Iesaki rakstu: 
Angļu valodā ir tāds teiciens – “suns, kas nerēja”, kas nācis no stāsta par Šerloku Holmsu. Teiciens apzīmē klusēšanu kā pierādījumu pašu par sevi. Dzirdot žurnālistu un politologu pārdomas par partijas “Austošā Saule Latvijai” (ASL) programmu, sajūta bija kā Šerlokam Holmsam – bija jāsaprot klusuma par noteiktiem programmas punktiem nozīme, vienlaikus redzot, ka liela uzmanība tiek pievērsta citiem, piemēram, par Ieroču aprites likuma modernizāciju.
Ko tad politologi nepieminēja? Manuprāt, visas tās idejas, kas varētu īpaši popularizēt ASL partiju Latvijas sabiedrībā. Piemēram, patiesi visaptverošu valsts aizsardzību hibrīdkara apstākļos un efektīvu civilās aizsardzības sistēmu; iekšlietu nozares prioritāti, palielinot policistu atalgojumu un uzlabojot materiāltehniskos apstākļus; valsts drošības iestāžu spēju stiprināšanu, aizsargājot sabiedrību pret prokremlisku un kreisu grupu darbībām; stingrākus sodus par nežēlīgiem noziegumiem; nacionālā pretkorupcijas prokurora iecelšanu ar neatkarīgām pilnvarām izmeklēt korupciju visos līmeņos; būtiski bargākus sodus par kukuļošanu un obligātu nelikumīgi iegūtas mantas konfiskāciju; debitoru interešu aizsardzību, nosakot samērīgus atalgojuma griestus tiesu izpildītājiem; konservatīvu tiesnešu virzību ECT un ES tiesā, lai novērstu kreisās “dzimtes” ideoloģijas izplatīšanos. Atsevišķa sadaļa ir vērsta uz ģimeņu atbalstu un dzimstības veicināšanu, kā arī paredzēta izstāšanās no Stambulas konvencijas un “partnerības” institūta novēršana.
ASL iestājas arī par nepilsoņa statusa izbeigšanu noteiktā termiņā, veicinot nelojālo PSRS izcelsmes imigrantu repatriāciju uz Krieviju. Mēs esam pret uzturēšanās atļaujām Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, esam par SIF likvidāciju. Vairāki programmas punkti apskata nelikumīgās un likumīgās imigrācijas apturēšanu – cīņu ar cēloņiem, nevis sekām. Runa ir par robežkontroles pastiprināšanu, darba atļauju izsniegšanas pārtraukšanu imigrantiem no Rietumu kultūrai svešām valstīm un stingru kontroli pār ārvalstu studentu uzņemšanu Latvijas augstskolās, lai nepieļautu uzņemšanas procesa ļaunprātīgu izmantošanu.
ASL atsevišķā programmas sadaļā paredz latviešu valodas aizsardzības līmeņa paaugstināšanu gan pret rusifikācijas mantojumu, gan jaunajiem lingvistiskajiem draudiem. Mūsuprāt, ir jāparedz kriminālatbildība par apzinātu vēršanos pret latviešu valodas runātājiem un mēģinājumiem mazināt valsts valodas nozīmi publiskajā telpā. Programmas izglītības un kultūras sadaļā apskatīti latviskas kultūrtelpas veidošanas uzdevumi, kas ietver gan pedagogu un kultūras darbinieku profesiju prestiža un atalgojuma celšanu, gan arī ideoloģiski angažētu Valsts kultūrkapitāla fonda projektu atcelšanu.
Gan SIF likvidācija, gan no nacionālas valsts interešu viedokļa apšaubāmu VKKF projektu atcelšana attiecas uz vienu no prioritārajiem virzieniem programmā – valsts pārvaldes un ārējā parāda mazināšanu. ASL iestājas par nulles budžeta principa ieviešanu valsts pārvaldē: katra izdevumu pozīcija jāapstiprina no jauna, pamatojoties uz aktuālajām prioritātēm, nevis automātiski. ASL ir par visaptverošu valsts funkciju auditu ar mērķi likvidēt neefektīvas vai dublējošas funkcijas un optimizēt valsts pārvaldes struktūru, nodrošinot tajā nodarbināto skaita samērīgumu attiecībā pret Latvijas iedzīvotāju skaitu. Tāpat ASL plāno valsts kapitālsabiedrību padomju likvidēšanu un valdes locekļu atalgojuma aprēķināšanas kārtības pārskatīšanu, ieviešot samērīguma principu un aizliedzot amatu apvienošanu.
Protams, jāpiemin arī tautsaimniecības sadaļa, kur jau tradicionāli tiek propagandēta tēze, ka “šeit jums trūkst piedāvājuma”, pēc tam atsaucoties uz “nopietnām” partijām, kuru darbības rezultātā Latvija ir ekonomiski atpalikusi no pārējām Baltijas valstīm, mūsu ārējais parāds kļūst katastrofāls, bet idejas ekonomikas izaugsmei aprobežojas ar valsts vērtību izpārdošanu un nodokļu palielināšanu. ASL programmas tautsaimniecības sadaļā ir konkrēti risinājumi, kas nevis pārdala esošās vērtības, bet dod uzņēmējiem iespēju radīt papildu bagātību visai sabiedrībai.
Pirmkārt, mēs esam izvirzījuši prioritātes – tādu šī brīža valsts attīstības plānos nav. Mūsu prioritātes ir militārā industrija, IKT, bioekonomika, augstās tehnoloģijas un zinātniskie atklājumi.
Otrkārt, ir jāpalielina kredītu pieejamība ar Lietuvas pieredzē balstītu reformu kolektīvo krājaizdevu sabiedrību (KKS) sektorā.
Treškārt, stratēģiski nozīmīgiem uzņēmumiem un valsts kapitālsabiedrībām jāpaliek valsts īpašumā.
Ceturtkārt, ir jāatceļ NĪN vienīgajam mājoklim, jo tas ir antikonstitucionāls.
ASL piedāvā arī samazināt konkrētus nodokļus ražošanas jomā, bet palielināt tos luksusa precēm, kultūras produktiem svešvalodās un veselībai kaitīgām precēm. Būtisks punkts ir par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) novirzīšanu tās pašvaldības infrastruktūras vajadzībām, kurā atrodas uzņēmums, lai sekmētu pašvaldību un uzņēmēju sadarbību.
Šī ir tikai daļa no mūsu programmas, ko es iesaku izlasīt ikvienam.
Tajā ir vēl daudz citu būtisku punktu, kas tiešā veidā aizsargātu Latvijas pilsoņu intereses pret politbiznesa korupciju, izšķērdību un nacionālo interešu apdraudējumu. Bet pats būtiskākais ir ASL partijas dibinātāju pilnīga apņēmība šo programmu īstenot – mūsu ideoloģiskais pamats ir stiprs un nelokāms, mūsu rīcība ir brīva no jebkādas ārējas ietekmes, jo mūsu partijai nav atkarības no valsts budžeta finansējuma vai lielajiem ziedotājiem. Organizāciju esam veidojuši mēs paši – paužot savu gribu un vērtības, ar visskaidrāko nodomu tās saglabāt arī turpmākajā politiskajā procesā.
Šobrīd partija vēl ir reģistrācijas procesā, bet pēc tā mēs skaidrosim visas programmas sadaļas atsevišķi un atsāksim jaunu biedru uzņemšanu.
Seko mums 
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
