Pār politiski bankrotējušo “Kustību Par!” pēkšņi nolijis aizdomīgs iespaidīgu ziedojumu lietus
PIETIEK07.08.2024.
Komentāri (43)
Iesaki rakstu: 
Par politiski bankrotējušo “Kustību Par!”, kura pārliecinoši caurkrita nesenajās Eiroparlamenta vēlēšanās, pēkšņi nolijis aizdomīgs milzu ziedojumu lietus: 11 dienu laikā seši tās biedri izjutuši nepārvaramu vēlēšanos partijai noziedot kopā vairāk nekā 35 tūkstošus eiro.
Šis ir šī „zelta lietus” uzskaitījums no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja datubāzes:
Kustība "Par!" Nauda EUR 6000.00 Laima Geikina
030961-***** 29.07.2024
Kustība "Par!" Nauda EUR 2450.00 Miks Celmiņš
170393-***** 22.07.2024
Kustība "Par!" Nauda EUR 7000.00 Inese Voika
050770-***** 22.07.2024
Kustība "Par!" Nauda EUR 2500.00 Miks Celmiņš
170393-***** 22.07.2024
Kustība "Par!" Nauda EUR 2000.00 Inga Lāce
290486-***** 20.07.2024
Kustība "Par!" Nauda EUR 1400.00 Miks Celmiņš
170393-***** 20.07.2024
Kustība "Par!" Nauda EUR 7000.00 Anna Bendika
160577-***** 19.07.2024
Kustība "Par!" Nauda EUR 7000.00 Linda Curika
160582-***** 19.07.2024
Šie dati rāda, ka izbijusī iekšlietu ministres Marijas Golubevas preses padomniece, neizdevusies komiķe Linda Curika pēkšņi ir atradusi savā saimniecībā liekus septiņus tūkstošus eiro, ko noziedot savai partijai.
Brīnumainā kārtā tieši tādu pašu summu – arī septiņus tūkstošus eiro – tajā pašā dienā noziedojusi arī neveiksmīgā eiroparlamenta vēlēšanu kandidāte Anna Bendika.
Vēl trīs dienas vēlāk jau atkal septiņus tūkstošus eiro partijai noziedojusi kādreizējā korupcijas piesedzēja Inese Voika.
Šo desmit dienu laikā partijai atradušies vēl trīs iespaidīgu naudas summu ziedotāji – „cilvēktiesību aizstāvis” Miks Celmiņš trīs piegājienos noziedojis 6350 eiro, kādreizējā režisore Laima Geikina – 6000 eiro, bet 1986. gadā dzimusī Inga Lāce – 2000 eiro.
Interesanti, ka tieši I. Voika, kas iepriekšējos gados ir uzdevusies par korupcijas apkarotāju, savulaik ir izteikusi publiskas aizdomas par dīvainiem milzu ziedojumiem partijām, kas tiek „noorganizēti” īsā laika periodā un, ļoti iespējams, nākuši no viena „melna” avota.
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
