Iesaki rakstu: 
Rail Baltica projekts, kas paredz jaunas Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa infrastruktūras izbūvi, integrējot Baltijas valstis Eiropas dzelzceļa tīklā, būs pēdējās simtgades lielākās pārmaiņas Rīgas vēsturiskajā centrā. Tā ietvaros tiks likvidēts pilsētu sadalošais dzelzceļa uzbēruma valnis, pilsētas audumā integrētas degradētas un nepilnīgi izmantotas teritorijas, veidoti Rīgas vēsturiskā centra paplašinājumi Maskavas priekšpilsētas virzienā un radīta jauna, būtiska saikne ar Daugavas kreiso krastu.
Centrā iecerēto pārbūvju mērogu un nozīmīgumu var salīdzināt ar 1856.-1857. gadā pilsētas arhitekta Johana Daniela Felsko vadībā izstrādāto Rīgas pilsētas plānu, kas paredzēja vēsturisko nocietinājumu nojaukšanu, vaļņu ietverto pilsētas daļu savienojot ar plašajām priekšpilsētām, bet līdz tam neapbūvētajā teritorijā ap kanālu izveidot bulvāru loku ar tajā izvietotām brīvstāvošām sabiedriskām ēkām. Šo pārmaiņu rezultātā mēs pazīstam Rīgu kā Ziemeļvalstu metropoli, kuras arhitektūras kvalitātes ir novērtētas starptautiski, 1997. gada 4. decembrī iekļaujot Rīgas vēsturisko centru UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
2016. gada 7. jūlijā tika izsludināts atklāts starptautisks metu konkurss "Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta un Rīgas centrālā multimodālā sabiedriskā transporta mezgla kompleksas apbūves iecere", iepirkuma ID Nr. EDZL-2016/3, kura konkursa priekšmets ir "apbūves mets, kas atspoguļo kompleksu Rīgas centrālā multimodālā sabiedriskā transporta mezgla un Rail Baltica dzelzceļa tilta pār Daugavu telpiskās attīstības koncepciju. Konkursa metam ir jāietver Rīgas pasažieru stacijas pārbūves un paplašināšanas funkcionālie un arhitektoniskie risinājumi, Rail Baltica tilta pār Daugavu arhitektoniski konstruktīvais dizains, konkursa teritorijas kopējā ģenerālplāna attīstības priekšlikumi".
Konkursa nolikumā īpaši atzīmēts, ka "galvenā ēku funkcija ir veidot vienotu, multimodālu un multifunkcionālu transporta mezglu, kas nodrošina divu dzelzceļa sistēmu, sabiedriskā transporta un individuālās mobilitātes risinājumu efektīvu darbību un savienojamību. Papildus citām funkcijām centrālā dzelzceļa stacija kalpo kā pilsētas atpazīstamības objekts”.
2016. gada 28. novembrī, noslēdzoties konkursam, žūrija, kuras sastāvā bija tādi starptautiski atpazīstami arhitekti un pilsētplānotāji kā Julia Bolles-Wilson, Jonathan Kendall, Latvijas arhitekti Andis Sīlis, Egons Bērziņš, Kultūras ministrijas eksperts Jānis Dripe, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta, Rīgas būvvaldes, Satiksmes ministrijas, Eiropas dzelzceļa līniju un VAS "Latvijas dzelzceļš" pārstāvji, piešķīra divas 2. vietas — darbiem R210G1A6 un SMXL2022, "dodot iespēju pasūtītājam sarunu procedūras laikā pārliecināties par iespēju pielāgot un uzlabot konkrētos risinājumus atbilstoši konkursa mērķim, kā arī akcentējot plašāku pilsētvides transformācijas nepieciešamību”.
Žūrija īpaši uzsvēra: "20. un 21. gs. pārveidojumi Centrālajā stacijā un stacijas laukumā nav radījuši pievilcīgu pilsētbūvniecisku ansambli Eiropas pilsētu kontekstā. Šis konkurss dod iespēju Rīgas stacijai atgūt vietzīmes statusu. Žūrija atzīmē, ka būtu nepieciešams atbrīvot stacijas pulksteņa torni no vēlākajiem uzslāņojumiem, izveidojot to kā vietējo akcentu un iekļaujot to pārliecinošā Rīgas stacijas telpiskajā kompozīcijā. [...] Nepieciešams, lai stacijas pārbūves un stacijas laukuma reorganizācijas rezultātā mainītos ne tikai pati ēka, bet arī pilsētvide, kuras kvalitāte ir svarīga no pilsētas attīstības viedokļa [...] žūrija uzskata, ka šī ir unikāla iespēja ar uzbēruma demontāžu un esošās stacijas pārveidi panākt būtiskus uzlabojumus publiskajā ārtelpā — stacijas laukumā un to ietverošo ēku arhitektoniskajā kvalitātē."
2017. gada 15. februārī notikušās Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes sēdes laikā padomes locekļi savā lēmumā atkārtoti norādīja:
1) pēc iespējas piesaistīt visu godalgoto arhitektu komandas, nolūkā radīt sabiedrības interesēm atbilstošu risinājumu;
2) ņemt vērā konkursa žūrijas ieteikumus par pirmo četru vietu ieguvēju sniegtajiem priekšlikumiem attiecībā uz publiskās ārtelpas izmantošanas risinājumiem, iespēju robežās konsultējoties ar žūrijas pārstāvjiem;
3) pievērst uzmanību arhitektūras un dizaina kvalitātei;
4) izveidot neatkarīgu, dažādas institūcijas pārstāvošu speciālistu padomi, nolūkā jautājumu risināt kompleksi, nodrošināt iesaistīto pušu līdzdalību, operatīvu informācijas un viedokļu apmaiņu un kvalitatīvu lēmumu pieņemšanu.
Līdz šim dialogs nav noticis. Žūrijas lēmums un rekomendācijas tiek ignorētas. Netiek uzklausīts Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes viedoklis. Pastāv pamatotas bažas, ka aizbildinoties ar saspringtajiem projekta termiņiem un attiecināmām izmaksām, tiks iegūts Rīgas vēsturiskā centra pilsētvides kvalitāti neveicinošs risinājums, tiks ignorēta iespēja kompleksai konkursa teritorijas attīstībai.
Apvienība O+R+V+E+L, metu konkursa darba SMXL2022 autori, vēršas pie sabiedrības interešu pārstāvjiem, savas jomas profesionāļiem, kuru tiešā pārraudzībā ir Rail Baltica notiekošie procesi, aicinot pēc iespējas ātrāk veidot neatkarīgu dažādas institūcijas pārstāvošo speciālistu padomi, lai nodrošinātu Rail Baltica projekta īstenošanu saskaņā ar konkursu labas prakses nolikumu. Mēs aicinām ievērtēt konkursa žūrijas un Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes atzīmēto, ka "ievērojama apjoma ES fondu, valsts un pašvaldības finanšu resursu izlietojumam jānotiek sabiedrības interesēs un sociāli atbildīgi".
Šāda mēroga projekti 21. gadsimtā nav attīstāmi bez publiskās, privātās partnerības principiem. Vēl jo mazāk — bez tiešas sabiedrības līdzdalības. Apvienība O+R+V+E+L no savas puses izsaka gatavību piedalīties jaunizveidotās institūcijas organizētās pārrunās, prezentēt projekta risinājumus plašākai sabiedrībai, veikt skaidrojumus par projekta risinājumiem, kā arī veicināt optimālu, finansiāli pamatotu lēmumu pieņemšanu.
Apvienība O+R+V+E+L uzskata, ka Rail Baltica projekta arhitektūras un dizaina risinājumiem jābūt piedāvātiem kvalitātē, kas veido pievienotu vērtību Rīgas vēsturiskā centra pilsētvidei, lai saglabātu un vairotu Rīgas vēsturiskā centra kā UNESCO Pasaules mantojuma vietas vērtību. Šādi risināmi iegūstami vien atklāta, sabiedrībai pieejama un caurskatāma attīstības projekta ietvaros.
* Pēteris Bajārs, OUTOFBOX valdes loceklis
Līva Nordmane, RUUME Arhitekti prokūriste
Guntis Zīlis, Vektors T direktors
Elmārs Daniševskis, E. Daniševska birojs valdes loceklis
Ģirts Runis, Landshape valdes loceklis
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
