Iesaki rakstu: 
Reizi gadā grozīt pulksteni un pāriet uz tā saukto vasaras laiku ir deviņpadsmitā gadsimta ideja, kuru pirmo reizi piedāvāja vīrs, vārdā Džordžs Hudzons, kurš aizrāvās ar vaboļu un insektu kolekcionēšanu. Hudzonam ļoti gribējās, lai pēc darba viņam atliek vairāk dienasgaismas stundu savam hobijam.
Eiropā laika grozīšana tika plaši ieviesta, lai ekonomētu ogles Pirmā pasaules kara gados, kad trūka visu izejvielu. Pēc Pirmā pasaules kara šī prakse iznīka, taču atdzima septiņdesmito enerģētiskās krīzes ietekmē, kad šī pati ideja tika attiecināta uz nepieciešamību taupīt elektrību. Ideja bija, ka šie resursi tiek tērēti mazāk, ja cilvēki efektīvāk izmanto saules gaismu.
Mūsdienās no šīm idejām vēl aizvien aktuāla varbūt ir vienīgi tā, kas attiecas uz vaboļu kolekcionāriem. Kas attiecas uz visu pārējo, tad nekādu pārliecinošu pierādījumu, ka pāreja uz vasaras laiku ekonomētu jel kādus resursus, padarītu dzīvi lētāku vai būtu dabai draudzīgāka, no ekoloģiskā viedokļa nav. Tādu patiesībā nekad nav bijis, jo, ja jau ziemas laiks ir tas, kurš ir optimāls no resursu taupīšanas viedokļa, tad nav skaidrs, kāpēc no tā ir jāatsakās pavasarī, lai pēc tam atkal atgrieztos vēlā rudenī.
Stundu agrāka vai vēlāka celšanās vasarā taču acīm redzami nekādā veidā neietekmē elektrības vai ogļu patēriņu, – vienīgais, ko tā it kā dod, ir vienu stundu vairāk vaboļu vākšanai pēc darba. Taču šis arguments ir visai apšaubāms, ņemot vērā, cik ilgi vasaras periodā ir gaišs.
Sociālajos tīklos es lasīju anekdoti par to, kā vecs indiāņu virsaitis groza galvu un secina, ka vienīgi baltais cilvēks var izdomāt: ja segai vienā galā divus centimetrus nogriež un piešuj otrā galā, tad sega kļūst garāka.
Argumentu par labu pulksteņa rādītāju grozīšanai vai nu nav vispār, vai tie ir ļoti apšaubāmi. Toties ir zināms, ka pulksteņa grozīšana nevajadzīgi sarežģī daudzu jomu funkcionēšanu, sākot no starptautiskajiem norēķiniem un transporta un IT sistēmu darbības, beidzot ar nevajadzīgu nepieciešamību regulāri pārregulēt visdažādākās ierīces – no sarežģītām medicīnas diagnostikas iekārtām, līdz pat automašīnām un cepeškrāsnīm.
Vēl svarīgāk ir tas, ka laika grozīšana negatīvi ietekmē cilvēka miega kvalitāti, kas ir būtiski, īpaši, ja cilvēki jau citādi cieš no kādām veselības problēmām. Nerunāsim nemaz par dažādiem sadzīviskiem pārpratumiem un neērtībām, kuri tāpat vienmēr pavada šo bezjēdzīgo valsts noteikto kārtību.
Laika grozīšana divreiz gadā vienkārši nav vajadzīga, tas ir pilnīgi lieki, un nav nekādu pierādījumu, ka šīs nevajadzīgās pulksteņa rādītāju grozīšanas rezultātā tiktu ekonomēti resursi vai uzlabota cilvēku dzīves kvalitāte.
Tas, ka šāda kārtība pastāv, ir kliedzošs pierādījums, cik ļoti politiskais process var būt atrauts no zinātniska, faktos balstīta pasaules redzējuma un, ja reiz akceptētas, cik daudzas desmitgades var pastāvēt muļķīgas, nepamatotas normas kā, piemēram, ziemas laiks, marihuānas aizliegums, psihodēliķu pētījumu aizliegums psihiatrijā un līdzīgi.
Pārpublicēts no puaro.lv
Seko mums 
Paralēles starp krīzē esošo Rietumu pasauli un Romas impēriju pēdējām dienām kairināja filozofu un analītiķu prātus jau 100 gadus atpakaļ.
Šopavasar fonds negaidītā kārtā saņēmis vairākas sabiedrībā pazīstamu cilvēku grēksūdžu vēstules, kuru saturu šeit pārstāstīsim īsi un koncentrētā veidā, jo mūsdienās sāpinošu un dvēseles dzīles atkailinošu tekstu palagus, kādas savulaik uzrakstījuši, piemēram, Svētais Augustīns (“Grēksūdze”) vai Mišels Fuko (“Miesas grēksūdze’) – tik garus gabalus lasīt nevienam nav laika.
Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Konkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
