Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Paradoksāli, bet nevis manis pēdējās nedēļās apceļotajā Kongo, bet gan Latvijā divi pigmeji šodien centās kļūt lielāki un nozīmīgāki, pakāpjoties uz liela cilvēka pīšļiem. Cilvēka, kurš sen miris un kuru šādi te pigmeji līdz ar to var izmantot savās interesēs un vajadzībās. Vai vismaz mēģināt to darīt.

Salīdzinājums gan nav īsti precīzs. Kongo pigmeji ir maziņi tikai augumā, toties mūsējie ir pigmeji arī iekšēji – no tās maziskās draņķagabalu sugas, kas pēdējos pāris gados ir pieradusi, ka viņiem pienākas viss, ko vien sakārojas. Šoreiz sakārojās piesmērēties mirušam milzim.

Ne vienam, ne otram no šiem pašmāju pigmejiem – ne Egilam Levitam, ne Jānim Bordānam –, visticamākais, pat prātā neienāca, ka grūti iedomāties kaut ko piedauzīgāku un nekrietnāku kā viņu piedalīšanos tieši Gunāra Astras pieminekļa atklāšanā. Tai līdzi nestāv pat Levita demonstratīvā cepures nenoņemšana „Dievs svētī Latviju” laikā.

Ja kāds to ir piemirsis, tad Gunārs Astra bija cilvēks, kurš stāvēja un beigu beigās nomira par indivīda tiesībām būt brīvam savā rīcībā un savos vārdos, un savos uzskatos. Viņš stāvēja pret despotisku režīmu, kurš cilvēkiem šādas tiesības liedza, aizbildinoties ar padomju tautas un sabiedrības interesēm.

Savukārt abi mūsu pigmeji pieder pie tās slakas, kas jau divus gadus – bet patiesībā krietni ilgāk, tikai ne tik uzskatāmi – dara visu iespējamo, lai jau atkal cilvēkiem liegtu tiesības būt brīviem savā rīcībā un savos vārdos, un savos uzskatos.

Jūs labi zināt, par ko runa, - no viltvārža Egila Levita skandētajiem apgalvojumiem par indivīda tiesību ne pārāk lielo nozīmi līdz fašistēna Jāņa Bordāna mēģinājumiem sabāzt cietumos tos, kas sadomās paust „nepareizu” patiesību.

Gunāra Astras brālim ieeja šodienas brīvdabas pasākumā bija liegta, jo viņš neatbilda punduru noteikumiem – nebija vakcinēts. Kur vēl spilgtāku ilustrāciju tam, cik pretēji Gunāra Astras ideāliem ir mūsu pigmeju darbi.

Vēl vairāk, nemaz nav pārspīlēti uzskatīt, ka ar pigmeja Bordāna iekārotajiem Krimināllikuma grozījumiem kā „izdomātu ziņu izplatītājs” un „sabiedriskās kārtības traucētājs” aiz restēm nonāktu arī Gunārs Astra.

Patiesībā abu pigmeju šodienas mēģinājums pakāpties uz milža pīšļiem bija salīdzināms ar, piemēram, situāciju, kad bijušais padomju kolaborants, tagad „sarkanās” prokuratūras lolotais Romualds Vonsovičs uzstātos ar runu, atklājot pieminekli cilvēkiem, kurus viņš savos padomju tiesneša gados notiesāja uz nāvi.

Taču mēģinājums izgāzās.

Šķiet, abi nebija iedomājušies, ka cilvēki, kurus taču var tik mierīgi apzagt, apspiest un regulēt, pēkšņi ņems un publiski iebildīs, kad pigmeji sāks snaicīt roķeles gar svētumu un, tā sacīt, cept sev šašlikus uz Brāļu kapu uguns.

Pigmejus izūjināja un izsvilpa pašiem tik negaidīti, ka „ēēēēēē” lielmeistars pievērās, bet fašistēns pavēstīja, ka „okupantu pakalpiņi vēlas izjaukt šo pasākumu, par kuru Gunārs Astra ir kritis un miris”.

Jā, tieši tā, un nemaz nebrīnieties: šo valstisko deģenerātu galvās viss ir tieši tik kropli, ka viņi acīmredzami ir pārliecināti – Gunārs Astra mira nevis par saviem ideāliem, bet par iespēju viņiem papiāroties uz viņa pīšļiem un viņa veikuma, līdz galam stāvot pret tādiem kā viņi.

Domāju, ka es nepārspīlēšu, apgalvojot, ka šis ir ārkārtīgi izšķirošs brīdis un svaru kausi var nosvērties kā uz vienu, tā uz otru pusi.

Tāpat kā padomju laikos mēs jau šobrīd varam lasīt mūslaiku komsomoļcu un komsomauku aicinājumus tikt galā ar protestējošajiem „paviāniem”, un valsts mediju propagandas mašīna jau strādā pilnā sparā, vēstot par to, kā „vakcinācijas pretinieki šodien centās izbojāt svinīgo pasākumu brīvības cīnītāja Gunāra Astras pieminekļa atklāšanā”.

Ja šajā brīdī šiem te aicinājumiem netiks dots pietiekami skaidrs un spēcīgs pretspars, punduri aptvers, ka viņu stutētā represīvā beztiesiskuma mašīna var bez problēmām ripot tālāk.

Vienmēr izsalkušā šucmaņa Anša Pūpola publiski izskanējušais aicinājums tikt galā ar „sabiedriskās kārtības traucētājiem” neapšaubāmi ir tikai noskaņas izzondēšana, - skaidrs, ka aiz tā stāv bordānu un vienmēr uz visu gatavo ruku gatavība jau pret šodienas svilpējiem safabricēt kriminālprocesus jau pēc esošajiem pantiem.

Bet ir arī otra iespēja. Es nezinu, vai Gunārs Astra tiešām ticēja, ka tas laiks izzudīs kā ļauns murgs, bet viņš vismaz skaidri un skaļi teica, ka tam tic. Arī pašreizējam laikam ir visas iespējas izzust ar visiem bordāniem, levitiem un pārējiem pigmejiem, un šodienas izsvilpšana tikpat labi var būt šī procesa pirmā bezdelīga.

Novērtē šo rakstu:

944
56

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Lielbritānijas karstā vasara

FotoNo 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Lasīt visu...

12

Kur pazudušas bailes no naftas krājumu izsīkšanas. Mazliet fantastiska vīzija

FotoKur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Lasīt visu...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

21

14 mīti par inflāciju un cenām

FotoAr ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Lasīt visu...

21

Netematiska un nekonsekventa doma. Latvju tautas vērtējumi

FotoPēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Lasīt visu...

21

Kur slēpjas igauņu veiksmes atslēga - kāpēc kaimiņi spēj pieņemt racionālus lēmumus, bet mēs ne?

FotoIr taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Lasīt visu...

10

Vai patiešām „Rail Baltica” jēgas meklējumu dēļ ir jāieķīlā visas valsts nākotne?

FotoKomentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Lasīt visu...

21

Darbinieku trūkums – problēma samilst. Ko varam mācīties no attīstītākajām ekonomikām?

FotoRīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Lasīt visu...

21

Kā var būt, ka atalgojums atsevišķu valsts kapitālsabiedrību vadībai ir lielāks par atalgojumu līdzvērtīgu privātu uzņēmumu vadītājiem?

FotoValsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi