Iesaki rakstu: 
Pēc vienas no publikācijām par politiķiem, kuri, vadot automašīnu, vienlaikus ieraksta politiskās reklāmas, daudzi tekstā minētie cilvēki piezīmi ņēma vērā. Piemēram, Sandis Ģirģens vispār pārtrauca ierakstīt video automašīnā. Aldis Gobzems savus personīgās izaugsmes treniņus tagad ieraksta no pasažiera sēdekļa. Skaistumkopšanas blogere un/vai politiķe Maija Armaņeva ir pārtraukusi ierakstīt video, vadot automašīnu, un tagad to dara stāvvietā.
Bet likumsakarīgi, ka dažus īpaši apdāvinātus “politiķus” neskāra ne teksts, ne satiksmes drošība un viņi, it kā nekas nebūtu noticis, turpina braukt pa Rīgu, neskatoties uz ceļu un bakstot telefona ekrānos. Labs piemērs cilvēku drošības neievērošanai uz ceļa ir video, kuru ierakstīja partijas “Latvija pirmajā vietā” biedrs Sandris Točs.
Pirmkārt, veicot sava video pēcapstrādi, Sandris ne pārāk glīti nogrieza brīdi, kur var redzēt, kā viņš kustībā spiež telefona ekrānu, lai ieslēgtu kameru, un tas ir ceļu satiksmes likuma 25.panta pārkāpums. Vienlaikus šajā diezgan īsajā video redzams, kā Sandris ieslēdz/izslēdz kameru vismaz divas reizes, ko principā var klasificēt kā 51. panta 10.daļas pārkāpumu jeb agresīvu braukšanu.
Otrkārt, šī īsā video laikā Sandris vairākas reizes atrauj rokas no stūres. Rezultātā sanāk, ka viņš ir kustībā, neskatās uz ceļu, pilnībā koncentrējies uz savu ļoti emocionālo runu un nekontrolē automašīnas virzienu. Pilnam provinciālu deģenerātu komplektam nepietiek tikai ar vienu roku aizsegt acis un ar otru roku atvērt alus pudeli.
Treškārt, laiks, ko Sandris video pavadīja kustībā, ir aptuveni 1 minūte 40 sekundes, no kurām viņš neskatās uz ceļu apmēram 1 minūti 20 sekundes. Ņemot vērā, ka viņš diezgan intensīvā satiksmes plūsmā pilsētas robežās pārvietojas ar vidējo ātrumu 40 km/h, tad 1 minūtē 20 sekundēs Sandis, neskatoties uz ceļu, nobrauca aptuveni 900 metrus.
Jāpiebilst, ka visvairāk politiķu, kas ieraksta video, vadot automašīnu, ir Aināra Šlesera “Latvija pirmajā vietā” partijas biedri, kas noved pie šādām pārdomām un jautājumiem:
- Kāpēc tik daudzi no viņiem (ieskaitot pašu Šleseru) ieraksta politiskās reklāmas automašīnā, nevis partijas birojā/telpās vai sliktākajā gadījumā mājās? Šķiet, ka politiskā darbība viņiem ir nepilnas slodzes haltūra un tāpēc aģitācijas rullīši viņiem ir jāveido pamatdarbā pusdienu pārtraukuma laikā.
- Ja tā ir taisnība, vai tāda pati situācija nebūtu vērojama, ja daži no šiem cilvēkiem iekļūtu Saeimā vai valdībā? Vai nebūs tā, ka šie autoblogeri arī kalpošanu tautai uztvers kā haltūru, kuru nodarīt ceļā no rimčika uz bērnudārzu?
- Liela daļa šo cilvēku video tiek publicēti ne tikai personīgajos kontos, bet arī pašas partijas sociālajos tīklos. Proti, vismaz partijas sociālo tīklu vadītājs (un, iespējams, arī video/audio redaktors) redz, kā partijas biedri pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus, bet joprojām šos materiālus ievieto partijas kontos. Vai tas ir OK?
- Vai pastāv saistība starp to, ka viens no Šlesera partijas biedriem ir bijušais Ceļu policijas priekšnieks Edmunds Zivtiņš, un to, ka daudziem šīs partijas biedriem par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu ir izveidojusies acīmredzama nesodāmības sajūta?
Seko mums 
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
