skaidrs, ka šādi bezprecedenta brīdinājumi un prasības pārskaitīt naudu tika plaši apspriestas gan iesaistītās Twitter lietotājas darba vietā, gan virknē citu sarunu, un ņemot vērā, ka minētā Twitter lietotāja negrasījās, nedz pārskaitīt naudu, nedz pakļauties brīdinājumam turēt savu viedokli pie sevis, tika pieņemts, ka no Kristīnes Jelinskas puses sekos tālākas darbības, kas beigsies ar tiesvedību par minēto ierakstu. Es savukārt uzskatīju, ka sabiedrībai un citiem Twitter lietotājiem noteikti ir vērts zināt, kādi cilvēki ir Oļegs Fiļs un viņa draudzene un kā viņi cenšas panākt sev nevēlamu viedokļu apklusināšanu.

Visbeidzot, par rakstu portālā Puaro.lv “Valsts prezidents apspriež valdības veidošanu ar cilvēku, kuru ASV valdība atzinusi par kukuļdevēju un naudas atmazgātāju.”

Jau pats virsraksts atspoguļo raksta būtību un vēstījumu, un pretēji Fiļa apgalvotajam, tas ir pilnīgi patiess. ASV valdība FinCen ziņojumā ir atzinusi ABLV par banku, kuras biznesa pamatbalsts ir naudas atmazgāšana un kura bijusi iesaistīta veselā virknē nelikumīgu darbību. Tas, ka šāds FinCen paziņojums eksistē, un tas, ka tajā ir šāda satura informācija, ir neapstrīdams, katram viegli pārbaudāms fakts.

Oļega Fiļa sūdzībā minētā nevainīguma prezumpcija nekādā veidā šo faktu nemaina un ar savām sūdzībām šajā sakarā viņam būtu jāvēršas nevis pret mani, kurš tikai atstāsta FinCen ziņojumu, bet pret pašu FinCen.

Oļega Fiļa minētais, ka viņš nav notiesāts vai viņam nav izvirzītas apsūdzības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā, nekādā veidā neattiecas uz minētā raksta saturu vai vēstījumu, jo nedz rakstā, nedz arī kur citur netiek apgalvots, ka Fiļs būtu notiesāts vai apsūdzēts šajos noziegumos. Apgalvots tiek vienīgi tas, kas atbilst patiesībai, proti, ka FinCen ziņojumā ir teikts, ka ABLV akcionāri un amtpersonas, tātad viennozīmīgi arī Oļegs Fiļs, ir iesaistīti minētajos un citos noziegumos. Te būtu vērts piebilst, ka FinCen ziņojums, kas ir balstīts paša FinCen izpētē un saskaņots ar visām kompetentajām ASV aģentūrām, pats par sevi ir tik autoritatīvs dokuments, ka to bez ierunām ņem vērā ne tikai visas Amerikas Savienoto Valstu valsts un privātās institūcijas, bet arī visas kaut cik nopietnas finanšu institūcijas visā pasaulē, un līdz ar to arī man nav ne mazākā pamata neuzticēties FinCen.

Raksta vēstījums bija - Latvijas Valsts prezidentam nevajadzētu tikties ar starpautiski pazīstamu naudas atmazgātāju. Jā, tāds ir mans viedoklis, un es pie tā palieku. Es komentēju politiskos notikumus jau daudzus gadus, regulāri izsaku savu viedokli par tiem, man ir tiesības uz šādu viedokli, un es uzskatu, ka esmu savu viedokli labi pamatojis ar FinCen ziņojuma atstāstu.

Savukārt, ja Fiļu ir aizskāris apzīmējums “starptautiski pazīstams atmazgātājs”, tad diemžēl uzskatu, ka šis apzīmējums ir precīzs un atbilst lietu faktiskajam stāvoklim. Proti, Fiļs jau var pats domāt (viņam, protams, ir tiesības uz viedokli tāpat kā man) vai citiem stāstīt, ka tad, kad FinCen ziņojumā tiek minēti bankas akcionāri un amatpersonas, tas nav viņš, bet visi citi vai kādi citi ABLV akcionāri un amatpersonas, taču nez vai vēl kāds bez paša Fiļa piekritīs šādai FinCen ziņojuma interpetācijai. Proti, es neuzskatu, ka FinCen ziņojumu būtu iespējams interpretēt tā, ka tajā minētie akcionāri un amatpersonas ir visi citi, izņemot ABLV bankas padomes priekšsēdētāju un vienu no diviem lielākajiem akcionāriem Oļegu Fiļu.

Savukārt tas, ka FinCen ziņojums acumirklī tika pamanīts visā finanšu pasaulē, manuprāt, ir neapstrīdams fakts un tādējādi ABLV akcionāri kļuva starptautiski pazīstami kā naudas atmazgāšanas “orķestrētāji” (ABLV management permits the bank and its employees to orchestrate and engage in money laundering schemes) un tādi, kuru biznesa pamatbalsts ir naudas atmazgāšana (ABLV executives, shareholders, and employees have institutionalized money laundering as a pillar of the bank’s business practices) un cilvēki, kas padarīja naudas atmazgāšanu par bankas biznesa pamatbalstu (ABLV executives, shareholders, and employees have institutionalized money laundering as a pillar of the bank’s business practices).

Ņemot vērā, ka publiski ir pazīstami tikai divi lielākie bankas akcionāri, no kuriem viens ir Oļegs Fiļs, un to, ka Fiļs ir ne tikai viens no diviem lielākajiem akcionāriem, bet arī bankas padomes priekšsēdētājs, ir viss pamats apgalvot, ka pēc FinCen ziņojuma publicēšanas viņš ļoti īsā laikā kļuva par “starptautiski pazīstamu atmazgātāju”. Tāpat es rakstā apgalvoju, ka Latvijas Valsts prezidents raida nepareizus signālus mūsu stratēģiskajiem partneriem un sabiedrībai kopumā, tiekoties ar cilvēku, uz kuru kā uz naudas atmazgātāju norāda ASV FinCen.

Vienīgā faktoloģiskā neprecizitāte, kuru Fiļam ir izdevies atrast, ir tā, ka manā rakstā apgalvots, ka FinCen ir vērsies ar sankcijām pret 26 bankām, kamēr Fiļs apgalvo, ka FinCen ir vērsies pret 26 subjektiem (nevis bankām), no kuriem ne visi bijušas kredītiestādes. Pilnīgi iespējams, taču grūti iedomāties, kā šāda sīka faktoloģiska kļūda varētu kaut kā aizskart Fiļa godu un cieņu vai ietekmēt raksta vēstījumu. Tāpat raksta vēstījuma kontekstā nekāda nozīme nav strīdiem par citām ar FinCen ziņojuma statusu saistītām juridiskām detāļām, jo es aprakstu vienīgi tā esošo saturu un konsekvences. Nešaubīgi, ka de facto šis ziņojums liedza bankai ne tikai iespēju darboties ar ASV dolāru korespondējošiem kontiem, bet arī darboties vispār un atstāja milzīgu negatīvu iespaidu uz Latvijas valsti un finanšu industriju vispār. Ja Fiļa kungam būtu taisnība un FinCen ziņojums būtu tikai juridiski nesaistoša konsultatīva rakstura dokuments bez reālām sekām, tad tas, jādomā, nekādi nebūtu varējis izraisīt ABLV bankas sabrukumu.

Jāpiezīmē, ka FinCen ziņojumā norādīts arī uz Fiļa vadītās un Fiļam kā vienam no diviem lielākajiem akcionāriem piederošās bankas iesaisti vairāk nekā mljards dolāru zādzībā no Moldovas bankām ( In 2014, ABLV was involved in the theft of over $1 billion in assets from three Moldovan banks, BC Unibank S.A., Banca Sociala S.A., and Banca de Economii S.A., in which criminals took over the three Moldovan banks using a non-transparent ownership structure, partly financed by loans from offshore entities banking at ABLV), kā arī citiem noziegumiem. Ņemot vērā to visu, kā arī lielo starptautisko rezonansi, kuru ir izraisījusi FinCen aprakstītā ABLV darbība, sekas Latvijas valsts tēlam, Latvijas finanšu industrijai un konkrēti Oļega Fiļa lomu ABLV bankā, kā arī ņemot vērā viņa sabiedrisko darbību LTRK padomē, uzkatu, ka žurnālistiem, sabiedrībai un arī man ir visas tiesības brīvi paust savu viedokli, attieksmi, aizdomas pret Oļegu Fiļu, paust savu viedokli jebkādā veidā un formā, un šī brīvība ir svarīgāka par diskomfortu, ko tā rada Fiļam kā publiskai personai. Katrs mans viedoklis, aizdomas, izteikums vienmēr ir ticis argumentēts, pamatots un izvērsts, tam var piekrist vai nepiekrist, tas var patikt vai nepatikt, taču nav pieļaujams, ka tas varētu tikt ierobežots, aizbildinoties ar publiskas personas goda un cieņas aizskārumu.

Kas attiecas uz sūdzību par rakstu "Instrukcija vardarbīgiem vīriešiem: kā izmantot policiju pret bijušajām sievām Oļega Fiļa paraugstunda”. Norādu, ka Oļegu Fiļu aizskārušie fragmenti nav mans izgudrojums, bet gan atsauce uz Santas Bernālas advokāta tiesā iesniegtu dokumentu. Es tikai citēju šī dokumenta fragmentu, kas arī rakstā ir skaidri norādīts, proti, rakstā ir teikts:

"To, ka Fiļs brīnumainā kārtā jau iepriekš zina, kādas darbības šajā kriminālprocesā tiks veiktas un ir informēts par lietas materiāliem, kas tajā savākti (acīmredzot, tādas ir kriminālprocesu “pasūtītāju” tiesības), Santas Bernālas advokāts ir aprakstījis pagājušajā nedēļā tiesā iesniegtajā dokumentā. Citēšu dažus fragmentus no šī dokumenta."

Un tālāk seko precīzs citāts. Savukārt viss pārējais rakstā paustais ir mans autora viedoklis par to, kādus secinājumus var izdarīt, izlasot citēto dokumentu. Viedoklis ir skaidri nodalīts no citāta un tiek īpaši pasvītrots ar tādiem vārdiem kā "šķiet" vai "acīmredzami", kas skaidri norāda uz viedokli.

Fiļam, protams, ir tiesības uz atšķirīgu viedokli no mana, un viņam var šķist kas cits vai kas cits likties acīmredzami, piemēram, mikroblogošanas vietnē Twitter pats Fiļs ir publiski izteicis savas šaubas par to, ka man ir psihiskas problēmas, apgalvojis, ka es esot "bēdīgi slavens", un pat izteicis šaubas, vai es vispār esmu vīrietis. Protams, būtu iespējams traktēt šādus izteikumus kā mani apkaunojošus un daudzus klaji nepatiesus (piemēram, nez vai ir iespējamas saprātīgas šaubas par to, ka es esmu vīrietis), taču es tāpēc nevēršos pret viņu policijā, jo labi saprotu, ka Satversme garantē gan man, gan Fiļam tiesības paust viedokli, pat ļoti muļķīgu, par procesiem vai personām, kas mums katram šķiet svarīgs un noslogot ar šādām lietām Valsts policiju būtu narcistiska muļķība.

Tas ir viss, ko es vēlos šajā sakarā paskaidrot.

Ar cieņu Jurģis Liepnieks.”

Novērtē šo rakstu: