Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

8.jūlijā biju to 45 Saeimas deputātu vidū, kas parakstīja, šķiet, politiskajā dienaskārtībā salīdzinoši bieži sastopamu un sevis parlamentā pārstāvētajai pozīcijai atbilstošu lēmumprojektu - iniciatīvu, lai sasauktu Saeimas ārkārtas sēdi saistībā ar jautājumu par bēgļu uzņemšanu Latvijā.

Lēmumprojekts izvirzīts, balstoties uz valdības nule pieņemto lēmumu brīvprātīgi uzņemt 250 bēgļus no Ziemeļāfrikas, un paredz uzdot Ministru kabinetam līdz šā gada 13. jūlijam sagatavot un iesniegt Saeimai detalizētu ziņojumu par bēgļu uzņemšanu Latvijā. Vakar arī Ministru prezidente mani informēja, ka par sava paraksta pievienošanu šim lēmumprojektam es tieku atbrīvots no sava amata kā Ministru prezidentes parlamentārais sekretārs.

Latvijai iebilstot pret Eiropas Savienībā piedāvāto kvotu sistēmu, partiju Vienotība un ZZS ministri valdības sēdē pieņēmuši lēmumu brīvprātīgi Latvijā uzņemt 250 bēgļus no Ziemeļāfrikas. Būtībā šobrīd sekojam pārējo Baltijas valstu piemēram, nosakot savas valsts kapacitāti un iespējas bēgļu uzņemšanā. Tiktāl viss būtu pieņemams, ja vien valdība būtu spējīga atbildēt uz deputātus interesējošajiem jautājumiem un pamatot savu lēmumu.

Uzskatu, ka pieņemtie lēmumi bēgļu jautājumos var būtiski ietekmēt gan mūsu valsts drošību un labklājību, gan arī mūsu nacionālo pozīciju Eiropas Savienībā ilgtermiņā. Diemžēl līdz pat šim brīdim neviens no 250 bēgļu uzņemšanas atbalstītājiem un virzītājiem nav spējis atbildēt uz normāliem, pat obligāti uzdodamiem jautājumiem, pieņemot tik būtiskus lēmumus – nav skaidrības ne par integrācijas un infrastruktūras jautājumiem, ne finansiālajiem aspektiem, kas ar to saistīti. Neesam informēti par to, cik sagatavoti darbam ar bēgļiem ir mūsu drošības un sociālie dienesti, neesam arī izvērtējuši saistītos riskus vai pat sagatavojuši rīcības plānu. Kritēriji, kā nokļuvām līdz skaitlim 250, arī nav skaidri.

Pēc vēršanās dažādās institūcijās un runājot personīgi ar valdības pārstāvjiem, lūdzot pamatojumus un skaidrojumus ar bēgļu uzņemšanu saistītajiem aspektiem, viss, ko esam saņēmuši, ir lempīga atbilžu meklēšana, vietā un nevietā piesauktu solidaritāti vai koalīcijas līgumu, izvēles un brīvprātīguma principiem, kā arī citus ar lietu saistītus un nesaistītus terminus. Šķiet, valdībai pašai nav skaidrs, pēc kādiem kritērijiem ticis pieņemts šis lēmums, kas valstij būs saistošs un ar kura sekām būs jātiek galā ne vien šai, bet arī nākošajām valdībām un Latvijas sabiedrībai. Ja balstāmies uz iekšlietu ministra Riharda Kozlovska sacīto, skaitli 250 esam ieguvuši, balstoties uz t.s. "Luksemburgas formulu" - aprēķinu, ko plānots izmantot, ieviešot kvotu sistēmu. Tātad faktiski valdība plāno izpildīt kvotu sistēmu, kas savukārt ir skaidrs iepriekš izvirzītās nacionālās pozīcijas pārkāpums.

Argumentācija, ka, parakstot šo lēmumprojektu, ticis pārkāpts koalīcijas līgums, neiztur kritiku - koalīcijas līgums neattiecas uz valdības darbu, bet gan uz Saeimu; šīs institūcijas ne bez iemesla ir nodalītas. Fakts, ka parlamenta pārstāvji, t.sk. es, Latvijā, parlamentārā republikā, vēlas iepazīties ar argumentāciju un pamatojumiem, kas izmantoti šī lēmuma pieņemšanā, nav nekas ārkārtējs. Arī izskanējušie apgalvojumi, ka Nacionālā apvienība ir "pieslējusies" opozīcijas izvirzītajiem ierosinājumam par Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu, ir sabiedrību maldinoši – kā jau iepriekš plaši izskanējis publiskajā telpā, Nacionālā apvienība jau nedēļas sākumā asi nosodīja partiju Vienotība un ZZS ministru pieņemto lēmumu pakļauties "brīvprātīgo kvotu" absurdam un ziņoja, ka strādās šī jautājuma risināšanas Saeimā.

Valdība ir pieņēmusi lēmumu, kuram argumentāciju un pamatojumus tā cenšas piemeklēt un "pievilkt" tikai pēc tam, ir absurds un pieprasa plašāku sabiedrības un arī Saeimas izvērtējumu par tā pamatotību. Centieni apturēt pilnīgi adekvātu un saprotamu iniciatīvu no Saeimas deputātu puses ir ne vien absurdi, bet arī liecina par vēlmi klusībā "izbīdīt" dažādus lēmumus, pozicionējot tos kā valdības vairākuma pozīciju. Par to liecina arī šodien Saeimas ārkārtas sēdē notikušais, kura kvoruma trūkuma dēļ nenotika – tas ir tīrs un neatšķaidīts politiskais farss ar mērķi izvairīties no jebkādu skaidrojumu sniegšanas parlamentam un sabiedrībai.

Par laimi, ne sabiedrība, ne Saeima nav ieinteresēta ignorēt valstī un valdībā notiekošo par spīti mērķtiecīgiem centieniem to virzīt uz "laimīgu ignoranci". Ir arī monētas otra puse – diemžēl kārtējo reizi jāsecina, ka jebkāda padziļināta interese par būtisku lēmumu pieņemšanas procesiem un savas pozīcijas un viedokļa paušana šeit joprojām var beigties ar strauju un asu politisko izrēķināšanos. Šadurska kungs medijiem šodien paziņojis, ka par savu "izgājienu", parakstot lēmumprojektu, es esot faktiski iesniedzis savu atlūgumu no Ministru prezidentes parlamentārā sekretāra amata. Atgādināšu, ka tāpat kā likumdevējvara – Saeima – un izpildvara – Ministru kabinets – ir atdalītas, arī ir nodalīti mani amati kā Saeimas deputātam un Ministru prezidentes parlamentārajam sekretāram. Viens neprevalē pār otru, un lēmumi, kurus esmu pieņēmis kā brīvi ievēlēts Saiemas deputāts, nevar un nav sasaucami vai jebkādi saistāmi ar manu darbu Ministru prezidentes birojā.

Savukārt Ministru prezidentes piedāvātā alternatīva manai atbrīvošanai no amata – uzņemties personīgi koordinēt bēgļu uzņemšanas jautājuma risināšanu valstī, tajā skaitā arī integrācijas un valodas apguves jautājumu risinājumu ieviešanu – raisa pat nelielu smaidu. Varu tikai pabrīnīties, cik strauji valstī tiek pieņemti lēmumi, izgudroti jauni, ļoti nopietni posteņi un atrasti administratīvie resursi, lai ieviestu šādu jaunu "koordinatora" amatu, par kuru līdz pat šodienas pēcpusdienai neviens nekad nebija dzirdējis.

Pateicos Straujumas kundzei par līdzšinējo sadarbību prezidentūras ietvaros. Diemžēl mūsu darba attiecību pārtraukšanu pavada neliela vilšanās sajūta – gan par to, ka politisko spēlīšu vidū tikusi aizmirsta jebkāda korekta, juridiski pamatota vai tīri cilvēcīgi pieņemama attieksme un etiķete darba attiecību jautājumu risināšanā, gan par sagrozītajiem paziņojumiem, ar kādiem nāk klajā Ministru prezidentes preses pārstāvji. Es turpināšu savu darbu Latvijas Republikas Saeimā, strādājot un pārstāvot savu vēlētāju un nacionālās intereses pēc labākās sirdsapziņas, kā to esmu darījis arī līdz šim.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Runā, ka...

FotoCilvēce vēl nav noskaidrojusi, kas vai kurš bija pirmais. Kas bija pirmais, vista vai ola? Kā bija patiesībā, kurš to redzēja?
Lasīt visu...

21

Mazās partijas būs spiestas pieņemt arī “oligarhu” ziedojumus

FotoGrozījumi politisko partiju finansēšanas likumā ir mēģinājums “iekonservēt” pašreizējo politisko eliti un izslēgt no spēles mazās partijas. Jaunais likumprojekts veicinās administratīvo resursu izmantošanu politiskajā cīņā, kas neizbēgami novedīs pie varas stagnācijas.
Lasīt visu...

21

Atraktīvā politiskā hronika: 10. oktobris

FotoPēc 2018.gada 6.oktobra sociāli politiskā dzīve ir ļoti intensīva. Tā tam ir jābūt. Atbilstoši tautas politiskajai gribai todien pie varas nāca manis dēvētā “6.oktobra paaudze”, un latviešiem šajā saulē sākās jauns laikmets. No 13. Saeimas deputātiem 65% tika ievēlēti pirmo reizi. Tas ir radikāls pagrieziens. Tas ir neapstrīdams pierādījums jauna laikmeta sākumam parlamentārā republikā. Un, lūk, jauns laikmets vienmēr sākas ar sociāli politisko procesu sakāpinātu intensitāti. Katru dienu ir kaut kas neparasti jauns un negaidīti jauns. Jaunie politiskie spēki vēlas pēc iespējas ātrāk visu piekārtot savam cilvēciskajam līmenim un profesionālajam līmenim. Viņi steidzas. Īpaši steidzas, apzinoties savu neleģimitāti visā sabiedrībā.
Lasīt visu...

21

Sarūgtināt Bordānu un atlikt partiju finansējuma pieaugumu līdz nākamās Saeimas ievēlēšanai

FotoAicināsim 13. Saeimas deputātus neatbalstīt sasteigtu likumprojektu, kas paredz būtisku valsts finansējuma palielinājumu politiskām partijām jau no nākamā gada!
Lasīt visu...

3

Uz kopējā fona "Repharm" ir tīri labs un valstiski nozīmīgs koncerns

FotoKatru gadu rudenī atrodas kāds, kas raksta apskatu par šādu tēmu. "Sagadīšanās pēc” katru rudeni farmācijas tirgus sašūpojas, notiek lielākas vai mazākas aktivitātes likumdošanā, normatīvajos aktos, īpašumu maiņā, ražotāju un tirgotāju attiecībās. Vārdu "sagadīšanās" es šeit lietoju tādēļ, ka rudenī tiek izstrādāts valsts budžets un budžetā nekad netiek pietiekami daudz naudas izdalīts medicīnai.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ko gan citu darīt zaglim, kurš noķerts ar svešu maku rokā?

Šorīt notērēju pārdesmit minūtes laika, lai kļūtu par divsimt deviņdesmit un nezin kuro cilvēku, kurš...

Foto

Latvieši vairs nav "varoņu tauta", drīzāk jau kalpu un pielīdēju tauta

Politmafija Latvijā visu ir nostādījusi tā, ka nav iespējams dzīvot Latvijā un nebūt šīs mafijas...

Foto

Ziņojums par komandējumu uz Amerikas Savienotajām Valstīm no 2019.gada 22.septembra līdz 24.septembrim

Saskaņā ar Ministru prezidenta 2019.gada 19.augusta rīkojumu Nr.219 “Par Ilzes Viņķeles komandējumu” no 2019.gada...

Foto

Gribēja kā labāk, sanāca kā vienmēr

Latvijas satiksmes drošības telpā ir uzsprāgusi verbālā bumba, jo Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks paziņoja, ka no stacionāro fotoradaru sodiem...

Foto

Modernā banalitāte

Banalitāte ir oriģinalitātes trūkums, pliekanums, bezgaumīgums. Sastopama, tā teikt, arhaiska banalitāte – sen zināma un sen apnikusi banalitāte. Sastopama relatīvi jauna banalitāte – moderna...

Foto

Auniem ir jāzina, ko viņi nobada

Jebkura jauna partija mūsu valstī, kas gribēs izmainīt sapuvušo, smirdīgo oligarhu sistēmu, tiks norieta un samīdīta. Tāds pats liktenis sagaida...

Foto

Kādā veidā visiem aizbāztas mutes par Skultes gāzes termināļa afēru?

Nezināmu personu iecerētā Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa būve ir krietni nokavēta, un pašlaik tas ir cinisks...

Foto

Partijas pamodušās no miega

Izskatās, ka Latvijas politikā vasaras brīvdienas beidzot ir beigušās. Arvien aktīvāk izpaužas gan valdošās koalīcijas partijas, gan opozīcijas partijas. Līdz ar to...

Foto

Objektīvā realitāte

Ko nozīmē «objektīvs»? (Runa nav par video vai foto kameras piederumu). Ko nozīmē – būt objektīvam? Vai es, šobrīd rakstot šīs rindiņas, esmu objektīvs? Vai...

Foto

Skumīgi, bet varbūt godīgi…

Pagājusi Skolotāju diena. Kā prasta ikdienība. Nekas no aizgājušo dienu dāsno mūžu un goda plākšņu salkanās godības nav mainījies. “Gada skolotājs”, “Zelta...

Foto

Mīļie draugi, dārgie skolotāji, apsveicu jūs Skolotāju dienā

Mīļie draugi! Dārgie skolotāji! Apsveicu jūs Skolotāju dienā! Mēs visi esam izgājuši caur skolotāju rokām - mēs vispār...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: intelektuālisma iznīdēšana

XX gadsimta otrajā pusē Rietumu civilizācijā sāka ieviesties jauna vērtību sistēma. Tā kļuva masveidīga. Jaunajā vērtību sistēmā kardināli izmainās attieksme pret...

Foto

Likumpārkāpējs - valdība

Kas notiek ar iedzīvotājiem, kuri tiek pieķerti, pārkāpjot likumu? Atkarībā no likumpārkāpuma rakstura un smaguma pakāpes viņiem iestājas vai nu administratīvā vai kriminālatbildība...

Foto

Apķēzīšanas dinamika

Jau pašā sākumā tika rakstīts, ka “nācijas tēvs” centīsies apķēzīt visu, kas latviešu tautas vēsturē ir svēts. Tagad ir pienākusi kārta Latvijas Centrālajai padomei...

Foto

NMPD atbilde par pirmās palīdzības apmācību valstī

Saistībā ar Pietiek publicēto rakstu vispirms jāuzsver, ka pirmās palīdzības apmācība ir valsts pārvaldes iestādes funkcija, nevis bizness, kā...

Foto

Kā Rīgā pulcējās “Aukstā kara 2.0” zaudētāji

„Dažās valstīs ir izveidojusies īpaša akadēmisko prusaku kategorija, kas tekalē no vienas politiskās virtuves uz otru un atkārto tekstus,...

Foto

Jautrība valdošajā koalīcijā

Šķiet, ka valdošajā koalīcijā vajadzētu būt mieram un klusumam, jo valdība paziņoja, ka ir sagatavots nākamā gada budžets. Tomēr atsevišķas partijas un politiķi...

Foto

Prātojums par "labo budžetu" un "sliktajiem baņķieriem"

“PNB bankas” darbības apturēšana sagādājusi rūpestus un kreņķus tās klientiem, bet tie ir tīrie sīkumi, salīdzinot ar laikiem, kad...