Iesaki rakstu: 
Reformu partijas reitings, salīdzinot ar priekšvēlēšanu laiku, ir krities desmitkārtīgi. Protams, šeit var runāt par aptauju tendenciozitāti, neprecizitāti utml. Bet hronisks lemttiesīga kvoruma trūkums partijas pilnsapulcēs un nodaļu sapulcēs jau ir fakts. Kāds tam iemesls ?
Lūk, ko par to domā partijas līdere S.Kukule (citāts no intervijas laikrakstam Diena 24.07.2012): „Runājot par Reformu partijas reitinga kritumu, jāsaka, ka šī vilšanās ir saistīta ar tām ļoti lielajām gaidām, kas cilvēkiem rodas lielos emocionālos notikumos. Atceramies, ka arī Atmodas laikā cilvēki bija ļoti emocionāli pacilāti, bet viņu varoņi krita nežēlastībā, kad saskārās ar to, ko mēs saucam par politiku un varu.”
Rādās, ka kundze pretendē uz varones statusu. Labi jau, lai tiek. Runājot par emocijām - nu ja, latvieši jau izsenis tāda emocionāla tauta bijusi. Bet atliksim emocijas pie malas un pievērsīsimies faktiem ar sekojošiem loģiskiem secinājumiem.
LIEKKULĪBA
Jebkurš interesents RP mājas lapa var iepazīties ar partijas Ētikas kodeksu. Noteikumi skarbi - būt godīgam, maksāt nodokļus pēc pilnas programmas, nespļaut uz grīdas, nelamāties utt.
Kad medijos nonāca informācija par K.Olšteina privāto vēlēšanu kampaņu, bez saskaņošanas ar partijas vadību izmantojot partijas logo un nezināmas izcelsmes finanšu līdzekļus, šī raksta autors, būdams ierindas partijas biedrs, nosūtīja vadībai elektronisku vēstuli, paužot savu neizpratni par notikušo. Atbilde sniegta netika. Problēmas ar komunikāciju? Pieņemsim. Bet, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, ar komunicēšanās grūtībām atrunāties nenākas:
„Zatlera reformu partijas (ZRP) Ētikas komisija otrdien, izskatot jautājumu par partijas dibinātāja Klāva Olšteina saistību ar ofšorkompāniju dibināšanu, secinājusi, ka tai nav pamata vērtēt publicēto informāciju, jo runa esot par politiķa privātu saraksti. „Šodien Ētikas komisija iepazinās ar portālā pietiek.com publicēto informāciju un konstatēja, ka tai nav pamata vērtēt šos e-pastus, jo tā ir Klāva Olšteina privāta sarakste,” informēja ZRP preses sekretāre Daiga Holma... Tapat Pietiek.com centās sazināties arī ar ZRP līderi Valdi Zatleru, tomēr portālam netika atbildēts, vai Zatlers uzskata par normālu un pieņemamu, ka ZRP dibinātājs un valdes loceklis Olšteins ir nodarbojies ar nodokļu optimizācijas shēmām un ārzonu firmu darbību.”
DIVKOSĪBA
2011. gada novembrī kāds „labvēlis” (visticamāk ar, E.Sprūdža vārdiem runājot, uzticamās izlūku komandas” locekļa K. Olšteina gādību) nopludināja audio ierakstu no slēgtas ZRP frakcijas sēdes, kur V.Zatlers „pareģo” nule kā ar koalīcijas deklarācijām un saistībām apstiprinātās valdības krišanu jau martā, jo, redz, Krievijā par prezidentu ievēlēs Putinu un tāpēc nāksies veidot koalīciju ar SC - http://www.pietiek.com/raksti/slepens_audio_zatlers_prognozejis_valdibas_krisanu_marta_un_valdibu_ar_saskanu_jau_maija.
Bet jau 29.02.2012 ZRP izpilddirektors Ivo Valdovskis intervijā laikrakstam Latvijas Avīze saka – pašreizējā valdošā koalīcija ir "ļoti laba koalīcija", "stabila koalīcija, un tas neizslēdz arī domstarpības atsevišķos jautājumos", "izveidojies labākais vairākums, kāds varēja būt. Šobrīd neviens vairs nerunā, ka Lembergs no āra diktē lēmumus, vairs nerunā par citām lietām un ietekmēm. Tādā garā var turpināt, jo īstenībā ir citas daudzas risināmas problēmas. Koalīcijai darba pietiek”.
Būtu vismaz līdz marta beigām pagaidījis, kas zina, varbūt viedīgajam Zatleram izrādās taisnība.
POLITISKĀ TUVREDZĪBA
„Viens no RP izveides pamatprincipiem ir sarkano līniju neesamība etniskajos jautājumos, tāpēc RP uz pašvaldību vēlēšanām ir atvērta sarunām ar visām līdzīgi domājošām partijām, arī ar SC, sacīja Sondore-Kukule.” (No intervijas radio Baltkom.)
„Reformu partija (RP) nākamgad gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās potenciālos sadarbības partnerus izraudzīsies pēc partiju programmām un principiem par labu pārvaldību, taču noraida nacionālu pieeju, tāpēc gatava sadarboties arī ar Saskaņas centru, portālam Delfi pastāstīja RP pārstāve Sandra sondore-Kukule” (Delfi, 12.07.2012.)
Iesaku pievērst uzmanību teicieniem - „atvērta sarunām ar visām līdzīgi domājošām partijām” un „vēlēšanās potenciālos sadarbības partnerus izraudzīsies pēc partiju programmām un principiem par labu pārvaldību”.
Šeit rodas filozofiskas dabas jautājums - kas ir lielāks ļaunums - muļķis politikā vai korumpēts politiķis? (Par korumpētu muļķi „jautājums nestāv”.)
Pieņemsim, ka partijas līdere nav lasījusi SC programmu, kur nemaz netiek slēpti mērķi - pilnīga atkarība no čekistu huntas kontrolētās Krievzemes (tur tas tiek nosaukts par „ciešu sadarbību visās jomās’’- punkts 7) un LV rusifikāciju (punkts 3.2- „ valsts atbildība par krievu valodas un kultūras saglabāšanu un attīstību”). Bet notikumu gaitu jau nu vajadzēja piefiksēt - sadarbības līgums ar Putina partiju un tās emisāru piedalīšanās SC priekšvēlēšanu kampaņā, Ušakova sarakste ar Krievijas vēstniecību, visbeidzot valodas referendums. Viss pēc plāna.
Kaut ko jau būs piefiksējusi: „Mēs, vairāki Reformu partijas politiķi, esam teikuši, ka Saskaņas centra iesaistīšana valdības veidošanā rudenī, iespējams, būtu pasargājusi mūs no vairākiem iekšpolitiskiem satricinājumiem, kas nāca vēlāk. Uzskatu, ka vairāku SC līderu piedalīšanās parakstu vākšanā un referendumā bija ļoti nopietna viņu kļūda gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, kas zināmā mērā bija diktēta no aizvainojuma, kādā veidā šī apvienība tika izraidīta no koalīcijas sarunām un iespējas piedalīties valdības veidošanā.” ( Citāts no S.Kukules 24.07.2012 intervijas „Dienai”.Pilns teksts šeit-http://www.diena.lv/latvija/viedokli/sondore-kukule-mana-loma-saeimas-atlaisanas-procesa-ir-loti-parspileta-13959054.)
Piefiksējusi jau būs, tikai secinājumi diemžēl garām - „…zināmā mērā bija diktēta no aizvainojuma”. Protams, atkal emocijas pie vainas. Emocijas, cienītā, politikā neeksistē, vienīgi vēss aprēķins. Un aprēķins šeit bija vienkāršs - ja nepiedalītos parakstu vākšanā, tad zaudētu vismaz pusi no elektorāta, kas pārmestos pie Lindermana vai vēl kaut kur un no varas būtu vēl tālāk kā patlaban. Kas vajadzīgs SC elektorātam ? Tieši tas, kas ierakstīts SC programmā. Kā gan lai nepiedalās?
Domājams, ka krievi Putina huntu gāzīs agri vai vēlu, Par to liecina mītiņi Maskavā un „skrūvju piegriešana” no varas puses, kas sāk atgādināt padomju laikus - varas kontrole visas jomās, sakot no biznesu un medijiem un beidzot ar katru indivīdu atsevišķi. Šeit pavisam svaigs piemērs - http://www.delfi.lv/bizness/pasaule/mediju-magnats-lebedevs-pazino-par-uznemejdarbibas-izbeigsanu-krievija-specdienestu-spiediena-del.d?id=42564448.
To arī grib SC elektorāts Latvijā un citi „līdzīgi domājošie”, kam apliecinājums Krievijas karogi un Putina ģīmetnes 9.maija pasākumā.
EMOCIJAS UN RETINGI
Kā jau esmu teicis agrāk, ir jāmāk atzīt savas kļūdas, lai atjaunotu uzticību un jābeidz uzskatīt visus tos, kas nebraukā ar jaguāriem, par deģenerējušos pelēko masu, kam var nepārtraukti „spraust dakšas” un „karināt makaronus”. Pretēja gadījumā, kundzīt, nespīd jums ne „bieza” alga ostas valdē par nekā nedarīšanu, ne citi labumi. Bet vēl labāk, ja noiesiet maliņā. Izbalsoja tak jau vienreiz, cik var?
Seko mums 
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
