Par rakstu interneta portālā PIETIEK
LMA valdes vārdā Alvis Birkovs, valdes priekšsēdētājs20.08.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Interneta portālā Pietiek 16.08. tika publiskots raksts „Vai Makšķernieku asociācija ir ierocis mazo HES asociācijas rokās?” Par tā neprofesionālo saturu varētu vien pavīpsnāt, ja vien tas nekropļotu sabiedrības izpratni.
Pirms izklāstu tālāko, Pietiek un žurnālista Māra Zandera, kas radio SWH minētā raksta sakarā uzdeva „dienas jautājumu” – kā Latvijas Makšķernieku asociācija var nodarboties ar zivju resursu aizsardzību, ja tās biedrs ir mazo HES asociācija? zināšanai – mazo HES asociācija (MHEA) nav Latvijas Makšķernieku asociācijas (LMA) biedrs jau desmit gadus!
Pietiek žurnāliste (vārdu neatceros) pirms raksta ievietošanas portālā piezvanīja šo rindu autoram un paasā tonī uzreiz noprasīja – „vai LMA zinot, ka MHEA tik nopietnā valsts institūcijā kā Valsts ieņēmu dienests ir norādījusi, ka ir LMA biedrs?”
Viņai tika atbildēts, ka MHEA nav LMA biedrs, jo 2002.gadā tika no LMA izslēgta, un par to, kādu informāciju MHEA sniedz valsts institūcijām, nav LMA darīšana.
Sarunā žurnāliste acīmredzami jauca divus atšķirīgus faktus – vai MHEA ir LMA biedrs vai bija viena no tās dibinātājām? LMA nekad nav slēpusi, ka MHEA bija viena no 17 biedrībām, kuras 29.05.2001.gadā piedalījās LMA dibināšanā, kas saskaņā ar normatīvo aktu prasībām tika attiecīgi norādīts dokumentos LMA kā sabiedriskas organizācijas reģistrēšanai Valsts uzņēmumu reģistrā, t.i., tika norādīti visi LMA dibinātāji. Loģiski, ka viņi visi kļuva arī par tās biedriem. Tas nozīmē, ka uzņēmumu reģistrā ir tikai viens dokuments – LMA (kā jebkuras citas biedrības) dibinātāju, nevis biedru saraksts. Ja savā informācijā Valsts ieņēmumu dienestam MHEA norāda, ka tā ir viena no LMA dibinātājām, tad tas atbilst īstenībai. Ja tā norāda, ka ir LMA biedrs, tad tas īstenībai neatbilst.
Tieši tāpēc žurnāliste, acīmredzami nespējot vai arī negribot saprast atšķirību starp „dibinātājs” un „biedrs”, rakstā sniedza nepatiesu informāciju apgalvojot, ka „Makšķernieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Aldis (Birkova vārds ir Alvis – A.B.) sarunā ar Pietiek vispirms noliedza šo faktu (ka MHEA ir LMA biedrs – A.B.). Tikai tad, kad tika norādīts, ka oficiālos valsts institūcijām iesniegtos dokumentos šāds fakts ir fiksēts, Birkovs „atcerējās”, ka tiešām Mazo HES asociācija savulaik ir uzņemta Makšķernieku asociācijā.” Birkovam neko nevajadzēja atcerēties, jo Mazo HES asociācija savulaik nevarēja tikt uzņemta Makšķernieku asociācijā, jo bija viena no tās dibinātājām.
Bet kā biedrs no LMA tā varēja tikt izslēgta gan, par ko sarunā žurnālistei tika minēts vairākkārtīgi, bet par ko viņa rakstā nemin ne vārda! Vai nav dīvaini, ka šis fakts viņu neinteresēja nemaz? Tieši tāpat kā uzaicinājums ieskatīties LMA juridisko biedru sarakstā LMA mājas lapā www.dzivaisudens.lv sadaļā „Par mums”. Vēl vairāk – kad apmēram pusstundu pēc sarunas, apskatot LMA dokumentu arhīvu, četras reizes tika mēģināts viņu sazvanīt, un īsziņā lūdzot piezvanīt, lai precīzi norādītu, kad un par ko MHEA tika izslēgta no LMA, žurnāliste uz zvaniem neatbildēja.
Lūk, ko skaidrības labad bija vēlēšanās žurnālistei paskaidrot. Tas ir izraksts no LMA biedru 06.03.2002. Ārkārtas Kopsapulces protokola, kuras lēmumu 1.punkta teksts ir sekojošs: „Nepieņemt „Mazās Hidroenerģētikas asociācijas” (MHEA) Valdes priekšsēdētāja Ivara Moroza 22.02.2002. parakstīto iesniegumu saskaņā ar MHEA Valdes 19.02.2002. lēmumu par izstāšanos no Latvijas Makšķernieku asociācijas (LMA) kā LMA aizskarošu un nepamatotu, un izslēgt „Mazās Hidroenerģētikas asociāciju” no Latvijas Makšķernieku asociācijas par LMA Biedru pienākumu neievērošanu, kā tas noteikts LMA Statūtu 6.6., 6.7.3. un 6.7.5. punktos, kā arī par MHEA darbības neatbilstību LMA 30.08.2001. gadā noslēgtā koalīcijas līguma ar „Pasaules Dabas fonds – Latvija” (WWF – Latvia) un „Vides aizsardzības klubs” (VAK) partnerattiecībām, kas bija saistošas arī MHEA kā LMA biedram”. Balsojums: 18 – „par”, 3 – „atturas”. Ārkārtas Kopsapulces vadītājs: Egons Simsons (paraksts), protokolists: Sigmārs Cinovskis (paraksts). Zīmogs”. (izcēlumi mani – A.B.). Tā kā MHEA pārstāvis I.Morozs Kopsapulcē nepiedalījās, E.Simsons par Kopsapulces lēmumu viņu informēja telefoniski uzreiz pēc tās beigām.
Tas nozīmē, ka MHEA bija LMA biedrs tikai nepilnu gadu. Kaut gan kardināli pretēji viedokļi atklājās jau no brīža, kad LMA 2001.gada vasaras sākumā aktīvi uzsāka jaunu Ministru kabineta noteikumu Nr.27 „Noteikumi par upēm (upju posmiem), uz kurām zivju resursu aizsardzības nolūkā aizliegts būvēt un atjaunot hidroelektrostaciju aizsprostus un veidot jebkādus mehāniskus šķēršļus” izstrādes un lobēšanas procesu (tie stājās spēkā 15.01.2002.) Pretējie viedokļi savu apogeju sasniedza A,Birkova un I.Moroza vizītes laikā pie toreizējā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vladimira Makarova saskaņā ar viņa uzaicinājumu un toreizējā ministru prezidenta Andra Bērziņa vadītā Ministru kabineta komitejas sēdes laikā 2001.gada rudenī.
Tāpēc žurnālistes rakstā minētais „Tas vedina domāt, ka patiesībā abas asociācijas ir cieši saistītas un savstarpēji sadarbojas, lai realizētu biedru kopīgās intereses.” ir vienkārši murgs, un rakstā „piekabinētajam” „Mazo HES asociācijas vadītājam (tagadējam – A.B.) un izbijušajam sociāldemokrātam Orvilam Heniņam” un „(..) gan Saeimas, gan Rīgas domes deputātam, kas darbojās arī valsts a/s Privatizācijas aģentūra padomē.” ar tā laika notikumiem nebija nekāda sakara.
Savukārt žurnālistes rakstā paustajam apgalvojumam, ka „Latvijas Makšķernieku asociācija, kura atbilstoši statūtiem rūpējas, lai makšķerniekiem būtu iespējams valsts publiskajās ūdenskrātuvēs makšķerēt zivis, aizbildinoties ar dabas aizsardzības mērķiem, faktiski pilda vienas konkrētas mazo HES īpašnieku grupas intereses.”, iespējams, būs juridiski nopietnākas sekas.
Tā kā žurnāliste rakstā ar „vieglu roku” uzdod jautājumu - „Tas uzdod jautājumu, cik tad neatkarīga savā darbībā ir Makšķernieku asociācija un vai tā kalpo to mazo HES īpašnieku interesēm, kuri ir pietuvināti MHEA.”, tad arī LMA no savas puses uzdod jautājumu – cik tad neatkarīgs savā darbībā ir portāls Pietiek un kādu īpašnieku interesēm tas kalpo, jo publicētais raksts vedina domāt, ka Pietiek kaut kā nepietiek?
Būtībā šo jautājumu būtu jāraksta ar lielajiem burtiem, jo vistuvākajā laikā Karvas HES būvniecības sakarā notiks kārtējā tiesa, jo iepriekšējās - Valmieras Administratīvās rajona tiesas spriedums (04.07.) bija Lauku atbalsta dienestam un HES būvniekam nelabvēlīgs - „Atzīt pat prettiesisku Lauku atbalsta dienesta Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes 2010. gada 9. jūlija būvatļauju Nr.5 objekta – „Karvas HES uz Vaidavas upes” Alsviķu pagastā, Alūksnes novadā, būvniecībai.” Ja šis spriedums vēl ir pārsūdzams, tad nav pārsūdzams tiesas lēmums: „Nosūtīt lēmumu Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai pārbaudīšanai, vai Lauku atbalsta dienesta Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes amatpersonu darbībās nav saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes.”
Iespējams, ka rakstam Pietiek ir kaut kāda saistība ar LMA pēdējā laika atklātajām publikācijām žurnālā „Medības. Makšķerēšana. Daba.” (MMD), it sevišķi šā gada jūlija un augusta numuros, par valsts iekšējo ūdeņu zivsaimniecības sistēmu, kuras vairākos ierēdņos ir radījušas būtisku diskomforta sajūtu (publikācijas pieejamas www.dzivaisudens.lv sākuma lapā „Zivju lietas 4 un 5”.
Kaut gan par rakstu Pietiek LMA nav īpaši pārsteigta, jo laiku pa laikam atsevišķi žurnālisti mazo HES, zivju lietu un vides aizsardzības jomas jautājumu sakarā demonstrē nožēlojamu ne profesionalitāti.
Foto no karpas.lv
Red. piez. Raksts publicēts, pilnībā saglabājot oriģinālo pareizrakstības un izteiksmes formu.
Seko mums 
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
