Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pagājušās sestdienas vakarā, pārskatot ierakstus "Twitter" vietnē, starp fotogrāfijām, kurās redzamas cilvēku līķiem nokaisītas ielas Kijivas piepilsētā Bučā pēc Krievijas armijas izvākšanās, uzdūros Latvijas Republikas aizsardzības ministra Arta Pabrika vēstulei SEPLP un NEPLP.

Tajā ministrs, pamatojoties uz "sabiedrības pamatoto neapmierinātību" par vienu interviju, kas izskanējusi LTV7 raidījumā "TČK", faktiski piesola izgāzt SEPLP izstrādāto sabiedrisko mediju finansēšanas modeli, kas tiem nodrošinātu no politiķu ikgadējiem lēmumiem neatkarīgu un ilgtermiņā lielāku finansējumu. "Ja tiek turpināta šāda sabiedrisko mediju politika, tad nav nepieciešams tērēt nodokļu maksātāju naudu," paziņo Artis Pabriks. Intervija, kas izraisīja ministra neapmierinātību, bija ar Latvijā dzīvojošo Krievijas žurnālistu Leonīdu Ragozinu.

Kara zvērību bildes un Pabrika draudi sabiedriskajiem medijiem nedot naudu, jo vienā TV raidījumā ir nointervēts ministram nepieņemams cilvēks, radīja tādu domu jūkli, ka pusi nakts  nespēju iemigt. Pa galvu jaucās kadri no nesen noskatītās dokumentālās filmas par Krievijas neatkarīgo TV kanālu "Doždj". Cenzūra pret to Krievijā sākās pēc raidījuma, kurā žurnāliste Ļeņingradas blokādes gadadienā aicināja apspriest krievu rakstnieka Viktora Astafjeva frāzi, ka varbūt vajadzēja Ļeņingradu atdot fašistiem, lai izglābtu dzīvību simtiem tūkstošiem pilsētas iedzīvotāju.

Žurnālistes jautājums aizvainoja kā Putina, tā krievu tautas jūtas, un kanālu "Doždj" izmeta no kabeļtelevīzijas operatoru piedāvājumiem. Turpmākos gadus "Doždj" darbība Putina Krievijā bija viena vienīga cīņa par eksistenci. Ar ko tas beidzās Ukrainas kara laikā, mēs zinām. "Doždj" Krievijā ir bloķēts pavisam, tāpat kā visi pārējie vērā ņemamie neatkarīgie mediji, jo tie ziņoja to, kas neatbilst varas akceptētajam vēstījumam.

Nezinu, vai ministrs Pabriks, kurš "Twitter" pats dāsni pavairoja Krievijas armijas pastrādātā slaktiņa bildes, aizdomājās, ka šīs baisās slepkavības padarīja iespējamas arī tas, ka lielai daļai Krievijas iedzīvotāju smadzenes ir izskalojis vienīgais pareizais, t.i., varas viedoklis. Bet tie, kas kara šausmas Bučā ļauj redzēt visai pasaulei, ir brīvās pasaules brīvie mediji. "Twitter" ceļojošo fotogrāfiju autori ir "Reuters" un AFP žurnālisti. Tas, ka neatkarīgi, profesionāli mediji fiksē kara ainas, ir garants, ka mēs varam saņemt realitātei atbilstošu informāciju.

Brīdī, kad Pabriks publicēja savu draudu vēstuli sabiedriskajiem medijiem un tās kapitāldaļu turētājam SEPLP, ceļā uz Ukrainas galvaspilsētu Kijivu dokumentēt karu tikko bija devusies Latvijas Radio (LR) žurnāliste Indra Sprance. Indrai kara laikā tas ir jau otrais brauciens uz Ukrainu, bet es īstenībā par šiem braucieniem jūtos slikti. Protams, lepojos, ka mums ir žurnāliste, kas gatava strādāt kara apstākļos, bet arī apzinos, ka Latvijas Radio tik maz var izdarīt, lai viņai piedāvātu iespējami drošu darba vidi.

Salīdzināsim – BBC žurnālistu komandai, dodoties strādāt uz kara zonām, līdzi brauc medija algots drošības padomnieks un viņus pavada cilvēks, kas pārzina vietējo vidi. Pavadoņu uzdevums ir iepriekš pārliecināties, ka žurnālisti dodas uz drošu vietu, un profesionāli pasargāt viņus, ja nokļūst briesmās. Lieki teikt, ka Indrai šāda profesionāla atbalsta personāla nav. Tas maksā bargu naudu, un mēs to vienkārši nevaram atļauties. Abos braucienos caur privātiem kontaktiem esam atraduši cilvēkus, kas viņai palīdz brīvprātīgi.

Eiropas raidorganizāciju apvienība jeb EBU žurnālistiem piedāvā mācības darbam kara apstākļos, taču maksa par tām ir "kosmoss", ko Latvijas sabiedriskie mediji nevar atļauties.

Paldies Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku preses cilvēkiem, kuri žurnālistu Ukrainas braucieniem iedeva bruņu vestes un ķiveres! Starptautiskiem standartiem atbilstošu kara ekipējumu žurnālistiem Latvijas Radio iegādāties nedrīkst, jo tās ir stratēģiskas nozīmes preces, uz ko mums nav tiesību.

Latvijas karavīri misijās uz kara plosītām valstīm dodas atbilstoši ekipēti, profesionāli apmācīti un iespējami drošā veidā. Latvijas žurnālisti diemžēl karā dodas visai amatieriski, un no aizsardzības ministra vēstījuma tagad nolasu, ka neko vairāk mēs arī neesam pelnījuši. Nevajag Latvijas sabiedriskajiem medijiem resursus, kas ļautu profesionāli sagatavot žurnālistus darbam kara laukā, jo tie intervē "nepareizus" cilvēkus.

Labi – kamēr Ukrainā strādā starptautiskas ziņu aģentūras, kaut kā jau iztiktu ar to piedāvāto informāciju. Bet, ko jūs, draugi, teiksiet, ja karš būs tepat? Žurnālistus, kas spēj strādāt kara apstākļos, nevajadzēs un iztiksiet ar valdības PR departamentu piegādātajām ziņām? Jūs to tiešām vēlaties?

Mēs jau tagad šeit, Latvijā, strādājam reāla informācijas kara apstākļos, un mums vajadzētu darīt daudz vairāk, nekā spējam. Nopietnās mediju organizācijās ārvalstīs strādā faktu pārbaudītāju komandas, kas pārliecinās gan par to, ka žurnālisti savās publikācijās vai raidījumos izmanto reālus faktus, gan atmasko sociālajos tīklos izplatīto dezinformāciju. Mums faktu pārbaudītāju nav, un nav, par ko viņus algot. Un tagad no valsts aizsardzības ministra saprotu, ka nevajag ar’, jo viens TV raidījums nointervēja Ragozinu.

Ukrainas kara laikā "The New York Times" (NYT) pētniecisko žurnālistu komanda bija izķērusi Krievijas armijas komandieru radio saziņu, kas ļāva izdarīt secinājumus par okupantu armijas kaujas spējām un plāniem. Naivi iedomājos, ka Latvijas sabiedriskajos medijos vajadzētu audzēt šādas kompetences, lai mums būtu cilvēki, kas spēj strādāt ar atvērtajiem datiem tā, kā to dara NYT vai "Bellingcat". Kamēr kaujas notiek uz Ukrainas zemes, varam iztikt ar NYT vai "Bellingcat", bet kas to darīs Latvijā? Izrādās, arī tie ir muļķīgi sapņi, jo viens TV raidījums nointervēja "nepareizu" cilvēku, un tātad – sabiedriskiem medijiem atvērto datu analīzes spējas nav vajadzīgas.

Pretendējot uz Latvijas Radio galvenā redaktora amatu, savā LR attīstības redzējumā rakstīju, ka sabiedriskajiem medijiem būtu mērķtiecīgi jāattīsta digitālajai videi piemērots saturs – tiem cilvēkiem, kas dzīvo digitālajā vidē un tradicionālos medijus nepatērē. Tātad jārada cits saturs citai auditorijai – līdzīgi, kā to dara citu Eiropas valstu sabiedriskie mediji. Tagad saprotu, ka tās ir nevajadzīgas vīzijas, jo viens TV raidījums nointervēja "nepareizu" cilvēku, tāpēc sabiedriskajiem medijiem nedrīkst dot vairāk naudas.

Kad Krievija sāka žvadzināt Ukrainā kara ieročus, Latvija nevilcinoties lēma par aizsardzības budžeta palielināšanu līdz 2,5%, lai vairotu savas aizsardzības spējas. Krievija jau sen žvadzina dezinformācijas ieročus Latvijā, taču Latvijas sabiedriskie mediji joprojām ir vieni no vis-, vis-, viszemāk finansētajiem sabiedriskajiem medijiem Eiropā. Pēc 2020.gada datiem, Latvijā sabiedrisko mediju finansējums bija 29,6 miljoni eiro, Igaunijā – 43 miljoni, Lietuvā – 47,6 miljoni.

Tas nozīmē tieši to, ko rakstīju, – sabiedriskie mediji nevar izdarīt daudz ko no tā, ko vajadzētu darīt, jo vienkārši nav tam kapacitātes. Tad kā jūs domājat uzvarēt šajā informācijas karā?

Lielākoties esmu strādājusi privātos medijos un zinu, ka nav grūti uz tiem pārvilināt Latvijas Radio žurnālistus, jo algu līmenis sabiedriskajā radio ir zemāks. Pirms diviem gadiem no TV3 modernā, dizaineru iekārtotā biroja pārejot strādāt uz LR ēku Doma laukumā, tās daudzu kabinetu nolupušie interjeri man izraisīja kultūršoku. Varu iedomāties ļaudis, kuri, šo lasot, vīpsnā par Latvijas Radio redaktores gražīgo vēlmi pēc skaistas darba vides. Un tomēr tas pagājušā gadsimta 80. vai 90. gadu linoleja ielāps, kas visā garumā caurvij mana darba kabineta grīdu, man neviļus ir kļuvis par simbolu attieksmei, ko pret medijiem izrāda sabiedrības naudas dalītāju vairākums Saeimā un valdībā. Mediji tiem vajadzīgi tiktāl, cik tie apkalpo viņu pašu viedokļus. Tātad – kontrolējami un vāji. Tieši šo ideālu vairāk nekā pirms 10 gadiem viesnīcā "Rīdzene" apsprieda Ainārs Šlesers ar domubiedriem. "Izmetīsim ārā, saliksim normālus, progresīvus cilvēkus, un viss – lai nebūtu tā, ka katru dienu tu ieslēdz radio un atkal tevi gāna! Atkal tur ņemas! Ir vienkārši jāpārņem un jāuztaisa normāla vertikāle," likumsargu ierakstītajās sarunās Ainārs Šlesers saka Vilim Krištopanam. "Tā kā Krievijā, teiksim," atbild Krištopans.

Pabrika vēstulei varētu nepiešķirt tik lielu svaru, ja sociālajos tīklos nedarbotos orda, kas sistemātiski uzbrūk un vajā gan sabiedrisko, gan privāto mediju žurnālistus, kuri pauž no viņiem atšķirīgus viedokļus par jebko. Ministra vēstule perfekti iegulstas viņu izplatītajā vēstījumā, ka sabiedriskajiem medijiem nevar uzticēties. Kvalitatīvo mediju pataisīšana par "fake news media" bija paņēmiens, ko savā kampaņā un prezidentūras laikā plaši izmantoja Donalds Tramps, taču tas nav viņa izgudrojums. Svarīgākos preses izdevumus par "melu presi" sauca un tīrajai tautas gribai pretstatīja jau nacisti. (Palasiet Gebelsa sekretāres atmiņas, kas izdotas arī latviski.)

Sabiedriskie mediji nav dievi, kas nekļūdās un neizdara neko apšaubāmu. Es nevaru lepoties par katru raidījumu, ko esmu producējusi, vai katru rakstu, ko savā dzīvē esmu uzrakstījusi. Arī tagad redzu lietas, kas Latvijas Radio ir jāuzlabo, un saprotu lielu daļu kritikas, ko saņemam. Taču kritika nav tas pats, kas uzbrukumi sabiedriskajiem medijiem ar mērķi apšaubīt to pastāvēšanas jēgu.

Atgriezīsimies pie nelaimīgās intervijas ar Leonīdu Ragozinu. LTV ir paskaidrojusi, ka viņš tika uzaicināts kā viesis raidījumā, kura mērķis bija uzklausīt vairāku Krievijas neatkarīgo žurnālistu viedokļus par karu Ukrainā. Neesmu pētījusi Ragozina darbību un nezinu, vai viņš ir "iespējamais Krievijas ietekmes aģents", kā viņu dēvē Pabriks. Jāatzīst gan, ka Ragozins "Twitter" ir paudis uzskatus, kas arī man šķiet nepieņemami, bet tādus pauž daudzi, arī Latvijas valsts amatpersonas. Noklausoties TČK interviju, nemanīju ne Kremļa propagandu, ne kara slavināšanu, kas varētu būt pamats sašutumam.

Taču, pat ja intervējamā izvēle ir apšaubāma, kopš šā gada pavasara ir izveidots jauns, brīnišķīgs mehānisms sabiedrisko mediju rīcības izvērtēšanai.

Ir sākusi darboties ombuda institūcija, kurā ar iesniegumiem var vērsties jebkurš.

Ir arī citi sabiedrisko mediju darba vērtēšanas instrumenti. Latvijas Radio pastāv raidījumu vērtēšanas sistēma. Piemēram, raidījumam "Atvērtie faili", ko līdz šim veidoju, tā pastāvēšanas divos gados ir bijuši trīs dažādu autoru vērtējumi.

Pēc vairākiem parametriem regulāri tiek mērīts sabiedrisko mediju radītais sabiedriskais labums. Jaunāko pētījumu pēc NEPLP apstiprinātas metodoloģijas 2021. gada rudenī veica Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Andris Saulītis. Turpinot par daudz piesaukto uzticību sabiedriskajiem medijiem, šis tests parādīja, ka Latvijas Radio uzticas 41% respondentu. Pārējie sadalījās starp atbildēm "ne uzticos, ne neuzticos", "neuzticos" un "grūti pateikt". Latvijas Radio ar iepriekšējiem gadiem salīdzināmu datu nav, jo iepriekšējie pētījumi veikti pēc citas skalas. Taču salīdzināmi dati ir LTV. 2021. gadā uzticību LTV pauda 39% aptaujāto – par 3% vairāk nekā iepriekšējā aptaujā. "Man ir pamats domāt, ka vispārējā uzticēšanas sabiedriskajiem medijiem, visticamāk, ir pieaugusi," pētījuma prezentācijā teica Saulītis.

Plašāks Baltijas mediju pētījums gan parādīja, ka Latvijā sabiedriskajiem medijiem uzticas mazāk cilvēku nekā Igaunijā un Lietuvā, bet to iemesli ir atsevišķa raksta vērti.

Kopš Krievijas agresijas Ukrainā sabiedriskie mediji ir nepārprotami pauduši solidaritāti Ukrainai. Kara priekšvakarā, 22. februārī, visos LR kanālos ziņu izlaiduma vietā plkst. 18.00 skanēja Ukrainas himna. LTV ziņas sāka raidīt no studijas, kas izgaismota Ukrainas karoga krāsās. Gan LR, gan LTV zibenīgi pārplānoja savas programmas, lai piedāvātu pēc iespējas plašāku informāciju par kara notikumiem un palīdzētu tos saprast. Ir bijuši gan karam veltīti informatīvi analītisko raidījumu speciālizlaidumi, gan Ukrainas atbalsta koncertu tiešraides. Ukrainā plaši svinētajā dienā – Tarasa Ševčenko dzimšanas dienā – visi LR kanāli atskaņoja Ševčenko dzejoli "Testaments" un skaņdarbu. Kara pārņemtajā Ukrainā dzīvībai bīstamos apstākļos ir strādājusi arī LTV filmēšanas grupa.

Vai tiešām nekas no tā nav bijis rādītājs sabiedrisko mediju redakcionālajai nostājai un vienīgais to darba mērs kara laikā ir intervija ar Ragozinu?

Sabiedriskie mediji sadarbībā ar ombudu ir pieņēmuši arī kara žurnālistikas vadlīnijas un rūpīgi pārdomājuši, kā atspoguļot agresora valsts nostāju. Mēs to darīsim, lai varētu saprast un prognozēt agresora rīcību, taču sniedzot kontekstu, lai auditorija var atpazīt propagandu. Mūsu uzdevums arī kara apstākļos ir saglabāt neatkarīgu žurnālistiku un kritisku skatu uz abu karojošo pušu pausto informāciju.

Covid-19 pandēmijas laikā sazvērestības teoriju un ezotērikas piekritēji sabiedriskos medijus sauca par "Kariņa-Levita režīma" oficiālajiem medijiem, jo tāpat kā valdība uz pandēmiju lūkojās no zinātnes uzskatiem. Tagad, acīmredzot, esam kļuvuši par šī "režīma" ienaidniekiem.

Aizsardzības ministra tvītam par sabiedriskajiem medijiem bija daudz klikšķu "patīk". Man jānorāda, ka solis no "pareizo" līdz "nepareizo" uzskatu paudējam ir ļoti īss. Jūs ātri varat nonākt pusē, kur jūsu uzskatu uzskatīs par "nepareizu", un diezi vai jūs gribat, lai sabiedriskajos medijos tas izrādītos aizliegts.

Novērtē šo rakstu:

24
58

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

21

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

FotoLikumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā Saeima apstiprināja ieturējamu summu 10% no parāddnieka ienākumiem, kas nepārsniedz minimālās algas apmēru neatkarīgi no piedziņas veida. Tātad no minimālās algas 300 EUR mēnesī parādnieka ieturējamā summa sastādītu: 59,74 EUR/mēnesī (aprēķins: 700 - 10,5% Soc.nod. - 500 neapliek.summa - 23% IIN * 10% = 59,74).
Lasīt visu...

21

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

FotoPiecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā ar unikālu atklāsmi: nevis pašu saraksta biedri esot tie labākie, bet gan viņa galvenais politiskais konkurents.
Lasīt visu...

21

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

FotoEs jums izstāstīšu kaut ko, ko LTV Ivo Leitāns jums neteica. Un viņš arī to nezina. Mans ģimenes uzņēmums pirms dažiem gadiem ir maksājis naudu portālam Delfi par manu dokumentālo filmu reklāmu. Abas reizes portals Delfi ziņoja saviem lasītājiem, ka ir skatāmas žurnālista Anša Pūpola dokumentālās filmas. Es ticu, ka portāls ļoti rūpīgi seko likumiem, kas aizliedz melīgas reklāmas izplatīšanu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...