Par putnu medībām, piebarotiem kaķiem – putnu slepkavām un mežstrādnieku vēlmi kokus zāģēt ar putnēniem ligzdās
Pēteris Apinis, ārsts24.08.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Neesmu ne mednieks, ne makšķernieks, taču jau kopš bērnības mežā jūtos kā mājās – galvenokārt skrienot orientēšanās sacensībās. Ar katru gadu biežāk nākas skriet slikti iztīrītos izcirtumos un šķērsot būvgružiem piedrazotas mežmalas. Meža sūnu ārda motobraucēji un kvadraciklisti.
Mani mazliet pārsteidz pēdējā laikā dzirdētie mednieku un mežstrādnieku apgalvojumi, ka viņi vienīgie zina mežu, bet pārējo viedoklis esot puspatiesības un pieņēmumi. Mednieki esot īstenie dabas daudzveidības saglabātāji.
Man nezināmu iemeslu dēļ jēdziens mednieks Latvijā nereti korelē ar jēdzieniem politiķis vai politikānis, jo daudzmaz pie varas piesūkušies kungi šauj uz nebēdu. Medības ir vieta, kur tiek kārtoti darījumi, slēgtas neoficiālas vienošanās, virzīti politiskie procesi. Medībās tiek iecelti ministri, bet vēl biežāk – pašvaldību vadītāji.
Nevaru ne atbalstīt, ne noraidīt man pazīstamu mednieku sievu apgalvojumus, ka medības esot tā pati dzeršana, tikai stulma zābakos, kamuflāžā un ar bisi pār plecu. Tiesa, katru gadu kāds pārītis mednieku paši tiek sašauti, un par dzeršanu medībās kā partizāni klusē kā šāvējs, tā cietušais. Medībās parasti dzer ļoti dārgu šņabi vai tā vietēji ražotu līdzinieku ar nosaukumu Dzimtenīte vai Latgalīte.
Augustā medības iegūst citu skaņu. Iegādājušies licences, sēdušies apvidus automobiļos ar neticamu caurejamību un benzīna patēriņu (kam lielāks džips, tam tālāk jāiet pēc traktora), dārgām bisēm un ļoti labu ēdmaņu bruņojušies mednieki dodas pīļu medībās. Vienas nošautas pīles gaļas kilograma pašizmaksa sniedzas simtos eiro, no tāda viedokļa – labu apetīti.
Es labi atceros skatu Korfu salā, kur koku zari bija apziesti ar līmi, pie kuras pielipušas lakstīgalas, sarkanrīklītes, vālodzes, pat dažus gramus smagie čunčiņi un svirlīši. Arī šos, īkšķa lieluma putnus grieķi ķēra „uzturam”. Pīļu medības Latvijā kā iztikas veids vai ēšanas paradums ir labi maskēti meli.
Man nav saprotama manas valsts attieksme pret dzīvo radību, īpaši – putniem. Putnu kopējais skaits Latvijā un Eiropā pēdējo simt gadu laikā ir samazinājies par pakāpi, un visu medījamo putnu skaits ir samazinājies. Vislielāko ļaunumu nodara nepārdomāta mežu izciršana tieši putnu ligzdošanas laikā. Katru gadu pavasarī mežizstrādes dēļ Latvijā iet bojā 20 000 putnu ligzdu jeb apmēram 100 000 putnu olu un mazuļu.
Lai gan īpaši aizsargājamo putnu sugu – melnā stārķa, medņa un mazā ērgļa ligzdas netiek iznīcinātas, tomēr mežizstrādes radītais traucējums liedz tiem sekmīgi ligzdot – mežizstrāde nokautrējas gāzt pat tieši ligzdai blakus esošus kokus. Parakstieties, līdz ar mums portālā „Mana balss” – varbūt mums izdosies nosargāt mūsu faunu:https://manabalss.lv/par-mezizstrades-miera-periodu-putnu-ligzdosanas-laika/!
Trešais putnu ienaidnieks ir klaiņojošo kaķu piebarotāji. Patiesībā klaiņojošo kaķu barotāji un aizstāvji ir Latvijas dzīvās dabas bendes. Milzīgā klaiņojošā kaķu skaita dēļ Rīgā neligzdo ķauķi, meža strazdi, lakstīgalas, sarkanrīklītes un citi putni, kas pieskandina citu Eiropas pilsētu parkus un dārzus. Kaķene gadā iznīcina vidēji 100 putnu (galvenokārt jaunos, tikko izvestos) un vismaz desmit ligzdu.
Klaiņojoši kaķi iznīcina arī pīļu ligzdas pie pilsētu dīķiem un upītēm. Visai viegli kaķi tiek galā ar pīlēnu, kas kopā ar māti izkāpis no Māras dīķa. Ja Engures ezerā pīļu māte peld desmit pīlēnu priekšā, tad Māras dīķī izdzīvo viens vai divi. Vai Jūs atceraties, cik daudz Rīgā vai Latvijas mazpilsētās kādreiz bija zvirbuļu un baložu? Tagad tā nav – toties mums ir tūkstošiem klaiņojošu kaķu. Par pilsētas putniem ir kļuvusi pelēkā vārna un sudrabkaija – tiem kaķis skādēt nevar.
Ja kāds vēlas klaiņojošu kaķi glābt, tad lūdzu – ņemiet viņu mājās, barojiet, atdodiet saviem draugiem, bet neļaujiet kļūt par klaiņojošu slepkavu!
Nu nekādi nevaru saprast cilvēkus, kas vēlas kļūt par putnu slepkavām. Vai šis pats mednieks nekad nav pamēģinājis aizvest savu mazdēlu līdz Mārupītei vai pilsētas kanālam un pabarot runātīgo pīļu baru?
Vai tiešām savi mazvērtības kompleksi un slepkavnieciskie instinkti ir jārealizē, šaudoties gar ezeriem un zivju dīķiem? Varbūt metiet pie malas politiku un piesakieties strādāt par miesniekiem vai kautuvju operatoriem, lai savu dzīvības atņemšanas instinktu realizētu?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
