Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka
Foto

Par oligarhiem un medijiem

Uldis Salmiņš
20.10.2017.
Komentāri (11)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Visiem, kam var nākties stāties KNAB vai Saeimas komisijas priekšā un ļauties nopratināšanai, vispirms iesaku doties sniegt interviju žurnālam Ir. Tas noteikti uzlabos spēju komunicēt ar izmeklējošiem deputātiem, kā arī veicinās pārrunu vešanas prasmes biznesā un ģimenē.

Lūdzu, pastāstiet, kādēļ jūs esat blēdis. Ziniet, neesmu blēdis. Kas jūs pamudināja nākt klajā ar šādu blēža grēksūdzi? Neuzskatu to par grēksūdzi… Pastāstiet, kā bija toreiz, kad jūs, visi blēži kopā bijāt sanākuši. Kas tur vēl sēdēja pie galda? Nu, nevēlos par to stāstīt… Kāpēc jūs neesat atklāts? Ko jūs teiksiet saviem bērniem, kad viņi prasīs – kādēļ jūs esat tāds blēdis un piedalījāties valsts nozagšanā?

Un vispār jūs esat ne tikai blēdis, bet arī muļķis. Ko jūs lienat tur, kur jums nav jālien? Es pati atceros jūs sapulcē toreiz sakām, ka esat muļķis. Kāpēc jūs, tāds muļķis, vispār kaut ko darāt?

Nav tā, ka biju pārsteigts par šādu attieksmi. Ir cīnās pret oligarhiem frontes pirmajās rindās, un tie, kas sēdējuši pie viena galda ar valsts nozadzējiem, ir sodāmi. Melni krāsots virsraksts no ļaundaru atmaskošanas repertuāra, bildes drūmākas, kā administratoram Sprūdam uz izolatoru ejam… (esmu visumā pozitīvs cilvēks, un Ir fotomeitenei smaidīju, cik jaudas…)

Vien brīnos par viņu loģiku. Šķiet, rīkojoties nedaudz apdomīgāk, Ir žurnālistiem būtu iespēja gan uzzināt šo to vairāk no manis, gan arī iedrošināt vēl kādu vērtīgu avotu nākt un viņiem ko izstāstīt. Tagad iznāca čiks. Guntis Bojārs ar Aizliegto paņēmienu varētu gūt krietni labākas sekmes oligarhu tvarstīšanā, iesūtot tur kādu praktikantu – aģentu. Norakstu šādu Ir komandas paviršību uz steigu, jo intervija tapa pēdējā brīdī, dienā, kad materiāls jau nododams tipogrāfijai.

Par oligarhiem

Vai oligarhi būtu jābāž aiz restēm? Ir redakcija par to ir pārliecināta. Indra Sprance man apgalvo – ja viņi izspruks sveikā, nākamajiem tas kalpos par iedrošinājumu atkal ņemt un nesodītiem brutālā veidā ietekmēt medijus.

Nevēlos šādai nostājai piekrist. Cik manas juridiskās zināšanas ļauj spriest, diez vai viņus izdosies iesēdināt, vismaz par mediju ietekmēšanas epizodēm, kaut arī tas nodarījis milzu kaitējumu gan mediju videi, gan sabiedrībai kopumā. Manā skatījumā oligarhiem un visiem, kuri kaut kad nākotnē iedomāsies viņu ceļu atkārtot, vislabākā mācība ir tā, ko viņi jau patlaban saņem, lielā mērā pateicoties žurnālistiem, t.sk. Ir.

Neklājas viņiem viegli, kad ģimenes locekļi, nesenie draugi, partneri, padotie un visa sabiedrība uzzina, kādus darbus viņi darījuši Rīdzenē, Dienā un citur. Demokrātiskā valstī žurnālistus nav iespējams pakļaut savai gribai, lai cik tā būtu spēcīga un pieejamie resursi apjomīgi. Žurnālistus šāda cīņa padara tikai stiprākus. Kritiskos brīžos viņiem nāk talkā arī Valsts prezidents, rosinot parlamenta atlaišanu.

Nav tā, ka oligarhi būtu viscaur ļauni un melotu vienā laidā. Piemēram, Šķēle, atbildot man bez prozaiskuma, nepasaka nevienu nepatiesu vārdu. Man tiešām nebija spēju ieviest Šķēles rosinātos taupības pasākumus un likvidēt norādītās štata vienības redakcijā. Taisnība, ka “siltajā vietiņā” atrados pārlieku ilgi, man pašam bija līdzīga sajūta.

Ne man vienam, arī citi kolēģi Dienā šajā periodā nāca uz darbu bez entuziasma. Taisnība par radio – gan man, gan radio kolektīvam un visiem klausītājiem tas ir uz labu, ka valdē nestrādās neviens ar oligarhu Šķēli saistāms darbinieks. Par bērniem arī ekspremjeram jāpiekrīt, nevajag viņus pīt iekšā savās lietās. Noteikti centīšos sarūpēt junioriem mierīgāku dzīvi, nekā viens otrs oligarhs pratis savējiem.

Lembergs, reaģējot uz manu blogu, pamatoti norāda, ka saņemt 100 miljonus par 1/3 Krājbankas akciju ir stāsts par labajām fejām un laumiņām. Piekrītu, jo šeit runa ir par 100% kapitāla vērtību. Iespējams, Lembergam caur Ventspils uzņēmumiem piederošā trešdaļa būtu bijusi vērtīgāka, ja savulaik viņi nebūtu bloķējuši bankas kapitāla palielināšanu, kas ļautu Krājbankai veiksmīgāk attīstīties un saglabāt tās sākotnējo tirgus daļu.

Manis minētais skaitlis 100 miljoni var šķist liels arī par visiem 100% salīdzinājumā ar bankas tā brīža kapitāla rādītājiem, tomēr jāatceras, ka pirmskrīzes gadi bija pilni straujas izaugsmes cerību un dažādu aktīvu vērtība šai laikā tika vērtēta optimistiski. Piemēram, Parex īpašnieki savu banku vilcinājās pārdot pat par miljardu. 100 miljoni arī atbilst “cauruma” izmēram, kuru Antonovs īsā laikā izveidoja Krājbankā atbilstoši tehnikai, kad iegādājamā uzņēmuma aktīvi netieši tiek izmantoti pirkuma finansēšanai.

Ja Lembergs tā saka, droši vien Antonovs par banku maksāja ar pārskaitījumu pret pavadzīmi, klāt tur neesmu bijis. Atminoties Antonova un viņa rokaspuišu darbošanos, raksturīgi tas viņiem gan nebūtu. Pieņemu, ka FKTK un Latvijas Banka šīm lietām ir rūpīgi sekojuši.

Protams, gadās Lembergam šo to piemirst. Krājbankas akcijas pārsimt tūkstošu vērtībā (ap 3% kapitāla) vienubrīd viņam piederēja pilnīgi oficiāli kā privātpersonai, bet tas ir niecīgs daudzums, ja salīdzina ar ikdienā atrodošos skaidras naudas apjomu viņa darba kabinetā. To var piemirst. Arī to, ka Šlesers kaut kad par Dienu zvanījis, jo mediju īpašnieku un redaktoru mainīšana šiem kungiem ir ikdienas rutīna.

Oligarhi ir darījuši arī labu. Ne Soross, ne Vītolu labdarības fonds vai jebkurš cits atjaunotās Latvijas vēsturē nav sniedzis tādu finansiālu ieguldījumu jurisprudences nozares attīstībai kā Lembergs. Varu derēt, ka visa juristu aroda cunfte gauži apraudās to brīdi, kad tiesa pieņems galīgo spriedumu Lemberga lietā. Paradoksāli, bet arī sabiedriskie mediji, pateicoties oligarhu “uzbrukumam” Dienai, ir kļuvuši stiprāki. Daudzi Dienas skolu izgājušie žurnālisti ir pievienojušies Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio komandām, sniedzot ieguldījumu labāko raidījumu tapšanā.

Par medijiem

Runājot par mediju vides ietekmēšanu, būtu šauri reducēt visu uz oligarhiem. Atcerēsimies, ka viņi jau vairākus gadus, varbūt neskaitot Lembergu, aktīvu pozīciju valsts pārvaldē neieņem.

Ko dara mūsu valsts institūcijas un amatpersonas?

Piemēram, mēs visi zinām, ka ceļu kvalitāte Latvijā ir vāja. Tā vietā, lai attiecīgās iestādes visus resursus fokusētu ceļu lāpīšanai, tās izdala budžetus PR pasākumiem, lai medijos vēstītu par asfaltliešanas sasniegumiem. Un satraucas, ja kāds vēlas norādīt, ka ceļš tomēr ir bedrains. Līdzīgu stāstu netrūkst. Rezultātā virkne mediju sabiedrībai pūš miglu acīs, stāstot par iestāžu “labajiem darbiem”, jo nevar iztikt bez “piešprices” no šo institūciju PR budžetiem. “Medijpratīgi” lasītāji viņiem vairs netic, un tas ir tikpat postoši kā oligarhu manipulācijas.

Ņemsim pašvaldības. Dažas no tām sevi iedomājas esam par sabiedriskā medija funkcijas aizstājēju, drukā avīzes un gādā, lai iedzīvotāji tās lasītu, kaut par velti. Jo, raugi, ne visiem novada ļaudīm pietiekot naudiņas, lai avīzīti nopirktu.

Velkot paralēles, nav skaidrs, kādēļ Jelgavas mērs Rāviņš neražo desu un nedod jelgavniekiem bez maksas. Ne visi var atļauties Rimi pirkt desas luņķi. Tas būtu labs darbs, atvieglotu trūcīgāko jelgavnieku ikdienu. Desu rūpnieki varbūt protestētu, bet ko ražo tik dārgas desas?

Ir valstī arī gaiši prāti, kas saprot mediju vides svarīgumu, un nesen ar Kultūras ministrijas gādību Valsts reģionālās attīstības aģentūra mērķprogrammas ietvaros reģionu laikrakstu stiprināšanai piešķīra ap 200 tūkstošiem eiro. Šķiet, nav slikti, summa pat paliela izklausās.

Tomēr jāprasa – vai valsts politika neizskatās šizofrēniska, ja pašvaldības nesalīdzināmi lielākas summas novirza, lai šīs pašas avīzes nīdētu? Piemēram, Jelgavā Rāviņš no jelgavnieku naudas ap 400 tūkstošus eiro ik gadu tērē, lai izdotu bezmaksas pašvaldības laikrakstu, graujot vietējo neatkarīgo drukāto komercmediju. Vienā pašā Jelgavā tērē divas reizes vairāk, nekā valsts atvēl visu reģionu laikrakstiem kopumā. Kur skatās Valsts kontrole, kurai jāvērtē līdzekļu lietderīga izmantošana pašvaldībās? Vai Konkurences padomei šāda iejaukšanās tirgū šķiet godīga un pamatota?

Šeit nav runa tikai par Lemberga ZZS vai Saskaņas nostāju, arī vairumam Vienotības, NA, RA un citu partiju deputātu un pagastveču tāda kārtība šķiet pareiza. Kā viņi nesaprot, ka valsts reģionos drīz vairs nebūs ekonomiska pamata neatkarīgai un kvalitatīvai žurnālistikai. Kas aizpildīs brīvo telpu ar satura piedāvājumu pēc tam? Vai tie būs pašvaldību “informatīvo izdevumu” PR speciālisti? Varbūt tā saucamie “klikšķu zvejnieki”, kuri apšaubāmos interneta portālos izplata tikpat apšaubāmas ziņas? Drīzāk vietā nāks Vladimirs Putins ar Sputņik, kam netrūkst resursu satura ražošanai, un kuri izprot mediju lomu valsts politisko mērķu sasniegšanā daudz labāk, nekā mūsu priekšstāvji, kuri neredz tālāk par nākamajām vēlēšanām.

Taisnību nākas meklēt Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kura pēc Bauskas Dzīves un Sorainen iesnieguma pieņēmusi prasību pret Latvijas valsti par šo situāciju. Jācer, ka tas uz labu.

Mans pirmais blogs ātri kļuva populārs sakarā ar košajām un skandalozajām oligarhu mediju aizkulišu detaļām. Domāju, ka rīkojos pareizi, to publicējot, kā arī piekrītot sniegt sev neērto interviju Ir, sabiedrība kopumā no šādas rīcības ir ieguvēja. Šis raksts nebūs tik bieži lasīts, bet manā skatījumā ne mazāk svarīgs, ar mērķi, lai politikas veidotāji, īpaši tie, kuriem teikšana par pašvaldību darbošanos mediju lauciņā, aizdomātos un pieņemtu attiecīgos lēmumus, negaidot pamudinājumu no Eiropas institūcijām.

Pārpublicēts no https://usalmins.wordpress.com

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

FotoPēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīva, ko reizēm publiski sauc arī par "restitūcijas atlīdzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arī tādus, kurus nevajadzētu pagodināt ar uzmanību.
Lasīt visu...

18

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

FotoLikumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu” anotācija.
Lasīt visu...

21

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

Foto1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi." Viņi vēlas godīgu, nekorumpētu pilsētas pārvaldi.
Lasīt visu...

12

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

FotoLatvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir salīdzināma ar netiešu līdzatbildību.
Lasīt visu...

21

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

FotoTie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa - garīgās bojāejas klienti. Tautas garīgā bojāeja tiešā veidā neattiecas uz visu tautu, bet attiecas tikai uz tautas zināmu (visticamākais – nelielu) daļu.
Lasīt visu...

21

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

FotoCentieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un piedāvājot “zelta izpletņus”, ne tikai veido draudīgu precedentu FKTK darbībā, bet norāda uz likumdevēja uzdrīkstēšanos steigā mainīt patstāvīgo iestāžu darbības nosacījumus, kas var skart jebkuru no patstāvīgajām iestādēm.
Lasīt visu...

21

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

FotoFinanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina domāt, ka situācija Latvijas finanšu sektorā pēc FKTK veiktās pārmaiņu vadības kopš 2016. gada, kā arī Latvijā līdz šim finanšu pakalpojumu sniedzēju īstenotā uzraudzības pieeja un tās tiesiskais ietvars it kā būtu šķērslis labam valsts novērtējumam Moneyval procesā.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 3. Sociālā šizofrenizācija

Zinātnē tiek analizēta parādība vārdā sociālā šizofrenizācija jeb sabiedriskās apziņas šizofrenizācija. Šo parādību izraisa sabiedrības dzīves apstākļi. Tādā gadījumā sabiedrībā...

Foto

Kāpēc LRA ar 5,01% derīgu vēlēšanu zīmju palika zem 5% barjeras, un kāpēc ZZS ar vairāk nekā 5,3% balsu nedabūja vietu

Esmu jau skaidrojis, tak savilkšu...

Foto

Ļaunuma banalitāte

Ļaunumā vienmēr ir zināma banalitātes porcija: ļaunums parasti nevar lepoties ar oriģinalitāti. Ļaunums parasti atkārto citu ļaunumu formātu un trajektoriju, un tas notiek banāli...

Foto

Šīs nav pirmās nopietnās aizdomas saistībā ar Latvijas valsts augstākajiem apbalvojumiem

Saistībā ar pēdējās dienās aktualizēto jautājumu par valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanu un „noklīšanu neceļos”, kā...

Foto

Es kā ignorētā Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzītājs esmu vērsies tiesā pret LR Saeimu

28. maijā esmu iesniedzis Augstākajā tiesā pieteikumu, vēršoties pret Latvijas Republikas (LR)...

Foto

Zakatistova un Tamuža stāsts nav unikāls. Par ko klusē Tamužs?

Klaji meli, nepatiesi apgalvojumi, safabricēti fakti un intrigas jau vēsturiski ir bijuši iecienīti instrumenti cīņā par...

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 2. daļa

Turpinājums sarunai ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 1. daļa

Saruna ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Vīzija glamūra inteliģencei

2019.gada 16.maijā portāls “nra.lv” publicēja tekstu ar virsrakstu “Valsts prezidenta amata kandidāta Egila Levita vīzija par Latviju”. Tā ir latviešu varas inteliģencei svētā...

Foto

Katoļu baznīcas Bīskapu konferences aicinājums sakarā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas bīskapu konference vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas...

Foto

Daži argumenti (no daudziem), kāpēc Dombrovskis ir nelietīgs divkosis

1. Zināms, ka Dombrovska grāmatas izdošanu latviešu valodā ir finansējusi Kuveitas naftas kompānija, kura bija ieinteresēta no...

Foto

“Bezkompromisa tiesiskums” bez maskas: „Liepājas metalurga” izlaupītāji reiderē „Olainfarm” un stiepj rokas pēc LU īpašumiem

Velmers un Krastiņš kopā ar Prudentia partneri Rungaini izpārdeva Liepājas metalurga īpašumus. Pārdeva pa daļām,...

Foto

Ir puslīdz skaidrs, kurp dodas NEPLP un LTV. Bet... kur tad tas ir?

Atbilde uz Jāņa Rušenieka 17.05.2019. rakstu «Kurp dodies, LTV un NEPLP?» — šis...

Foto

Brīva vieta Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma interpretācijai

Šī gada 13. maijā atbilstoši Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam iesniedzu pieteikumu ar prezidenta amata kandidatūru prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam,...

Foto

Ezotēriķi bez atsaucēm – kā Gundariņš disertāciju rakstīja

2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi...

Foto

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

Pietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas...

Foto

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

Vai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs...

Foto

Latvija gaida nākamo vadoni

Esošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu,...

Foto

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa...

Foto

Nacionālā ideja un identitāte

Šo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai...

Foto

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

Edvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas...