Par Praidu, naidpilnajiem komentāriem, kurus ik dienas saņemu, un frankenšteiniem
Ralfs Eilands19.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vakar biju Riga Pride. Gan gājienā, gan uzstājos noslēguma koncertā. Līdzīgi kā 20. maija gājienā līdz okupācijas piemineklim, kuram biju viens no organizatoriem, vakar, lai arī nebiju organizatoru pulkā, sajutos ļoti patīkami.
Kādēļ velku paralēles? Ja 20. maijā mani iepriecināja brīži, kuros gājām garām acīmredzamiem Putina faniem, tad vakardien mani uzjautrināja noiešana gar stabiliem homofobiem. Šiem diviem tipāžiem ir tik daudz kas vērtību skalā kopīgs — vilkme uz pagātni, stagnāciju, kaut kādiem sevis nepierādījušiem “labākiem laikiem”, ciešanām, citādā nepieņemšanu un neatzīšanu.
Abos gājienos, kad soļojām garām šiem mentālās vieglatlētikas čempioniem, viņu acīs bija redzams izbrīns par to, ka viņi ir mazākumā. Ja velkam paralēles ar multeņu pasauli, tad var teikt, ka mērkaķītis viņu galvās pārstāja sist šķīvjus un tas bija viņu sejās redzams.
No vienas puses žēl, bet no otras baigi rēcīgi. Iedomājies! Tu dzīvo laikmetā, kur alksti pēc jaunā viedtālruņa, bet tanī pat laikā mentāli vairāk velc uz gadu, kad sievietēm bija liegts iet uz vēlēšanām. Manuprāt, ļoti rēcīgs koncepts!
Par konceptiem runājot… Man ir trakoti neizprotama ideja, ka kāds cilvēks var justies labāk, ja viņš kādam citam aizliedz mīlēt. Es vienkārši to nespēju savā galvā sagremot. Ja vēl kāds nesaprata manu domu, tad varu nolaisties līdz homofobu līmenim un paskaidrot. Mierīgi.
Mīļie domas dižgari, vai neesat iedomājušies, ka varat tāpat dabūt savu ikgadējo seksu, jo sieva/vīrs Jums biežāk nedod, neatkarīgi no tā, ar ko kāds cits cilvēks pat ne guļ, bet draudzējas? Vēl nesapratāt? Varu paskaidrot mazliet sīkāk, nav problēmu.
Es aizvakar pabučojos ar vienu draudzeni, vakar biju Praidā, šodien ar to pašu draudzeni vēl joprojām vēlos pabučoties. Kaut kā nepārvērtos par geju… Kāds pārsteigums!
Bet, būsim godīgi, visi, kuri iet Praidā vai to skatās no malas, vai atbalsta tās idejas, kuras tur tiek paustas — šie cilvēki automātiski nekļūst par gejiem, viņi visi ir lesbietes! Es to zinu, jo esmu pats ar savām acīm redzējis un uz savas ādas izbaudījis! Vairākās attīstītās Eiropas valstīs šiem cilvēkiem, tāpat kā man, Pasaules Lesbiešu Organizācija iedod “lesbietes talonu”, tikko viņu galvā ir iezagusies doma, ka Civilās savienības likums ir feina ideja.
Par idejām runājot… Pēc Praida, kā arī ikdienā arvien vairāk saņemu naidpilnas ziņas un komentārus no reliģioziem ekstrēmistiem, ka degšu ellē, dabūšu “gejbakas”, esmu “galvā slims atejists” utt. Jautājums — kā šo ideju, ka Dievs ir par mīlestību un labo, šie cilvēki pielieto praksē?
OK, varbūt Dievs ir taisnīgs un katrs saņem pēc nopelniem, bet tad aicināšu šos cilvēkus neliekuļot un iet līdz galam! Vecajā Derībā ir teikts, ka Dievs reiz pavēlēja diviem lāčiem saplosīt 42 bērnus, jo viņi ierēca par plikpauri. Manuprāt, lieliska audzināšanas prakse arī mūsdienām!
Starp citu, ja nu kāds saprāta guru vēlēsies man iebāzt sejā argumentu “puikiņ, nedaudz vairāk izglītojies reliģiju un ticības jautājumā”, tad atgādināšu, ka šādi pārmetumi ir publiskās diskusijās izteikti arī Ričardam Dokinsam un Semam Herisam. Netici? Vai nu iegūglē no sava viedtālruņa, vai nu pavaicā Dievam (galvenais, īstajam).
Šo es vēlētos nobeigt ar apgalvojumu, ka reliģijas nav nekāda svētā govs, par kuru nedrīkstētu jokot, kritizēt vai komentēt. Ir pat ieteicams par svētajiem tēviem parēkt vai viņus kritizēt, piemēram, kad Francijas katoļu baznīcas garīdznieki kopš 1950. gada ir seksuāli izmantojuši vismaz 216 000 bērnu (https://www.lsm.lv/.../francijas-katolu-baznica.../) vai Zbigņevs Stankevičs kā īsts vecis nolēmis visiem publiski paziņot, ka rašistu izvarotās Ukrainas sievietes nedrīkstētu taisīt abortu (https://twitter.com/delfilv/status/1514567903873482759...).
Noslēgumā visiem homofobiem, ekstrēmistiem un citiem naidpilniem cilvēkiem es vēlētos uzdot tikai 3,5 jautājumus. Drīkst arī neatbildēt.
1) Kāda ir sajūta, kad Jūs redzat, ka ar katru dienu, katru jauno paaudzi Jūsu naidpilnās idejas arvien ātrāk izmirst kā dinozauri?
2) Kāda ir sajūta, kad manā un man līdzīgi domājošo pusē ir Hjū Džekmens, Fredijs Merkūrijs, Lady Gaga, Beyonce, sers Eltons Džons un daudzi citi, kamēr Jūsu pusē ir Putins un kaut kāds Šlesers ar saviem pajoļiem?
3) Vai Jūs apzināties, ka okupācijas pieminekļa nojaukšanas gājienu panāca rašisti, kuri ar savām izdarībām vienkārši izbesīja tolerantos, saprātīgi domājošos cilvēkus, kā arī Praida gājienu izprovocēja homofobi? Vai jūs apzināties, ka esat doktori frankenšteini, kuri paši ir radījuši kaut ko, ko Jūs savā pasaulē definējat kā briesmoni?
Seko mums 
Policijas nolaidība, nenovēršot vīrieša īstenotu jaunas sievietes vajāšanu, apdraudēšanu un galu galā – nonāvēšanu, ir atgriezusi publiskajā telpā jautājumu par Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Stambulas konvencijas) ratifikāciju. Latvijas valdība šo konvenciju parakstīja jau 2016. gadā, tomēr šādai rīcībai ir tikai politisks, bet ne juridisks spēks. Lai konvencija taptu patiešām saistoša, nepieciešama parlamenta rīcība ratifikācijas veidā, kam jau septiņus gadus pietrūkst deputātu vairākuma.
Tas, protams, ir simboliski, ka Latvijas Saeima nolēmua vēlēt Latvijas prezidentu 31. maijā – Pasaules dienā bez tabakas (World No Tobacco Day).
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija uzskata, ka šajā saspringtajā ģeopolitiskajā situācijā, kāda valda pasaulē, nav īstais laiks, kad Latvija var ļauties eksperimentiem valsts prezidenta izvēlē, tāpēc balsojumā par valsts prezidentu deputāti atbalstīja ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuram ir visatbilstošākā pieredze un zināšanas šodienas apstākļiem.
Kurta Vonnegūta romānā "Kaķa šūpulis" var atrast Bokonona dziesmiņu, kas ir gana dziļdomīga: Žūpa, kas parkā uz soliņa dzied, Mednieks, kas tīģeru medībās iet, Ķīniešu zobārsts, Angļu karaliene Ir mezgliņi, ko viens pavediens sien. Smalks, smalks pavediens – Tik dažādi ļaudis, bet kamoliņš viens.
Kurš
Laikā, kad tik daudz emociju un spraigu cīņu uz ledus, sāncensības gars pēkšņi pārņēmis arī gluži negaidīti saformējušos komandu – Latvijas psihiatrus. Lai arī patīkamāk noteikti būtu svinēt Latvijas svarīgāko uzvaru, diemžēl nāksies brīdi uzkavēties arī šajā publiskās diskusijas laukumā, īsi atvairot izdarītos metienus pa maniem vārtiem.
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
