Par plānotajām izmaiņām valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā: birokrātijas audzēšana tikai pasliktinās rezultātus
Aivars Strakšas01.08.2023.
Komentāri (7)
Iesaki rakstu: 
Sākumā par pozitīvo. Pirmkārt, ir labi ja tiek atzīts, ka valsts uzņēmumu pārvaldība klibo un ir vismaz demonstrēta vēlme kaut ko sakārtot. Otrkārt, ir labi arī tas, ka akcionāram, šajā gadījumā valstij, tiek palielināta un, kā saprotu, arī konkretizēta loma valsts uzņēmumu pārvaldībā.
Tagad par ne tik pozitīvo. Pirmkārt, par atbildību. Valsts uzņēmums atšķiras no privātā uzņēmuma ar to, ka kapitāldaļu pārvaldītājs lemj nevis par savu, bet publisko līdzekļu apsaimniekošanu.
Jāakcentē, kāda ir kapitāldaļu turētāja atbildība par nesaimnieciskiem/kļūdainiem/savtīgiem lēmumiem. Šobrīd atbildības nav nekādas. Ne valsts sekretārs, ne ministrs nenes nekādu atbildību par savai ministrijai pārvaldībā nodoto uzņēmumu rezultātiem. Iejaukties uzņēmumu darbā tieši vai netieši grib, taču atbildība paliek tikai uzņēmuma valdes un padomes locekļiem.
Skandālu saknes parasti nāk no ministru birojiem, taču atbildības nekādas. Piemērs: Satiksmes ministrija un AirBaltic, Rail Baltica, kā arī Latvijas dzelzceļa pārvaldība Linkaita laikā.
Dzelzceļa gadījumā, neskatoties uz to, ka MK bija apstiprinājis indikatīvo dzelzceļa infrastruktūras plānu, tas netika izpildīts, tika pazaudēti apmēram 400 miljoni eiro ES naudas un nekādas atbildības. Ministrs esot tā gribējis. Ir arī citi piemēri. Ministram un valsts sekretāram ir jābūt noteiktai atbildībai. Vai arī noņemtas tiesības kaut ko gribēt.
Otrkārt, valdes un padomes locekļu iecelšanas kārtība vismaz neprivatizējamajās valsts kapitālsabiedrībās ir jāmaina. Ir jāizbeidz māžošanās ar konkursiem, jo iepriekšējie rezultāti rāda to, ka tāpat tiek ievēlēti vajadzīgie cilvēki. Turklāt katra tāda valdes/padomes locekļa nokonkursēšana maksā bargu naudu. Kādreiz tāds konkurss izmaksāja ap 30 tūkst. eiro.
Rēķinām paši. Vēl sliktāk ir tas, ka neviens neuzņemas atbildību par izraudzītajiem. Pareizāk būtu šo kompetenci piešķirt MK. Tad MK ir arī atbildīgs par izvēli. Arī sabiedrība paspētu bilst kādu vārdu.
Treškārt, ideja aizliegt uz laiku iecelto kapitālsabiedrības amatpersonu apstiprināšanu amatā atkārtoti ir kaitnieciska. Ja kāds valdes un padomes loceklis veiksmīgi tiek galā ar pienākumiem, jāļauj viņam strādāt. Tik bieži nesanāk atrast piemērotu vadītāju. Kļūdu ir vairāk nekā veiksmes stāstu. Nepārapstiprināt labu vadītāju un paļauties uz labu laimi, ka nākošais arī spēs tikt galā ne sliktāk, ir vienkārši dumji. Var, protams, noteikt laika ierobežojumu, teiksim, 10 gadi, taču mainīt bez vajadzības nav lietderīgi.
Ceturtkārt, birokrātijas audzēšana tikai pasliktinās rezultātus. Jāizvairās no pašreizējās tradīcijas, kad cilvēki ar zemāku kompetenci MK un ministrijās stāda taktiskā plāna uzdevumus uzņēmumu vadītājiem, kuriem ir būtiski augstāka kompetence. Militārā valodā runājot, MK un ministrijām ir jānorāda kāda augstiene ir jāieņem, taču, kā to izdarīt, jāļauj uzņēmumu valdēm.
Seko mums 
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
