Par plānotajām izmaiņām valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā: birokrātijas audzēšana tikai pasliktinās rezultātus
Aivars Strakšas01.08.2023.
Komentāri (7)
Iesaki rakstu: 
Sākumā par pozitīvo. Pirmkārt, ir labi ja tiek atzīts, ka valsts uzņēmumu pārvaldība klibo un ir vismaz demonstrēta vēlme kaut ko sakārtot. Otrkārt, ir labi arī tas, ka akcionāram, šajā gadījumā valstij, tiek palielināta un, kā saprotu, arī konkretizēta loma valsts uzņēmumu pārvaldībā.
Tagad par ne tik pozitīvo. Pirmkārt, par atbildību. Valsts uzņēmums atšķiras no privātā uzņēmuma ar to, ka kapitāldaļu pārvaldītājs lemj nevis par savu, bet publisko līdzekļu apsaimniekošanu.
Jāakcentē, kāda ir kapitāldaļu turētāja atbildība par nesaimnieciskiem/kļūdainiem/savtīgiem lēmumiem. Šobrīd atbildības nav nekādas. Ne valsts sekretārs, ne ministrs nenes nekādu atbildību par savai ministrijai pārvaldībā nodoto uzņēmumu rezultātiem. Iejaukties uzņēmumu darbā tieši vai netieši grib, taču atbildība paliek tikai uzņēmuma valdes un padomes locekļiem.
Skandālu saknes parasti nāk no ministru birojiem, taču atbildības nekādas. Piemērs: Satiksmes ministrija un AirBaltic, Rail Baltica, kā arī Latvijas dzelzceļa pārvaldība Linkaita laikā.
Dzelzceļa gadījumā, neskatoties uz to, ka MK bija apstiprinājis indikatīvo dzelzceļa infrastruktūras plānu, tas netika izpildīts, tika pazaudēti apmēram 400 miljoni eiro ES naudas un nekādas atbildības. Ministrs esot tā gribējis. Ir arī citi piemēri. Ministram un valsts sekretāram ir jābūt noteiktai atbildībai. Vai arī noņemtas tiesības kaut ko gribēt.
Otrkārt, valdes un padomes locekļu iecelšanas kārtība vismaz neprivatizējamajās valsts kapitālsabiedrībās ir jāmaina. Ir jāizbeidz māžošanās ar konkursiem, jo iepriekšējie rezultāti rāda to, ka tāpat tiek ievēlēti vajadzīgie cilvēki. Turklāt katra tāda valdes/padomes locekļa nokonkursēšana maksā bargu naudu. Kādreiz tāds konkurss izmaksāja ap 30 tūkst. eiro.
Rēķinām paši. Vēl sliktāk ir tas, ka neviens neuzņemas atbildību par izraudzītajiem. Pareizāk būtu šo kompetenci piešķirt MK. Tad MK ir arī atbildīgs par izvēli. Arī sabiedrība paspētu bilst kādu vārdu.
Treškārt, ideja aizliegt uz laiku iecelto kapitālsabiedrības amatpersonu apstiprināšanu amatā atkārtoti ir kaitnieciska. Ja kāds valdes un padomes loceklis veiksmīgi tiek galā ar pienākumiem, jāļauj viņam strādāt. Tik bieži nesanāk atrast piemērotu vadītāju. Kļūdu ir vairāk nekā veiksmes stāstu. Nepārapstiprināt labu vadītāju un paļauties uz labu laimi, ka nākošais arī spēs tikt galā ne sliktāk, ir vienkārši dumji. Var, protams, noteikt laika ierobežojumu, teiksim, 10 gadi, taču mainīt bez vajadzības nav lietderīgi.
Ceturtkārt, birokrātijas audzēšana tikai pasliktinās rezultātus. Jāizvairās no pašreizējās tradīcijas, kad cilvēki ar zemāku kompetenci MK un ministrijās stāda taktiskā plāna uzdevumus uzņēmumu vadītājiem, kuriem ir būtiski augstāka kompetence. Militārā valodā runājot, MK un ministrijām ir jānorāda kāda augstiene ir jāieņem, taču, kā to izdarīt, jāļauj uzņēmumu valdēm.
Seko mums 
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
