Par pensiju sistēmu – uz ko tas viss virzās, kas darāms un par ko jāsatraucas Latvijā
Guntars Vītols08.01.2026.
Komentāri (27)
Iesaki rakstu: 
Šobrīd pensiju sistēma Latvijā sastāv no trīs līmeņiem, bet līdz 2001. gadam bija tikai viens. Un daudzkur pasaulē agrāk bija tikai viens - tā sauktais pirmais līmenis. Pirmā līmeņa vēsture sākās Vācijā, kad to 1886. gadā ieviesa kanclers Bismarks (nē, pensijas neieviesa komunisti, kā to daudzi maldīgi uzskata). Visas mūsdienu pirmā līmeņa sistēmas ir Bismarka sistēmas variācijas.
Pirmā līmeņa modelis - daļu tavas algas paņem atsevišķā, speciālā nodoklī un par to maksā šodienas pensionāriem kaut kādu pensiju. Tev (nodokļa maksātājam) šodien paņem socnodokli (VSAOI), bet apsola vecumdienās arī maksāt… kauč cik. Nekas netiek uzkrāts (izņemot spilvenu, ja nu iestājas krīze kā 2008.g.), bet citādi no rokas mutē. Visi tie „pensijas uzkrājumi” pirmajā līmenī ir tikai ieraksti excelī, naudas uzkrājuma tur nav.
Cik tad maksā pensijā? Bismarka laikā paņēma aptuveni 2% no algas un pensijā izmaksāja ap 28% no tavas pirmspensijas algas. Salīdzinājumam - šodien Latvijā paņem aptuveni 30% no algas, bet pensijā izmaksā ap 40% no pirmspensijas algas. Vēl salīdzinājumam - Zviedrijā algas atvietojamība pensijā ir ap 60%, ASV ap 45% (bet nodoklis tikai 12%), vidēji OECD ap 50%.
Dramatiska atšķirība vēsturiskā kontekstā! 15 reizes lielāks nodoklis, bet algas atvietojamība tikai nedaudz lielāka. Kāpēc? Tāpēc, ka tik ilgi nedzīvo. Pirmsākumos Vācijā pensiju varēja saņemt no 70 gadiem, bet reti kurš tik ilgi dzīvoja. Miljoniem strādājošo, bet pensionāru ap 150 tūkstošiem. Visi sameta pa 2%, daži laimīgie nodzīvoja līdz 70 gadiem un tad kādus 5-7 gadus saņēma pensiju no valsts. Tagad Latvijā strādājošo nedaudz virs 900 tūkstošiem, vecuma pensiju saņem aptuveni 450 000 pensionāru. No rokas mutē - divi strādājošie baro vienu pensionāru.
No mūsdienu jaunieša perspektīvas pirmā līmeņa sistēma jau ir bankrotējusi, negodīga. Bērni nedzimst, pensionāru skaits aug un dzīvo ilgāk - uz 2060. gadu algas atvietojamība pensijā Latvijā nebūs 40%, bet varbūt 20-25%. Kā izdzīvot no piektās daļas vidējās algas? Nekā. Un kāpēc no algas 40+ gadus maksāt 30% citiem (pensionāriem), ja pats saņemsi zem izdzīvošanas minimuma?
Tāpēc mūsdienu pensiju sistēmas visur pasaulē papildina ar citiem „līmeņiem”. Galvenais ir otrais līmenis. Tur naudu uzkrāj tev pašam, fiziski uzkrāj. No 35% socnodokļa Latvijā 30% aiziet noēšanai tagad, bet 5% iet uz tavu kontu 2. līmenī. Nu tur dažādi varianti, kā un kur uzkrāj, pamatā vērtspapīros - obligācijās un akcijās, pamatā ASV. Kāpēc ASV? Tāpēc, ka Eiropā kapitāla tirgi ir pašvaki, nu tad arī Eiropas valstu pensiju fondi daudz iegulda konkrēti ASV, tur izvēle plaša. Obligācijas pa lielam ienes zem inflācijas, akcijas vidēji virs. Latvijā 100% akciju fondus atļāva tikai 2021. gadā, tur tīri labi gājis, bet obligācijas nesenās nulles procentu laikā pelnīja pigu. Tagad nelielu daļu drīkst ieguldīt arī ārpus publiskā tirgus instrumentos - riskantāk, bet ienesīgāk. Visu laiku tiek domāts, kā ko uzlabot, jo inflācija.
Bet kā tad ar negodīgo 30% algas nodokli 1. līmenim mūsdienu jauniešiem? Mans piedāvājums (“Latvijas labklājības ceļakarte”) ir pārbalansēt socnodokli - jo jaunāks esi, jo mazāk % uz 1. līmeni un vairāk uz 2. Un otrādi.
Bet ar 2. līmeni ir riski. Galvenais - ka to atņems vai likvidēs. Pārvirzīs Briškena pāļiem (sauklis – spiedīsim ieguldīt Latvijā, piemēram). Un šajā sakarā politiķi izmisīgi melo. Piemēram, ka vajag likvidēt 2., ļaujot izņemt. Kārdinoši? Jā, varēsi nodzert. Bet dara to ne jau tavā labā. Iemesls ir, lai uzlabotu budžeta stāvokli šodienas pensiju budžetā. Igaunijā ļāva izņemt, daļa pavilkās, izņēma un notērēja. Bet socbudžetā ienāk vairāk naudas, pensionāri ir elektorāts (pie mums pusmiljons!), tāpēc politiķi to dara.
Un līdzīgi ir citur - demogrāfija gāžas, pensionāru arvien vairāk, politiķi melo, lai apčakarētu strādājošos un aplasītu 2. līmeni. Dzīvotu šodienai - ne jau 2060. gada balsis ir ko šodien vērtas.
Seko mums 
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
