Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

8.jūlijā biju to 45 Saeimas deputātu vidū, kas parakstīja, šķiet, politiskajā dienaskārtībā salīdzinoši bieži sastopamu un sevis parlamentā pārstāvētajai pozīcijai atbilstošu lēmumprojektu - iniciatīvu, lai sasauktu Saeimas ārkārtas sēdi saistībā ar jautājumu par bēgļu uzņemšanu Latvijā.

Lēmumprojekts izvirzīts, balstoties uz valdības nule pieņemto lēmumu brīvprātīgi uzņemt 250 bēgļus no Ziemeļāfrikas, un paredz uzdot Ministru kabinetam līdz šā gada 13. jūlijam sagatavot un iesniegt Saeimai detalizētu ziņojumu par bēgļu uzņemšanu Latvijā. Vakar arī Ministru prezidente mani informēja, ka par sava paraksta pievienošanu šim lēmumprojektam es tieku atbrīvots no sava amata kā Ministru prezidentes parlamentārais sekretārs.

Latvijai iebilstot pret Eiropas Savienībā piedāvāto kvotu sistēmu, partiju Vienotība un ZZS ministri valdības sēdē pieņēmuši lēmumu brīvprātīgi Latvijā uzņemt 250 bēgļus no Ziemeļāfrikas. Būtībā šobrīd sekojam pārējo Baltijas valstu piemēram, nosakot savas valsts kapacitāti un iespējas bēgļu uzņemšanā. Tiktāl viss būtu pieņemams, ja vien valdība būtu spējīga atbildēt uz deputātus interesējošajiem jautājumiem un pamatot savu lēmumu.

Uzskatu, ka pieņemtie lēmumi bēgļu jautājumos var būtiski ietekmēt gan mūsu valsts drošību un labklājību, gan arī mūsu nacionālo pozīciju Eiropas Savienībā ilgtermiņā. Diemžēl līdz pat šim brīdim neviens no 250 bēgļu uzņemšanas atbalstītājiem un virzītājiem nav spējis atbildēt uz normāliem, pat obligāti uzdodamiem jautājumiem, pieņemot tik būtiskus lēmumus – nav skaidrības ne par integrācijas un infrastruktūras jautājumiem, ne finansiālajiem aspektiem, kas ar to saistīti. Neesam informēti par to, cik sagatavoti darbam ar bēgļiem ir mūsu drošības un sociālie dienesti, neesam arī izvērtējuši saistītos riskus vai pat sagatavojuši rīcības plānu. Kritēriji, kā nokļuvām līdz skaitlim 250, arī nav skaidri.

Pēc vēršanās dažādās institūcijās un runājot personīgi ar valdības pārstāvjiem, lūdzot pamatojumus un skaidrojumus ar bēgļu uzņemšanu saistītajiem aspektiem, viss, ko esam saņēmuši, ir lempīga atbilžu meklēšana, vietā un nevietā piesauktu solidaritāti vai koalīcijas līgumu, izvēles un brīvprātīguma principiem, kā arī citus ar lietu saistītus un nesaistītus terminus. Šķiet, valdībai pašai nav skaidrs, pēc kādiem kritērijiem ticis pieņemts šis lēmums, kas valstij būs saistošs un ar kura sekām būs jātiek galā ne vien šai, bet arī nākošajām valdībām un Latvijas sabiedrībai. Ja balstāmies uz iekšlietu ministra Riharda Kozlovska sacīto, skaitli 250 esam ieguvuši, balstoties uz t.s. "Luksemburgas formulu" - aprēķinu, ko plānots izmantot, ieviešot kvotu sistēmu. Tātad faktiski valdība plāno izpildīt kvotu sistēmu, kas savukārt ir skaidrs iepriekš izvirzītās nacionālās pozīcijas pārkāpums.

Argumentācija, ka, parakstot šo lēmumprojektu, ticis pārkāpts koalīcijas līgums, neiztur kritiku - koalīcijas līgums neattiecas uz valdības darbu, bet gan uz Saeimu; šīs institūcijas ne bez iemesla ir nodalītas. Fakts, ka parlamenta pārstāvji, t.sk. es, Latvijā, parlamentārā republikā, vēlas iepazīties ar argumentāciju un pamatojumiem, kas izmantoti šī lēmuma pieņemšanā, nav nekas ārkārtējs. Arī izskanējušie apgalvojumi, ka Nacionālā apvienība ir "pieslējusies" opozīcijas izvirzītajiem ierosinājumam par Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu, ir sabiedrību maldinoši – kā jau iepriekš plaši izskanējis publiskajā telpā, Nacionālā apvienība jau nedēļas sākumā asi nosodīja partiju Vienotība un ZZS ministru pieņemto lēmumu pakļauties "brīvprātīgo kvotu" absurdam un ziņoja, ka strādās šī jautājuma risināšanas Saeimā.

Valdība ir pieņēmusi lēmumu, kuram argumentāciju un pamatojumus tā cenšas piemeklēt un "pievilkt" tikai pēc tam, ir absurds un pieprasa plašāku sabiedrības un arī Saeimas izvērtējumu par tā pamatotību. Centieni apturēt pilnīgi adekvātu un saprotamu iniciatīvu no Saeimas deputātu puses ir ne vien absurdi, bet arī liecina par vēlmi klusībā "izbīdīt" dažādus lēmumus, pozicionējot tos kā valdības vairākuma pozīciju. Par to liecina arī šodien Saeimas ārkārtas sēdē notikušais, kura kvoruma trūkuma dēļ nenotika – tas ir tīrs un neatšķaidīts politiskais farss ar mērķi izvairīties no jebkādu skaidrojumu sniegšanas parlamentam un sabiedrībai.

Par laimi, ne sabiedrība, ne Saeima nav ieinteresēta ignorēt valstī un valdībā notiekošo par spīti mērķtiecīgiem centieniem to virzīt uz "laimīgu ignoranci". Ir arī monētas otra puse – diemžēl kārtējo reizi jāsecina, ka jebkāda padziļināta interese par būtisku lēmumu pieņemšanas procesiem un savas pozīcijas un viedokļa paušana šeit joprojām var beigties ar strauju un asu politisko izrēķināšanos. Šadurska kungs medijiem šodien paziņojis, ka par savu "izgājienu", parakstot lēmumprojektu, es esot faktiski iesniedzis savu atlūgumu no Ministru prezidentes parlamentārā sekretāra amata. Atgādināšu, ka tāpat kā likumdevējvara – Saeima – un izpildvara – Ministru kabinets – ir atdalītas, arī ir nodalīti mani amati kā Saeimas deputātam un Ministru prezidentes parlamentārajam sekretāram. Viens neprevalē pār otru, un lēmumi, kurus esmu pieņēmis kā brīvi ievēlēts Saiemas deputāts, nevar un nav sasaucami vai jebkādi saistāmi ar manu darbu Ministru prezidentes birojā.

Savukārt Ministru prezidentes piedāvātā alternatīva manai atbrīvošanai no amata – uzņemties personīgi koordinēt bēgļu uzņemšanas jautājuma risināšanu valstī, tajā skaitā arī integrācijas un valodas apguves jautājumu risinājumu ieviešanu – raisa pat nelielu smaidu. Varu tikai pabrīnīties, cik strauji valstī tiek pieņemti lēmumi, izgudroti jauni, ļoti nopietni posteņi un atrasti administratīvie resursi, lai ieviestu šādu jaunu "koordinatora" amatu, par kuru līdz pat šodienas pēcpusdienai neviens nekad nebija dzirdējis.

Pateicos Straujumas kundzei par līdzšinējo sadarbību prezidentūras ietvaros. Diemžēl mūsu darba attiecību pārtraukšanu pavada neliela vilšanās sajūta – gan par to, ka politisko spēlīšu vidū tikusi aizmirsta jebkāda korekta, juridiski pamatota vai tīri cilvēcīgi pieņemama attieksme un etiķete darba attiecību jautājumu risināšanā, gan par sagrozītajiem paziņojumiem, ar kādiem nāk klajā Ministru prezidentes preses pārstāvji. Es turpināšu savu darbu Latvijas Republikas Saeimā, strādājot un pārstāvot savu vēlētāju un nacionālās intereses pēc labākās sirdsapziņas, kā to esmu darījis arī līdz šim.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...