Iesaki rakstu: 
Lai kā Andris Kudors necenstos zem Ukrainas karoga paslēpt, ka viņš ir patoloģisks melis, sektants un manipulators, padodas tas viņam ne pārāk labi. Apliecinājums tam ir viņa jaunākās demagoģijas čupa par karu un baznīcu, kas tika publicēta pirms dažām dienām, tostarp pietiek.com.
Lai izvērtētu zemāk minētos argumentus par Andra tekstu, nemaz nav jābūt ekspertam reliģijas jomā, jo visi šie argumenti ir balstīti tikai uz vesela saprāta un loģikas.
Pirmkārt, der atcerēties, ka pagājušā gada februārī Andris plašākai sabiedrībai paziņoja, ka pamet politiku. Šā lēmuma pamatojums presē tika formulēts šādi: “Paklausot Dieva aicinājumam, Andris Kudors izstājies no JKP partijas, lai varētu pilnvērtīgi nodoties Kristus valstības sludināšanai. No aktīvās politikas viņš aizgājis tāpēc, ka redzot savai dzīvei citu virsuzdevumu.”
Kopš šī paziņojuma laika viņš ir izveidojis politisko kustību Facebookā, ilgu laiku pavadījis pasaules politiskajā galvaspilsētā Vašingtonā (kur apmeklējis daudzas politiskās organizācijas un iestādes), kā arī bez apstājas turpina medijos tiražēt savu politisko demagoģiju. Sanāk, ka par “Dieva aicinājumu” “Kristus valstības sludināšanai” un “citu dzīves virsuzdevumu” Kudors samelojis?
Otrkārt, portāla Pietiek lasītāji neizrādīja lielu interesi par viņa rakstu par karu un baznīcu, tas ieguva tikai apmēram 25 plusus un 16 mīnusus. No vienas puses, var pieņemt, ka reliģijas un baznīcas tēma portālā, visticamāk, nav īpaši pieprasīta un tāpēc uz Andra viedokli lasītāji nereaģēja. No otras puses, ir loģiski pieņemt ko citu - ka cilvēki labi apzinās, ka Kudors ir parasts sektants un ka viņa viedoklis par reliģiju ir jāuzklausa pēdējais, taču labāk to neklausīties vispār.
Treškārt, Andris savā tekstā atsaucas uz šaurās aprindās plaši pazīstamo Andreju Kurajevu kā uz kaut kādu reliģijas ekspertu. Par Andreja Vjačeslavoviča piedzīvojumiem var uzrakstīt nelielu enciklopēdiju, taču, lai īsi raksturotu viņa personību, ir jāzina tikai viena lieta - no baznīcas viņš tika izslēgts.
Vispirms viņu tur ļoti ilgu laiku pacieta, pēc tam ilgi ar viņu runāja, mēģinot atrast kopīgu valodu, pēc tam atkal ilgu laiku pacieta, pēc tam ļoti ilgi brīdināja, ka pret viņu tiks piemērots disciplinārsods, pēc tam atkal ilgi gaidīja kamēr viņš apdomāsies. Un tad, kad kļuva pilnīgi skaidrs, ka vienīgais, uz ko Andrejs Vjačeslavovičs spējīgs, ir vienkārši ienīst baznīcu, viņš tika padzīts.
Kā zināms, no baznīcas izraida ne jau sliņķus un ne jau par stundu kavēšanu. Izraidīti tiek oficiālās baznīcas ienaidnieki, un Andris savā tekstā tieši uz tādu ienaidnieku atsaucas. Interesanti, ka vēl viens visiem labi pazīstams baznīcas ienaidnieks bija Jūda, un tas, iespējams, ir tikai laika jautājums, kad Kudors sāks atsaukties arī uz viņu.
Ceturtkārt, Andris, runājot par karu Ukrainā, atsaucas uz jau citu krievu priesteri - Vsevolodu Čaplinu. Tomēr Andris aizmirst mums pateikt, ka Čaplins par karu Ukrainā zināt neko nevar. Vienkārši tāpēc, ka 2020. gada janvārī viņš nomira. Piekrītiet, ka tas ir ļoti ērti un izdevīgi - tekstā par pašreizējo karu Ukrainā kritizēt cilvēku, kurš par to nav bildis ne vārda un kurš nekādi nevar reaģēt uz tavu kritiku.
Tiesa, neizslēdzu, ka Andris nelaiķi piemin nevis tāpēc, ka tā būtu manipulācija, bet gan tāpēc, ka nabaga Kudors ir patiesi pārliecināts, ka Čaplins joprojām ir dzīvs.
Nu un, piektkārt, Andris, protams, bija vienkārši spiests apsūdzēt pilnīgi visus Latvijas pareizticīgos sadarbībā ar Putinu. Šeit ir viņa konkrētie vārdi: “Tomēr kā tas ir – būt par Maskavas patriarhāta daļu, nepiekrist savai vadībai Maskavā, bet neteikt to?”
Noslēdzot savu uzrunu, Andris neizdomāja neko labāku kā kārtējo reizi spļaut pareizticīgajiem sejā, sakot: “Respektēju jūsu tiesības un reliģisko brīvību.”
Seko mums 
Paralēles starp krīzē esošo Rietumu pasauli un Romas impēriju pēdējām dienām kairināja filozofu un analītiķu prātus jau 100 gadus atpakaļ.
Šopavasar fonds negaidītā kārtā saņēmis vairākas sabiedrībā pazīstamu cilvēku grēksūdžu vēstules, kuru saturu šeit pārstāstīsim īsi un koncentrētā veidā, jo mūsdienās sāpinošu un dvēseles dzīles atkailinošu tekstu palagus, kādas savulaik uzrakstījuši, piemēram, Svētais Augustīns (“Grēksūdze”) vai Mišels Fuko (“Miesas grēksūdze’) – tik garus gabalus lasīt nevienam nav laika.
Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Konkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
