Par problēmsituāciju Rīgas bērnu un jaunatnes sporta skolā “Rīdzene” un atbalstu skolas direktorei
Skolas darbinieki22.12.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai arī šobrīd visi mēģinām cīnīties ar daudzu gadu laikā izraisītajām sekām, mēs vēlamies akcentēt šo seku cēloņus un šādā veidā mēģināt parādīt, ka neskaitāmi iesaistītie cilvēki tikai juridiski ir bijuši atbildīgi par procesiem, bet reāli visas šīs jezgas cēlonis ir vienas ieinteresētas ģimenes personīgās intereses, kuras prevalē pār visu pārējo procesu.
Lai arī vēl šobrīd Rīgas bērnu un jaunatnes sporta skolai “Rīdzene” (turpmāk - Skola) nav bijusi iespēja iepazīties ar dokumentiem, kas liecinātu par skolu reorganizācijas procesa loģiku un mērķiem, lai tos sasniegtu, Rīgas dome 2019. gada 27. februārī pieņēma lēmumu reorganizēt divas pašvaldības dibinātas sporta skolas - Bērnu un jaunatnes sporta skolu “Rīdzene” (turpmāk - BJSS “Rīdzene) un Rīgas 3.bērnu un jaunatnes sporta skolu (turpmāk - Rīgas 3.BJSS), izveidojot jaunu sporta izglītības iestādi Rīgas bērnu un jaunatnes sporta skolu “Rīdzene”.
Informējam, ka Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta (turpmāk - IKSD) Sporta un jaunatnes pārvaldes Sporta un interešu izglītības nodaļas vadītājas vietniece Iveta Agleniece, kura vada profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāžu darbu Rīgas pilsētā, tiekoties ar Rīgas 3.BJSS darbiniekiem, nevarēja norādīt pamatojumu un reorganizācijas prognozējamos ieguvumus. Vienīgais arguments, ka Rīgas 3.BJSS ir audzēkņu skaita ziņā mazākā sporta skola Rīgā, nebija korekts, saskaņā ar norādīto faktisko audzēkņu skaitu Valsts izglītības informācijas sistēmā - pāri 600 audzēkņiem.
Neskatoties uz argumentiem, ka Rīgas 3.BJSS jau īsteno astoņas profesionālās ievirzes izglītības programmas četros dažādos sporta veidos, reorganizācija tika veikta. Bijušās Rīgas 3.BJSS direktorei nācās piekrist kļūt par apvienotās Skolas direktori, lai pirmspensijas vecumā nezaudētu darbu. Tā tika izveidota jauna skola ar 14 profesionālās ievirzes programmām, kuras aptver septiņus dažādus sporta veidus.
Vēl šobrīd, mēģinot izprast pēkšņo nepieciešamību likvidēt BJSS “Rīdzene” un veidot jaunu skolu, veidojas pārliecība, ka tas ticis darīts tikai un vienīgi, lai Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta (IKSD) Sporta un jaunatnes pārvaldes atbildīgie darbinieki neuzņemtos atbildību par savas rīcības sekām, kad viņu iecelta direktora p.i. darbībā redzams regulārs un dažāda rakstura pārkāpumu kopums. Jāmin arī neprofesionāli organizētie BJSS „Rīdzene” direktora konkursi, kad nepiekrita neviens pretendents, lielā mērā pateicoties Aglenieku ģimenes lielajai ietekmei uz skolā notiekošajiem procesiem.
Pārņemot BJSS “Rīdzene”, tika konstatēts, ka direktora p.i. A.Aglenieks nebija ievērojis IKSD un Reorganizācijas komisijas norādījumus:
1 Netika veikta dokumentu sakārtošana līdz 2018. gadam.
2 Netika veikta dokumentu arhivēšana un to iesniegšana Nacionālajā arhīvā.
3. Nebija veikta nolietoto materiālo vērtību norakstīšana.
4. A Agleniekam uz 31.07.2019. bija 256, bet R.Agleniekam (I. Aglenieces un A.Aglenieka dēls, kurš arī ir nodarbināts Skolā) 284 neizmantotā ikgadējā atvaļinājuma dienas.
Par nepilnībām bijušās izglītības iestādes darbībā līdz tās reorganizācijai Z.Reine informējusi IKSD, bet nekāda reāla darbība šajos jautājumos nesekoja.
Lai arī IKSD 2019. gada 1. augustā par Skolas pārraugošo darbinieku noteica IKSD Sporta un jaunatnes pārvaldes Sporta un interešu izglītības nodaļas vadītāju Irinu Jākobsoni, Skolas neoficiālu uzraudzību tik un tā turpināja I.Agleniece, veicot nepārtrauktu mobingu pret Skolas administrācijas darbiniekiem. I.Agleniece vērsās pie Skolas darbiniekiem arī pēc darba laika, ar pārmetumiem un aizrādījumiem tos psiholoģiski ietekmējot.
Par esošo situāciju Skolas direktore informēja I.Jākobsoni. Mobings uz laiku tika pārtraukts, bet tad atsākās ar jaunu sparu - I.Agleniece pārraudzīja un norādīja direktora vietniecei izglītības jomā, kādas korekcijas jāveic smaiļošanas un kanoe un slaloma programmā. Norādes pārsvarā tika dotas mutiski, jo tās visas tiešā vai netiešā veidā ietekmēja viņas ģimenes locekļus, kuri pēc reorganizācijas tika atstāti strādāt Skolā.
Skolas administrācijas darbinieki pēc apvienošanas ir strādājuši spriedzes, mobinga un nepārtraukta stresa apstākļos, kā rezultātā pusotra gada laikā no darba ir aizgājušas divas Skolas sekretāres, lietvedības pārzine un dotajā brīdī direktore atrodas darba nespējā. Nekam nemainoties uz labo pusi, daļa darbinieku apsver beigt darba attiecības ar Skolu jau tuvākajā laikā.
Vēlamies uzsvērt, ka no 2010. gada identiska situācijā ir veidojusies ar BJSS “Rīdzene” bijušajiem darbiniekiem: pakļauti mobingam no IKSD darbinieku puses, īpaši A.Aglenieka dzīvesbiedres puses, cilvēki vienkārši izdeg un izvēlās “bēgt”. To apliecina divas jaunas un perspektīvas direktores, kuras ir beigušas darba attiecības, un nevienam pat nav bijusi vēlme uzzināt īstos iemeslus (mutiski abas direktores apstiprinājušas īstos iemeslus). Par problēmu kopumā liecina ari nespēja ilgstoši BJSS "Rīdzene” direktora amatam piesaistīt jaunus kadrus jo visi zina par Aglenieku ģimenes milzu ietekmi.
Pašreizējā skolas direktore atrodas darba nespējā, viņas organisms un nervu sistēma nespēja izturēt milzīgo spriedzi, darba apjomu un IKSD un īpaši I. Aglenieces spiedienu. Galvenokārt jāpiemin, ka visas šīs sekas, ar ko jācīnās, par ko jāskaidrojas un jājūtas vainīgiem Skolas darbiniekiem, saistītas ar laika periodu un pārkāpumiem, kuri tika veikti, vēl pirms Z. Reine bija juridiski atbildīga par to. Jau agrāk bijušajā BJSS „Rīdzene” skolā ir izveidojusies milzu pozīcija un opozīcija starp treneriem un audzēkņu vecākiem, nepārtrauktās sūdzības un paskaidrojumu pieprasīšanas no dažādām augstākstāvošām institūcijām ir saistītas ar Aglenieku ģimenes milzīgo ietekmi IC-mumu pieņemšanā
Lai arī jaunā — reorganizētā Skola savu darbu uzsāka tikai 01.08.2019., bet jau 12.09.2019. (pusotru mēnesi pēc skolas darba uzsākšanas un Z. Reines amatā stāšanās) Skolā tika uzsākta Rīgas domes Audita un revīzijas pārvaldes revīzija par periodu no 2017. gada līdz 2019. gadam, kad BJSS “Rīdzene” direktora p.i. bija A.Aglenieks.
Loģiski izriet šādi jautājumi:
1. Kā tika pārraudzīta BJSS “Rīdzene” darbība no IKSD līdz skolu reorganizācijai?
2. Kādas darbības veica pēc auditos atklātajiem pārkāpumiem, kurus A. Aglenieks bija veicis kā direktora p.i.?
3. Vai tiešām jaunizveidotās Skolas administrācijai būtu jāuzņemas atbildība par A. Aglenieka pārkāpumiem, kuri tika veikti laika periodā, kad A.Aglenieks bija direktora p.i. un izglītības iestādes pārraudzību veica IKSD darbinieki?
Pamatojoties uz augstāk minēto, Skolas kolektīvs uzskata, ka reorganizācija ir bijusi Departamenta atbildīgo darbinieku interesēs, ekonomiski nepārdomāta, nav pozitīvo ieguvumu, kas liek domāt par vienkāršu bēgšanu no paredzamajiem auditiem un pārkāpumu atklāšanos. Tās rezultātā šobrīd ir aptraipīta bijušās Rīgas 3. BJSS darbinieku reputācija, sabojātas arī darbinieku savstarpējās attiecības un visa darba koncentrēšanās tikai uz senu cēloņu izrietošām sekām.
Skolas darbinieki savus pienākumus veic pilnā apjomā un cenšas to darīt pēc labākās sirdsapziņas, 2020. gadā Skola licencēja 10 profesionālās ievirzes programmas, veiksmīgi tika organizēts akreditācijas process, bet milzīgais spiediens no IKSD un iepriekšējā skolā sastrādāto pārkāpumu ēna šobrīd jūtama ik dienas.
Latvijas premjerministrs K. Kariņš teica viedus vārdus: „Beigsim tukši runāt -strādājam citādi, sākam to darīt.” Arī IKSD darbiniekiem pašiem jāsāk strādāt citādi un jāuzņemas rīcība par savu darbu, rīcību, pieņemto vai nepieņemto lēmumu sekām, no represīva un mobingojoša darba stila uz sadarbību un konstruktīvu darbību vērstu. Nedrīkst būt tik atklāta IKSD darbinieku, konkrēti I. Aglenieces ieinteresētība kādā konkrētā sporta skolas jomā un pārējo IKSD darbinieku vienaldzība, līdz jau visiem “smeļas ūdens mutē”.
Šis ir ļoti personīgs un ilgstoši milzis raksts, arī mēs esam iztukšoti un piespiesti pie sienas, lūdzam izpratni un vēlmi šajā situācijā ko mainīti Lai cik godprātīgi mēs mēģinātu šobrīd strādāt - cēloņus šajos jautājumos mainīt nav mūsu varā. Lūdzam izskatīt augstākminēto darbinieku atbilstību saviem amatiem, nepieļaut nepārtrauktu graujošu ietekmi uz sporta skolu darbiniekiem konkrētu ieinteresēto personu vajadzību apmierināšanai.
Skolas kolektīvs ir vērsts uz kopēju attīstību, bet tam ir vajadzīga veselīga augsne, kurā attīstīties!
Seko mums 
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
