Iesaki rakstu: 
Pēc vienas no publikācijām par politiķiem, kuri, vadot automašīnu, vienlaikus ieraksta politiskās reklāmas, daudzi tekstā minētie cilvēki piezīmi ņēma vērā. Piemēram, Sandis Ģirģens vispār pārtrauca ierakstīt video automašīnā. Aldis Gobzems savus personīgās izaugsmes treniņus tagad ieraksta no pasažiera sēdekļa. Skaistumkopšanas blogere un/vai politiķe Maija Armaņeva ir pārtraukusi ierakstīt video, vadot automašīnu, un tagad to dara stāvvietā.
Bet likumsakarīgi, ka dažus īpaši apdāvinātus “politiķus” neskāra ne teksts, ne satiksmes drošība un viņi, it kā nekas nebūtu noticis, turpina braukt pa Rīgu, neskatoties uz ceļu un bakstot telefona ekrānos. Labs piemērs cilvēku drošības neievērošanai uz ceļa ir video, kuru ierakstīja partijas “Latvija pirmajā vietā” biedrs Sandris Točs.
Pirmkārt, veicot sava video pēcapstrādi, Sandris ne pārāk glīti nogrieza brīdi, kur var redzēt, kā viņš kustībā spiež telefona ekrānu, lai ieslēgtu kameru, un tas ir ceļu satiksmes likuma 25.panta pārkāpums. Vienlaikus šajā diezgan īsajā video redzams, kā Sandris ieslēdz/izslēdz kameru vismaz divas reizes, ko principā var klasificēt kā 51. panta 10.daļas pārkāpumu jeb agresīvu braukšanu.
Otrkārt, šī īsā video laikā Sandris vairākas reizes atrauj rokas no stūres. Rezultātā sanāk, ka viņš ir kustībā, neskatās uz ceļu, pilnībā koncentrējies uz savu ļoti emocionālo runu un nekontrolē automašīnas virzienu. Pilnam provinciālu deģenerātu komplektam nepietiek tikai ar vienu roku aizsegt acis un ar otru roku atvērt alus pudeli.
Treškārt, laiks, ko Sandris video pavadīja kustībā, ir aptuveni 1 minūte 40 sekundes, no kurām viņš neskatās uz ceļu apmēram 1 minūti 20 sekundes. Ņemot vērā, ka viņš diezgan intensīvā satiksmes plūsmā pilsētas robežās pārvietojas ar vidējo ātrumu 40 km/h, tad 1 minūtē 20 sekundēs Sandis, neskatoties uz ceļu, nobrauca aptuveni 900 metrus.
Jāpiebilst, ka visvairāk politiķu, kas ieraksta video, vadot automašīnu, ir Aināra Šlesera “Latvija pirmajā vietā” partijas biedri, kas noved pie šādām pārdomām un jautājumiem:
- Kāpēc tik daudzi no viņiem (ieskaitot pašu Šleseru) ieraksta politiskās reklāmas automašīnā, nevis partijas birojā/telpās vai sliktākajā gadījumā mājās? Šķiet, ka politiskā darbība viņiem ir nepilnas slodzes haltūra un tāpēc aģitācijas rullīši viņiem ir jāveido pamatdarbā pusdienu pārtraukuma laikā.
- Ja tā ir taisnība, vai tāda pati situācija nebūtu vērojama, ja daži no šiem cilvēkiem iekļūtu Saeimā vai valdībā? Vai nebūs tā, ka šie autoblogeri arī kalpošanu tautai uztvers kā haltūru, kuru nodarīt ceļā no rimčika uz bērnudārzu?
- Liela daļa šo cilvēku video tiek publicēti ne tikai personīgajos kontos, bet arī pašas partijas sociālajos tīklos. Proti, vismaz partijas sociālo tīklu vadītājs (un, iespējams, arī video/audio redaktors) redz, kā partijas biedri pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus, bet joprojām šos materiālus ievieto partijas kontos. Vai tas ir OK?
- Vai pastāv saistība starp to, ka viens no Šlesera partijas biedriem ir bijušais Ceļu policijas priekšnieks Edmunds Zivtiņš, un to, ka daudziem šīs partijas biedriem par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu ir izveidojusies acīmredzama nesodāmības sajūta?
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
