Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pagājušās sestdienas vakarā, pārskatot ierakstus "Twitter" vietnē, starp fotogrāfijām, kurās redzamas cilvēku līķiem nokaisītas ielas Kijivas piepilsētā Bučā pēc Krievijas armijas izvākšanās, uzdūros Latvijas Republikas aizsardzības ministra Arta Pabrika vēstulei SEPLP un NEPLP.

Tajā ministrs, pamatojoties uz "sabiedrības pamatoto neapmierinātību" par vienu interviju, kas izskanējusi LTV7 raidījumā "TČK", faktiski piesola izgāzt SEPLP izstrādāto sabiedrisko mediju finansēšanas modeli, kas tiem nodrošinātu no politiķu ikgadējiem lēmumiem neatkarīgu un ilgtermiņā lielāku finansējumu. "Ja tiek turpināta šāda sabiedrisko mediju politika, tad nav nepieciešams tērēt nodokļu maksātāju naudu," paziņo Artis Pabriks. Intervija, kas izraisīja ministra neapmierinātību, bija ar Latvijā dzīvojošo Krievijas žurnālistu Leonīdu Ragozinu.

Kara zvērību bildes un Pabrika draudi sabiedriskajiem medijiem nedot naudu, jo vienā TV raidījumā ir nointervēts ministram nepieņemams cilvēks, radīja tādu domu jūkli, ka pusi nakts  nespēju iemigt. Pa galvu jaucās kadri no nesen noskatītās dokumentālās filmas par Krievijas neatkarīgo TV kanālu "Doždj". Cenzūra pret to Krievijā sākās pēc raidījuma, kurā žurnāliste Ļeņingradas blokādes gadadienā aicināja apspriest krievu rakstnieka Viktora Astafjeva frāzi, ka varbūt vajadzēja Ļeņingradu atdot fašistiem, lai izglābtu dzīvību simtiem tūkstošiem pilsētas iedzīvotāju.

Žurnālistes jautājums aizvainoja kā Putina, tā krievu tautas jūtas, un kanālu "Doždj" izmeta no kabeļtelevīzijas operatoru piedāvājumiem. Turpmākos gadus "Doždj" darbība Putina Krievijā bija viena vienīga cīņa par eksistenci. Ar ko tas beidzās Ukrainas kara laikā, mēs zinām. "Doždj" Krievijā ir bloķēts pavisam, tāpat kā visi pārējie vērā ņemamie neatkarīgie mediji, jo tie ziņoja to, kas neatbilst varas akceptētajam vēstījumam.

Nezinu, vai ministrs Pabriks, kurš "Twitter" pats dāsni pavairoja Krievijas armijas pastrādātā slaktiņa bildes, aizdomājās, ka šīs baisās slepkavības padarīja iespējamas arī tas, ka lielai daļai Krievijas iedzīvotāju smadzenes ir izskalojis vienīgais pareizais, t.i., varas viedoklis. Bet tie, kas kara šausmas Bučā ļauj redzēt visai pasaulei, ir brīvās pasaules brīvie mediji. "Twitter" ceļojošo fotogrāfiju autori ir "Reuters" un AFP žurnālisti. Tas, ka neatkarīgi, profesionāli mediji fiksē kara ainas, ir garants, ka mēs varam saņemt realitātei atbilstošu informāciju.

Brīdī, kad Pabriks publicēja savu draudu vēstuli sabiedriskajiem medijiem un tās kapitāldaļu turētājam SEPLP, ceļā uz Ukrainas galvaspilsētu Kijivu dokumentēt karu tikko bija devusies Latvijas Radio (LR) žurnāliste Indra Sprance. Indrai kara laikā tas ir jau otrais brauciens uz Ukrainu, bet es īstenībā par šiem braucieniem jūtos slikti. Protams, lepojos, ka mums ir žurnāliste, kas gatava strādāt kara apstākļos, bet arī apzinos, ka Latvijas Radio tik maz var izdarīt, lai viņai piedāvātu iespējami drošu darba vidi.

Salīdzināsim – BBC žurnālistu komandai, dodoties strādāt uz kara zonām, līdzi brauc medija algots drošības padomnieks un viņus pavada cilvēks, kas pārzina vietējo vidi. Pavadoņu uzdevums ir iepriekš pārliecināties, ka žurnālisti dodas uz drošu vietu, un profesionāli pasargāt viņus, ja nokļūst briesmās. Lieki teikt, ka Indrai šāda profesionāla atbalsta personāla nav. Tas maksā bargu naudu, un mēs to vienkārši nevaram atļauties. Abos braucienos caur privātiem kontaktiem esam atraduši cilvēkus, kas viņai palīdz brīvprātīgi.

Eiropas raidorganizāciju apvienība jeb EBU žurnālistiem piedāvā mācības darbam kara apstākļos, taču maksa par tām ir "kosmoss", ko Latvijas sabiedriskie mediji nevar atļauties.

Paldies Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku preses cilvēkiem, kuri žurnālistu Ukrainas braucieniem iedeva bruņu vestes un ķiveres! Starptautiskiem standartiem atbilstošu kara ekipējumu žurnālistiem Latvijas Radio iegādāties nedrīkst, jo tās ir stratēģiskas nozīmes preces, uz ko mums nav tiesību.

Latvijas karavīri misijās uz kara plosītām valstīm dodas atbilstoši ekipēti, profesionāli apmācīti un iespējami drošā veidā. Latvijas žurnālisti diemžēl karā dodas visai amatieriski, un no aizsardzības ministra vēstījuma tagad nolasu, ka neko vairāk mēs arī neesam pelnījuši. Nevajag Latvijas sabiedriskajiem medijiem resursus, kas ļautu profesionāli sagatavot žurnālistus darbam kara laukā, jo tie intervē "nepareizus" cilvēkus.

Labi – kamēr Ukrainā strādā starptautiskas ziņu aģentūras, kaut kā jau iztiktu ar to piedāvāto informāciju. Bet, ko jūs, draugi, teiksiet, ja karš būs tepat? Žurnālistus, kas spēj strādāt kara apstākļos, nevajadzēs un iztiksiet ar valdības PR departamentu piegādātajām ziņām? Jūs to tiešām vēlaties?

Mēs jau tagad šeit, Latvijā, strādājam reāla informācijas kara apstākļos, un mums vajadzētu darīt daudz vairāk, nekā spējam. Nopietnās mediju organizācijās ārvalstīs strādā faktu pārbaudītāju komandas, kas pārliecinās gan par to, ka žurnālisti savās publikācijās vai raidījumos izmanto reālus faktus, gan atmasko sociālajos tīklos izplatīto dezinformāciju. Mums faktu pārbaudītāju nav, un nav, par ko viņus algot. Un tagad no valsts aizsardzības ministra saprotu, ka nevajag ar’, jo viens TV raidījums nointervēja Ragozinu.

Ukrainas kara laikā "The New York Times" (NYT) pētniecisko žurnālistu komanda bija izķērusi Krievijas armijas komandieru radio saziņu, kas ļāva izdarīt secinājumus par okupantu armijas kaujas spējām un plāniem. Naivi iedomājos, ka Latvijas sabiedriskajos medijos vajadzētu audzēt šādas kompetences, lai mums būtu cilvēki, kas spēj strādāt ar atvērtajiem datiem tā, kā to dara NYT vai "Bellingcat". Kamēr kaujas notiek uz Ukrainas zemes, varam iztikt ar NYT vai "Bellingcat", bet kas to darīs Latvijā? Izrādās, arī tie ir muļķīgi sapņi, jo viens TV raidījums nointervēja "nepareizu" cilvēku, un tātad – sabiedriskiem medijiem atvērto datu analīzes spējas nav vajadzīgas.

Pretendējot uz Latvijas Radio galvenā redaktora amatu, savā LR attīstības redzējumā rakstīju, ka sabiedriskajiem medijiem būtu mērķtiecīgi jāattīsta digitālajai videi piemērots saturs – tiem cilvēkiem, kas dzīvo digitālajā vidē un tradicionālos medijus nepatērē. Tātad jārada cits saturs citai auditorijai – līdzīgi, kā to dara citu Eiropas valstu sabiedriskie mediji. Tagad saprotu, ka tās ir nevajadzīgas vīzijas, jo viens TV raidījums nointervēja "nepareizu" cilvēku, tāpēc sabiedriskajiem medijiem nedrīkst dot vairāk naudas.

Kad Krievija sāka žvadzināt Ukrainā kara ieročus, Latvija nevilcinoties lēma par aizsardzības budžeta palielināšanu līdz 2,5%, lai vairotu savas aizsardzības spējas. Krievija jau sen žvadzina dezinformācijas ieročus Latvijā, taču Latvijas sabiedriskie mediji joprojām ir vieni no vis-, vis-, viszemāk finansētajiem sabiedriskajiem medijiem Eiropā. Pēc 2020.gada datiem, Latvijā sabiedrisko mediju finansējums bija 29,6 miljoni eiro, Igaunijā – 43 miljoni, Lietuvā – 47,6 miljoni.

Tas nozīmē tieši to, ko rakstīju, – sabiedriskie mediji nevar izdarīt daudz ko no tā, ko vajadzētu darīt, jo vienkārši nav tam kapacitātes. Tad kā jūs domājat uzvarēt šajā informācijas karā?

Lielākoties esmu strādājusi privātos medijos un zinu, ka nav grūti uz tiem pārvilināt Latvijas Radio žurnālistus, jo algu līmenis sabiedriskajā radio ir zemāks. Pirms diviem gadiem no TV3 modernā, dizaineru iekārtotā biroja pārejot strādāt uz LR ēku Doma laukumā, tās daudzu kabinetu nolupušie interjeri man izraisīja kultūršoku. Varu iedomāties ļaudis, kuri, šo lasot, vīpsnā par Latvijas Radio redaktores gražīgo vēlmi pēc skaistas darba vides. Un tomēr tas pagājušā gadsimta 80. vai 90. gadu linoleja ielāps, kas visā garumā caurvij mana darba kabineta grīdu, man neviļus ir kļuvis par simbolu attieksmei, ko pret medijiem izrāda sabiedrības naudas dalītāju vairākums Saeimā un valdībā. Mediji tiem vajadzīgi tiktāl, cik tie apkalpo viņu pašu viedokļus. Tātad – kontrolējami un vāji. Tieši šo ideālu vairāk nekā pirms 10 gadiem viesnīcā "Rīdzene" apsprieda Ainārs Šlesers ar domubiedriem. "Izmetīsim ārā, saliksim normālus, progresīvus cilvēkus, un viss – lai nebūtu tā, ka katru dienu tu ieslēdz radio un atkal tevi gāna! Atkal tur ņemas! Ir vienkārši jāpārņem un jāuztaisa normāla vertikāle," likumsargu ierakstītajās sarunās Ainārs Šlesers saka Vilim Krištopanam. "Tā kā Krievijā, teiksim," atbild Krištopans.

Pabrika vēstulei varētu nepiešķirt tik lielu svaru, ja sociālajos tīklos nedarbotos orda, kas sistemātiski uzbrūk un vajā gan sabiedrisko, gan privāto mediju žurnālistus, kuri pauž no viņiem atšķirīgus viedokļus par jebko. Ministra vēstule perfekti iegulstas viņu izplatītajā vēstījumā, ka sabiedriskajiem medijiem nevar uzticēties. Kvalitatīvo mediju pataisīšana par "fake news media" bija paņēmiens, ko savā kampaņā un prezidentūras laikā plaši izmantoja Donalds Tramps, taču tas nav viņa izgudrojums. Svarīgākos preses izdevumus par "melu presi" sauca un tīrajai tautas gribai pretstatīja jau nacisti. (Palasiet Gebelsa sekretāres atmiņas, kas izdotas arī latviski.)

Sabiedriskie mediji nav dievi, kas nekļūdās un neizdara neko apšaubāmu. Es nevaru lepoties par katru raidījumu, ko esmu producējusi, vai katru rakstu, ko savā dzīvē esmu uzrakstījusi. Arī tagad redzu lietas, kas Latvijas Radio ir jāuzlabo, un saprotu lielu daļu kritikas, ko saņemam. Taču kritika nav tas pats, kas uzbrukumi sabiedriskajiem medijiem ar mērķi apšaubīt to pastāvēšanas jēgu.

Atgriezīsimies pie nelaimīgās intervijas ar Leonīdu Ragozinu. LTV ir paskaidrojusi, ka viņš tika uzaicināts kā viesis raidījumā, kura mērķis bija uzklausīt vairāku Krievijas neatkarīgo žurnālistu viedokļus par karu Ukrainā. Neesmu pētījusi Ragozina darbību un nezinu, vai viņš ir "iespējamais Krievijas ietekmes aģents", kā viņu dēvē Pabriks. Jāatzīst gan, ka Ragozins "Twitter" ir paudis uzskatus, kas arī man šķiet nepieņemami, bet tādus pauž daudzi, arī Latvijas valsts amatpersonas. Noklausoties TČK interviju, nemanīju ne Kremļa propagandu, ne kara slavināšanu, kas varētu būt pamats sašutumam.

Taču, pat ja intervējamā izvēle ir apšaubāma, kopš šā gada pavasara ir izveidots jauns, brīnišķīgs mehānisms sabiedrisko mediju rīcības izvērtēšanai.

Ir sākusi darboties ombuda institūcija, kurā ar iesniegumiem var vērsties jebkurš.

Ir arī citi sabiedrisko mediju darba vērtēšanas instrumenti. Latvijas Radio pastāv raidījumu vērtēšanas sistēma. Piemēram, raidījumam "Atvērtie faili", ko līdz šim veidoju, tā pastāvēšanas divos gados ir bijuši trīs dažādu autoru vērtējumi.

Pēc vairākiem parametriem regulāri tiek mērīts sabiedrisko mediju radītais sabiedriskais labums. Jaunāko pētījumu pēc NEPLP apstiprinātas metodoloģijas 2021. gada rudenī veica Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Andris Saulītis. Turpinot par daudz piesaukto uzticību sabiedriskajiem medijiem, šis tests parādīja, ka Latvijas Radio uzticas 41% respondentu. Pārējie sadalījās starp atbildēm "ne uzticos, ne neuzticos", "neuzticos" un "grūti pateikt". Latvijas Radio ar iepriekšējiem gadiem salīdzināmu datu nav, jo iepriekšējie pētījumi veikti pēc citas skalas. Taču salīdzināmi dati ir LTV. 2021. gadā uzticību LTV pauda 39% aptaujāto – par 3% vairāk nekā iepriekšējā aptaujā. "Man ir pamats domāt, ka vispārējā uzticēšanas sabiedriskajiem medijiem, visticamāk, ir pieaugusi," pētījuma prezentācijā teica Saulītis.

Plašāks Baltijas mediju pētījums gan parādīja, ka Latvijā sabiedriskajiem medijiem uzticas mazāk cilvēku nekā Igaunijā un Lietuvā, bet to iemesli ir atsevišķa raksta vērti.

Kopš Krievijas agresijas Ukrainā sabiedriskie mediji ir nepārprotami pauduši solidaritāti Ukrainai. Kara priekšvakarā, 22. februārī, visos LR kanālos ziņu izlaiduma vietā plkst. 18.00 skanēja Ukrainas himna. LTV ziņas sāka raidīt no studijas, kas izgaismota Ukrainas karoga krāsās. Gan LR, gan LTV zibenīgi pārplānoja savas programmas, lai piedāvātu pēc iespējas plašāku informāciju par kara notikumiem un palīdzētu tos saprast. Ir bijuši gan karam veltīti informatīvi analītisko raidījumu speciālizlaidumi, gan Ukrainas atbalsta koncertu tiešraides. Ukrainā plaši svinētajā dienā – Tarasa Ševčenko dzimšanas dienā – visi LR kanāli atskaņoja Ševčenko dzejoli "Testaments" un skaņdarbu. Kara pārņemtajā Ukrainā dzīvībai bīstamos apstākļos ir strādājusi arī LTV filmēšanas grupa.

Vai tiešām nekas no tā nav bijis rādītājs sabiedrisko mediju redakcionālajai nostājai un vienīgais to darba mērs kara laikā ir intervija ar Ragozinu?

Sabiedriskie mediji sadarbībā ar ombudu ir pieņēmuši arī kara žurnālistikas vadlīnijas un rūpīgi pārdomājuši, kā atspoguļot agresora valsts nostāju. Mēs to darīsim, lai varētu saprast un prognozēt agresora rīcību, taču sniedzot kontekstu, lai auditorija var atpazīt propagandu. Mūsu uzdevums arī kara apstākļos ir saglabāt neatkarīgu žurnālistiku un kritisku skatu uz abu karojošo pušu pausto informāciju.

Covid-19 pandēmijas laikā sazvērestības teoriju un ezotērikas piekritēji sabiedriskos medijus sauca par "Kariņa-Levita režīma" oficiālajiem medijiem, jo tāpat kā valdība uz pandēmiju lūkojās no zinātnes uzskatiem. Tagad, acīmredzot, esam kļuvuši par šī "režīma" ienaidniekiem.

Aizsardzības ministra tvītam par sabiedriskajiem medijiem bija daudz klikšķu "patīk". Man jānorāda, ka solis no "pareizo" līdz "nepareizo" uzskatu paudējam ir ļoti īss. Jūs ātri varat nonākt pusē, kur jūsu uzskatu uzskatīs par "nepareizu", un diezi vai jūs gribat, lai sabiedriskajos medijos tas izrādītos aizliegts.

Novērtē šo rakstu:

24
58

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Reklāmas, kas nepatīk kustībai „Par!”, ir jāaizvāc!

Foto2022. gada maijā Liepājas ielās ir konstatēti AS “Liepājas autobusu parks” piederoši autobusi, uz kuriem izvietota politiska un neviennozīmīgi vērtējama reklāma, par kuru esam saņēmuši iedzīvotāju pretenzijas. Uz vienas no autobusu reklāmām ir attēloti pieci dažāda vecuma bērni, sieviete un vīrietis, kā arī uzraksti “Latvija pirmā! Par dabisku ģimeni!”. Bet otra veida reklāma uz autobusiem ievietotā reklāma ietver politiskās partijas “Latvija pirmā” biedru kopbildi, kā arī uzrakstus “Latvija pirmā! Par dabisku ģimeni! Apvienosim Latvijas tautu!”.
Lasīt visu...

21

Mazliet par situāciju Ukrainā

Foto1. Krievu spēkiem ir vietēja mēroga panākumi, pārraujot frontes līniju Donbasa frontē pie Popasnas pilsētas. Tas ir izdevies, sakoncentrējot spējīgākās vienības, tajā skaitā “Vāgnera” grupu. Ir arī citi nelieli izrāvieni.
Lasīt visu...

21

Valdības varonīgie “mikrorestarti” nevairo cerību, ka ziemā cilvēki būs siltumā un par to spēs norēķināties

FotoAizvadītājā nedēļā valdība lielākoties bija aizņemta ar savu kārtējo krīzīti. Tomēr arī par tautu domāja. Vismaz tā varētu likties, pārlūkojot mediju publikāciju virsrakstus
Lasīt visu...

21

Jauna NATO stratēģija un “aizvainota aknu desa”

FotoVācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka atklāj, ka līdzšinējā NATO stratēģija paredz agresijas gadījumā vispirms pamest Baltijas valstis un pēc tam tās atkal atkarot. Bērboka uzskata, ka nepieciešama jauna NATO stratēģija, kas ļautu nekavējoties un vispusīgi atvairīt Krievijas uzbrukumu. Baltijas valstu aizsardzība tad vairāk gultos uz Vāciju. Tā ka, iespējams, drīzumā Dievzemītē atkal būs pa pilnam vācu puišu, meiču un, velns viņu zin’, kas tur vēl dienē.
Lasīt visu...

21

Tā kā tieslietās viss kārtībā, vēršu savas rūpes enerģētikas nozares virzienā

FotoEnerģētiskā atkarība ir viens no iedarbīgākajiem Krievijas ieročiem, kas tiek lietots neminstinoties, ja rodas vajadzība. To mēs redzam gan Ukrainā, gan nu jau arī pavisam blakus Somijā un citviet Eiropā. Nebūsim naivi, tas nenotiek bez vietējo enerģētikas jomas pārstāvju iesaistes, – viņi ir kļuvuši par daļu no Krievijas energosistēmas. Daži neapzināti, jo viņi vienkārši dara profesionāli savu darbu, daži arī ļoti apzināti, pārstāvot Krievijas intereses Latvijā.
Lasīt visu...

21

Krievu identitāte ir organizēta ap impēriski politiskiem simboliem

FotoAttiecībā uz padomju pieminekļiem ir viens aspekts, par ko jābūt skaidram priekšstatam - visā Eiropā šie pieminekļi ir vietējo krievvalodīgo identitātes konsolidācijas punkti. Un sociologiem ir daudzmaz skaidrs, kāpēc tas tā. Tie nav gluži piederības atraktori. Par tiem kalpo tā pati māju izjūta, un par to cits stāsts (cik plaši ietver mājas, sēta vai reģions Pribaltika).
Lasīt visu...

21

No Tamuža un Zakatistova lietas KNAB izkalis kārtējo čiku

FotoTagad jau piemirsies, bet 2018. gadā bija briesmīgs skandāls – KNAB darbinieki aizturēja Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu Saeimas telpās. Nākamajā rītā deputāts tika palaists brīvībā. Kaimiņam kā aktierim izdevās izcila performance – samulsums, bailes, pēc tam varonīga apņēmība, kas atspoguļojās viņa sejā dažādos veidos. Tolaik Kaimiņam un viņa partijai vēl bija daudz fanu, kuri gaidīja elka iznākšanu no cietuma. Tā gan tagad ir tāla pagātne.
Lasīt visu...

6

Būtu tikai godīgi mums un visai Rietumu pasaulei atzīt beidzot faktu: Krievija ir fašistiska valsts

FotoKopš kara sākuma paralēli turpinu lasīt viedokļus gan no Krievijas, gan Rietumu (angļu, vācu, franču valodās) puses. Tas ir mega krahs, ko patlaban Rietumi piedzīvo ar savām ilūzijām un pārpratumiem par Krieviju.
Lasīt visu...

21

Kad deputāte atzīstas, ka deputāti pārstāv kādas grupas intereses...

FotoPriekšstats, ka deputāts pārstāv tikai sava vēlētāja “viedokli, uzskatus un vēlmes”, rodas:
Lasīt visu...

21

Dalītais īpašums: ko darīt tālāk?

FotoLatvijā 90. gados notika revolūcija mājokļu sektorā. Pārmaiņas bija saistītas gan ar ēku īpašumu atdošanu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, gan ar māju privatizāciju, gan ar visu mājokļu uzturēšanas sistēmu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Politisko attiecību līmenis, kurš kādreiz šķistu neiedomājams cinisms, tiek uzdots kā pašsaprotama norma

Šonedēļ Latvijas politikā notika sava veida fāzes pāreja. Nokāpšana vēl vienu līmeni zemāk....

Foto

Līdzšinējā ekonomikas ministra muļļāšanās un tās cena

Krievijas karš Ukrainā tiek finansēts no gāzes un naftas eksporta ieņēmumiem, un no šī kara pirmās dienas Latvijas valdības...

Foto

Uzņēmēju organizācijas aicina ekonomikas ministra amatu saglabāt Jānim Vitenbergam

Šobrīd, kad Latvija saskaras ar būtiskiem ģeopolitiskiem, sociāliem un ekonomiskiem izaicinājumiem, mēs, uzņēmējus pārstāvošās organizācijas un nozares,...

Foto

Krišjānis Kariņš ir uzsācis bērnišķīgu, bet vienlaikus bīstamu spēli

Vakar iekšlietu ministre Marija Golubeva paziņoja par savu demisiju šādiem vārdiem: “Ministru prezidents Kariņš, pakļaujoties nacionāļu ultimatīvajam...

Foto

Šobrīd mainīt ekonomikas ministru ir bezatbildīgi

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) norāda, ka pieaugošās ekonomiskās krīzes un kara radīto sarežģījumu...

Foto

Atgādinām, ka vairāk nekā trīsdesmit procentiem Latvijas pilsoņu dzimtā valoda ir krievu valoda

Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” valde pašreizējo situāciju Latvijā uzlūko ar nopietnām bažām. Atbildīgo institūciju...

Foto

Daži jautājumi par pieminekļa nojaukšanu

Vai ir iespējams, ka padomju vadība, plānojot parku un pieminekli Rīgā, ņēma vērā arī to, ko Krievijā sauc par sadarbību ar...

Foto

Daudzkrāsainās ļaunuma puķes

“Aiz ideālu daudzināšanas politiķi bieži vien meistarīgi slēpj savu neprasmi, melus un nevēlēšanos kalpot valsts interesēm.” Pjērs Buasts....

Foto

Pārējo būs apēdusi inflācija...

Ikdienā neaizstājamu pārtikas produktu cenas jau tagad ir pieaugušas par 30-50%. Un tas ir tikai sākums – energoresursu cenu lēciens un kara...

Foto

Pavļuts pauž necieņu pret Ministru kabineta apstiprinātajām darba samaksas garantijām veselības nozares darbiniekiem

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž nožēlu par Veselības ministrijas...

Foto

Jūs taču neiedomājāties, ka es jutīšos vainīga vai atbildīga par kaut jel ko?

Policijai, tai skaitā speciālo uzdevumu bataljonam, ir uzdots īstenot nulles tolerances politiku pret...

Foto

Vismaz nākamos desmit gadus valstij ar krievvalodīgajiem jākomunicē krieviski

Par politisku nāciju. Krievvalodīgie dalās trīs grupās: 20% jau ir daļa no politiskās nācijas, 30% ar savu...

Foto

Vispār jau 10. maijā viss bija diezgan labi, vienīgi Satversme mums ir tāda, kāda ir

Es nosodu tos cilvēkus, kas svin Krievijas agresiju. Tai pat laikā...

Foto

Laiki dāsniem pabalstiem un atbalstiem ir beigušies

959 miljoni eiro uz budžeta deficīta rēķina 2020. gadā, 2 miljardi 104 miljoni eiro uz deficīta rēķina 2021. gadā...

Foto

Ticiet vai ne, bet patieso apdraudējumu es saskatu virtuālajā vidē

Ik gadu 9. maijā visā Eiropas Savienībā mēs atzīmējam Eiropas dienu. Šodien tās fonā norit karš Ukrainā,...

Foto

Zaļās partijas Tavara dīvainības

Šī gada 27. martā Jaunmoku pilī, tiekoties Latvijas Zaļās partijas (LZP), Latvijas Zemnieku savienības, Liepājas partijas un partijas Latvijai un Ventspilij vadītājiem, LZP priekšsēdētājs...

Foto

Cik slikti, ka Latvija uzņem daudz bēgļu, bet nez kāpēc negrib viņus integrēt

Ukrainas bēgļu uzņemšana iezīmē pagriezienu daudzu Eiropas Savienības dalībvalstu, it sevišķi Ukrainas kaimiņvalstu,...

Foto

Ministre Golubeva uzskata, ka "konstatētie nodarījumi nav masveidīgi". Vajag vairāk?

„Vērtējot šos gadījumus kopējā likumpārkāpumu kontekstā, viennozīmīgi var apgalvot, ka konstatētie nodarījumi nav masveidīgi,” pēc iekšlietu...

Foto

Ja ne mēs, tad kurš vēl aizsargās ģimenes vērtības?

Ģimene, laulība, bērni – tās ir augstākās garīgās vērtības. Šobrīd ir nepieciešams, lai mēs tās aizsargātu. Piesedzoties...

Foto

Nebakstiet bijušo čekas ziņotāju – pareizticīgo metropolītu Aleksandru!

Populāra Latvijas ārste ar Ukrainas saknēm LTV intervijā precīzi raksturoja mūsu sabiedrības attieksmi pret krieviem. Pat, ja viņi...

Foto

Rietumos esam tikuši, tomēr padomju lausku lasītājus neesam lāga pieskatījuši

Tik daudz laimīgu cilvēku seju kā 1990. gada 4. maija pievakarē pēc Latvijas Republikas Augstākās padomes balsojuma...

Foto

4. maija ideālus daudzi ir nodevuši gluži nemanot

Laikziņi šogad sola 4. maija aukstuma rekordus. Acīmredzot vēl nav pienācis mirklis noņemt šalles un novilkt cimdus, kas...

Foto

Okupācijas stabs. Mani un citu līkloči

Tā jautājumu un komentāru gūzma, ko pēdējo nedēļu laikā esmu saņēmis saistībā ar bēdīgi slaveno Pārdaugavas stabu, sāk radīt aizdomas,...

Foto

Jurašs Nr. 2 tēmē uz Saeimu?

Ja piedzīvojām situāciju, ka bija divi Juraši - viens fiziskais ar miesu un asinīm, kas staigāja pa ielu un sniedza...

Foto

Orda ir jāsagrauj

Lielākajai daļai no mums jau sen ir skaidrs no ikdienas pieredzēm, ka PSRS koloniālā minoritāte Latvijā pārstāv svešu pasauli, uz kuru mūsu kultūras...

Foto

Reirs melo

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vērš uzmanību, ka finanšu ministrs Jānis Reirs 28. aprīlī LTV raidījumā “Šodienas jautājums” sniedza...

Foto

Es dodos atpakaļ uz Latviju, kur visi mani apskauž un ienīst, jo man ir jauns funktieris

Esmu ceļā uz Madridi, lai dotos uz Latviju. Šis ir...

Foto

Aicinu valdību uz nekavējošu rīcību pārtikas cenu dramatiska kāpuma apstākļos: Latvijai draud bada gads

Izvērtējot situāciju lauksaimniecībā, jāsecina, ka atsevišķiem produktiem prognozēto 50% pieaugumu vietā, cena...

Foto

Domājam ar savu galvu!

Latvijas pilsoņiem! Krievijas iebrukums Ukrainā liek domāt arī par nenodrošināto un neskaidro Latvijas tautas stāvokli. Sabrūkot PSRS, kādi slepeni protokoli un, iespējams,...

Foto

Latvijai tuvojas vēl nepieredzēta krīze

Kurināmā, degvielas, elektrības, izejvielu un rezultātā pārtikas cenu kāpums jau ietekmē un ietekmēs vēl vairāk katru Latvijas iedzīvotāju. Viennozīmīgi visvairāk cietīs...

Foto

Kāpēc Ukraina uzvar?

Kāpēc Ukraina uzvar, lai gan frontes līnijā var būt zaudējumi, ir teritoriju okupācija, kritušie un civiliedzīvotāju deportācijas? Uzvar – morāli! Ukraiņu tautu, armiju...

Foto

Par pareizticības žandarmu Kudoru

Lai kā Andris Kudors necenstos zem Ukrainas karoga paslēpt, ka viņš ir patoloģisks melis, sektants un manipulators, padodas tas viņam ne pārāk...

Foto

“Bēgļi” no Krievijas nav jāuzņem, nekādas jaunas uzturēšanās atļaujas – terminētas, pastāvīgās, vienalga kādas!

“Latvijas Avīze” 20. aprīlī publicēja interviju ar Saeimas deputātu Ainaru Latkovski, kurā politiķim...

Foto

Ja sanāk verbāla saķeršanās ar putinistu

Daži praksē balstīti padomi domas konstrukcijai, ja sanāk verbāla saķeršanās ar putinistu....

Foto

Mūs aizmirsa!

Atsaucoties uz Ķīles Pasaules ekonomikas institūta publicēto informāciju par valstu sniegto atbalstu Ukrainai, kurā norādīta nepatiesa informācija par Latvijas sniegto atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem,...

Foto

Mēs esam atraduši jaunu veidu, kā paspēlēties ar pilsonību, tagad kā piesegu izmantosim Ukrainas bēgļus

Šobrīd Saeima skata grozījumus Pilsonības likumā, kuros nav noteikts, pie kādiem...

Foto

Sarkanā "profesūra" stingri stāv okupekļa sardzē

Viens no pazīstamākajiem sarkanās profesūras ideologiem Mārtiņš Kaprāns sociālajā vietnē “Twitter” ierakstījis: “Rodas iespaids, ka Kompartijas propagandas orgāna “Cīņa” tiešie...

Foto

Nomest līķautu atjaunotā dzīvē

“Vai jums nav zināms, ka mēs visi, kas Jēzus Kristus Vārdā esam kristīti, esam iegremdēti Viņa nāvē? Jo mēs līdz ar Viņu...

Foto

Mamuška

Ukrainas austrumos notiek karaspēka koncentrēšana izšķirošai milzu kaujai. Nav skaidrs, kāpēc tāda kauja būtu vajadzīga, tomēr abas puses apbrīnojamā vienprātībā savelk spēkus, apšauda viens otru,...

Foto

Spriežam par „kolektīvo Putinu”. „Zombie, what’s in your head?”*

Pēc ziņām, foto un video no Bučas šķiet, ka vārdi ir sekli un nespēj ietvert visu, kas...

Foto

Sankcijas – trīs piedāvājumi

Līdz ar sankciju paplašināšanu pret Krieviju un atbalsta (militārā, humānā, ekonomiskā, visa iespējamā) palielināšanu Ukrainai, ir vērts arī, tēlaini izsakoties, iztīrīt un...

Foto

Ienīst necilvēcību ir normāli

Krievijas karš un genocīds pret ukraiņiem daudziem ir radījis iekšēju cīņu pret arvien pieaugošām naida un dusmu jūtām pret okupantu necilvēkiem. Mēs...

Foto

Par karu Ukrainā un medicīnas konsekvencēm

Karš nozīmē agresiju pret cilvēku dzīvību un veselību. Ukrainas kara tuvākās un ilgtermiņa sekas veselībai kļūst katastrofālas. Televīzijas kanālos un internetā...

Foto

Ministri Golubevu netraucēt ar zagļiem: viņai jāizdomā jauns joku video

Jūrmalā atkal siro zagļi – melnīgsnēji vīreļi, kuri šoreiz uzdodas par „ukraiņiem” un meklē „darbu”. Tagad...

Foto

Nils rekomendē svecītes

Jāatzīst, ka, kamēr Rīgas “gauleiters” bija Nils Ušakovs, galvaspilsēta zēla tīri labi. Bija, par ko mēru sunīt, un par savu kabatu politiķis neaizmirsa,...

Foto

Okupācijas muzeja brīvdabas ekspozīciju vajag apmūrēt ar mūri

Ir skaidrs, ka okupantu pieminekli līdz 9.maijam mēs nepagūsim nojaukt. Ja vien krievi paši neuzmetīs atombumbu, tas stāvēs....

Foto

Mūsu policisti ir ļoti, ļoti, ļoti lojāli, nemaz nedomājiet to apšaubīt!

Valsts policija ir iepazinusies ar bijušā iekšlietu ministra M. Gulbja intervijas izteikumiem kādā raidījumā, kurā...

Foto

Man ir daudz domu par visu ko, bet visvairāk par lielisko mani pašu

Es citkārt domāju, kas tad ir mans noziegums pret valsti ar nosaukumu Latvija....