Iesaki rakstu: 
Kaut arī tika plānots, ka valdība par starptautisko konsultantu Nomura sagatavoto valstij piederošo banku Parex un Citadele pārdošanas stratēģiju lems jau šonedēļ, dokumenta virzība bija iestrēgusi ministriju gaiteņos. Pēc informācijas, kas ir Pietiek rīcībā, abu banku tālākās pārdošanas stratēģiju plānots apspriest valdības sēdē otrdien, tomēr esot arī iespējams, ka jautājums vēl par nedēļu tiks atlikts.
Jaunā Nomura sagatavotā Parex un Citadele pārdošanas stratēģija saturā daudz neatšķiroties no tās, kura valdībai tika iesniegta jau pērn rudenī un kuru Pietiek jau publiskoja. Galvenā atšķirība esot termiņos, kad sākt abu banku pārdošanu. Par Parex esot skaidrs, ka tai piederošo īpašumu izpārdošana notiks pamazām un līdz brīdim, kamēr Parex pavasarī atdod pēdējo sindicētā kredīta daļu (163 miljonus latu), nekādi citu lēmumi par „veco” Parex netiks pieņemti, bet par Citadele pārdošanu stratēģijā esot aplūkoti vairāki varianti.
Proti, viens no tiem paredzot nekavējoties sākt Citadele pārdošanu. Savukārt otrs iesakot valdībai nogaidīt ar bankas pārdošanu līdz brīdim, kamēr būs skaidras indikācijas, ka Latvijas ekonomika atlabusi no krīzes, tas ir, ne ātrāk kā šā gada nogalē vai 2012.gadā.
Par Parex un Citadele pārdošanas stratēģijas virzību izskatīšanai valdībā atbildīga ir Ekonomikas ministrija (EM) un tās pārraudzībā esošā Privatizācijas aģentūra.
Valdība janvārī uzdeva EM līdz 11.februārim sagatavot abu banku „pilnu pārdošanas stratēģiju”. Ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība) toreiz medijiem atzina, ka Parex līdz aprīļa beigām plāno segt pēdējo maksājumu par sindicētajiem kredītiem. Pēc ministra teiktā, iespējams, Parex šo maksājumu spēs segt no saviem līdzekļiem, savukārt Pietiek rīcībā esošās ziņas vedina spriest, ka valdībai nāksies šo Parex saistību nokārtošanai no Valsts kases atlicināt mazākais 50 miljonus latu.
Kā zināms, par Parex glābšanu, pārņemot banku valsts īpašumā, 2008.gada 8.novembrī izlēma Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdība. Bankas glābšanā kopumā tieši un netieši ieguldīts vairāk nekā miljards latu.
Saskaņā ar 2009.gada pavasarī panākto vienošanos Parex bijušo īpašnieku (Valērija Kargina un Viktora Krasovicka) pirms bankas sabrukuma ņemtais sindicētais kredīts, kas kopumā veidoja 775 miljonus eiro (ap 542,5 milj. latu), bija jāatdod trīs maksājumos. Pērn februāra vidū Parex aizdevējiem atdeva kredīta otro daļu - 218 miljonus latu, banka no saviem līdzekļiem sedza 116 miljonus latu, bet atlikušos 102 miljonus latu atmaksāja no valsts līdzekļiem. Valsts savu daļu nodrošināja ar Valsts kases termiņnoguldījumu.
Banka Citadele no Parex tika atdalīta pērn augustā, tā pārņēma tā sauktos „labos” vecās Parex aktīvus un darbojas kā atsevišķa kredītiestāde.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
