Par „plūdināšanu” notvertais Finanšu policijas darbinieks nav vēlējies „dalīties” un ignorējis VID vadības "lielās zivis"
PIETIEK24.02.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas priekšnieka Kaspara Podiņa (attēlā) šodien intervijā laikrakstam Diena lepni pieminētais pērn notvertais finanšu policists – informācijas plūdinātājs ir nu jau bijušais Finanšu policijas izmeklētājs Andrejs Felkers, kura lielākais nodarījums bijis – viņš gribējis 300 eiro „nopelnīt” pats sev, bez dalīšanās un ārpus noziedzīgās Finanšu policijas un citu struktūru dar binieku „sistēmas”, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.
''Pērn mēs savā vidē atklājām tiešām ļoti nepatīkamu gadījumu, kad mūsu kolēģis mūs vārda tiešā nozīmē nodeva, turklāt nodeva ļoti nekorektā veidā – tika izpausta informācija organizētas noziedzības pārstāvjiem,'' intervijā stāsta pastāstījis Podiņš, piebilstot, ka Finanšu policijā tiekot darīts viss, lai atbrīvotos no negodprātīgiem darbiniekiem un viņi tiktu sodīti. Viņa minētā lieta drīz varētu tikt nodota krimināvajāšanas uzsākšanai.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, runa ir par bijušo Finanšu policijas izmeklētāju Andreju Felkeru, kurš VID sistēmā sācis strādāt jau 2006. gadā un darbu Finanšu policijā pametis pagājušā gada jūnijā.
Oficiāli VID par Felkeru ir ārkārtīgi nerunīgs, - tiek vienīgi apliecināts, ka „ar VID Finanšu policijas pārvaldes Finanšu izlūkošanas daļas Operatīvās izlūkošanas nodaļas vecāko izmeklētāju Andreju Felkeru 2015. gada 15. jūnijā tika izbeigtas valsts civildienesta attiecības pēc paša vēlēšanās”.
Savukārt uz jautājumu, vai Felkeram ir kāds statuss kādā Finanšu policijas lietvedībā esošā kriminālprocesā un, ja jā, tad kāds statuss un par ko ir šis kriminālprocess, VID pēkšņi atcerējās, ka „saskaņā ar likuma „Par Valsts ieņēmumu dienestu” 21.panta pirmo daļu, likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.panta pirmo daļu, kā arī Kriminālprocesa likuma 375.panta pirmo daļu VID Finanšu policijas pārvalde nesniedz informāciju par konkrētām personām”.
Tikmēr neoficiāla Pietiek rīcībā esoša informācija liecina, ka Felkera nodarījums ir bijis – viņš patiešām dienesta informāciju, pārdevis, pretī saņemot ne pārāk iespaidīgu summu – 300 eiro.
Pietiek avoti VID Felkera gadījumu komentē šādi: „Viņa lielā nelaime bija tā, ka viņš skatījās apkārt un redzēja, kā pelna visas lielās zivis, visi Jurģi un Kaspari, un arī viņam gribējās. Bet viņš nebija sistēmā, viņš arī nebija gatavs dalīties, - protams, ka iekrita un neviens nebija gatavs uz to pievērt acis.”
Taču šis stāsts nebeidzas tikai ar Andreju Felkeru vien, - izrādās, ka pēc viņa piespiedu aiziešanas no Finanšu policijas tajā vēl uz vairāk nekā pusgadu ir palikusi strādāt viņa dzīvesbiedre Evita Felkere, kura no sava amata atvadījusies tikai šā gada 4. februārī.
„Atbildot uz Jūsu uzdoto jautājumu, informējam, ka ar VID Finanšu policijas pārvaldes Otrās izmeklēšanas daļas vecāko izmeklētāju Evitu Felkeri valsts civildienesta attiecības izbeigtas pēc pašas vēlēšanās,” apliecina VID, nekādu plašāku informāciju atkal nesniedzot.
Felkere Pietiek ir tikusi raksturota kā uzticama Finanšu policijas direktora vietnieces Kristīnes Prusakas-Brinkmanes (viņas vīrs vismaz pirms dažiem gaidem bija Aigars Prusaks - KNAB darbinieks) uzdevumu veicēja.
Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka Felkeres faktiskā atlaišana burtiski uzreiz pēc tam, kad sākās ziņu plūsma par Finanšu policijas darbinieku „grēciņiem”, saistīta ar VID vadības pārstāvju rīkojumu atbrīvoties no „ķēdes vājajiem posmiem”.
Foto no la.lv
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
