Par Rīgas domes plāniem pārcelt bezpajumtnieku patversmes un atskurbšanas telpas no Rīgas centra uz Iļģuciemu
Dzirciema un Iļģuciema apkaimju biedrība22.07.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saistībā ar izskanējušo ieceri pārcelt bezpajumtnieku patversmes un atskurbšanas telpas no Rīgas centra uz Iļģuciemu esam vērsušies pie Rīgas Domes deputātiem. Mums nav pieņemami, ka Centrāltirgus un tā apkaimes attīstību Rīgas dome vēlas veicināt uz mūsu apkaimju rēķina. Šis ir pilns vēstules teksts, ko nosūtījām Rīgas mēram Mārtiņam Staķim, vicemēram Edvardam Smiltēnam un citiem Rīgas domes deputātiem:
Cienījamais Staķa kungs, cienījamais Smiltēna kungs, cienījamie deputāti, 2021.gada 14.jūlijā Rīgas domes mājas lapā un plašsaziņas līdzekļos ir publicēta informācija par to, ka Rīgas dome apsver bezpajumtnieku patversmes un atskurbšanas telpu pārcelšanu no Rīgas centra uz Iļģuciemu, jo Rīgas domes ieskatā naktspatversmes atrašanās tās pašreizējā vietā apgrūtina Centrāltirgus un plašākas tā apkaimes sekmīgu attīstību.
Dzirciema-Iļģuciema biedrībai un mūsu apkaimju iedzīvotājiem nav pieņemams, ka Centrāltirgus un tā apkaimes attīstību Rīgas dome vēlas veicināt uz mūsu apkaimju attīstības iespēju rēķina. Lūdzam Jūs šo vēstuli nosūtīt visiem Rīgas domes deputātiem.
Mums nav saprotama loģika, kas paredz izvietot patversmes projām no vietām, kurās bezpajumtnieki gūst iztikas līdzekļus un kas pārsvarā atrodas pilsētas centrā. Šāds risinājums palielina sabiedriskā transporta slodzi un izplata problēmu uz citām apkaimēm, kurās patversme ir vienīgais iemesls tās klientiem tur atrasties.
Ja Iļģuciemā, blakus namam Daugavgrīvas ielā 67, tiks uzbūvēta naktspatversme un atskurbtuve, mūsu apkaimju sekmīga attīstība visdrīzāk nenotiks. Tā nenotiks, jo, pirmkārt, palielināsies bezpajumtnieku plūsma sabiedriskajā transportā un abu apkaimju mazāk attīstītajās vietās. Tā rezultātā samazināsies drošība un pieaugs zādzību un ugunsnelaimju skaits, kā arī pasliktināta situācija 5.maršruta tramvajā un 3.maršruta autobusā, ko izmanto ne tikai apkaimju iedzīvotāji nokļūšanai uz centru, betarī studējošie un skolēni nokļūšanai uz mācību iestādēm, un citi rīdzinieki nokļūšanai uz Piejūras dabas parku.
Otrkārt, nebūs iespējams attīstīt Nameja krastmalu un Dzegužkalna apkārtni, jo samazināsies to attīstībā ieinteresēto skaits. Treškārt, tiks apdraudēta mazo uzņēmumu darbība, jo cilvēki nevēlēsies uzturēties patversmes tuvumā un šiem uzņēmumiem nebūs pamata tur atrasties. No apkaimēm aizplūdīs aktīvākie un mobilākie iedzīvotāji.
Mūsu ieskatā teritorijai gar starp Daugavgrīvas ielu un Zunda kanālu ir liels attīstības potenciāls. Sakopjot un attīstot Nameja krastmalu no Durbes ielas līdz Ūdens ielai un tālāk līdz Tvaikoņu ielai Rīgas iedzīvotāji un viesi iegūtu jaunu kultūras un atpūtas vidi, kas ir viegli pieejama un neprasa lielus ieguldījumus Zunda kanāla mala teritoriāli saistās ar Dzegužkalnu un Nordeķu parku, kā arī ar vēsturisko industriālo mantojumu.
Dzirciema un Iļģuciema attīstība ir saistāma ar Zināšanu jūdzi, ko veido mūsu apkaimēs esošās augstskolas, zinātniskās institūcijas, veselības aprūpes un kultūras iestādes, tādējādi saglabājot Pārdaugavas kultūrvēsturisko mantojumu, kā arī izmantojot priekšrocības, ko sniedz atrašanās vieta pie ūdens un tuvums pilsētas centram.
Šo viedokli esam pauduši, apspriežot Rīgas pilsētas teritorijas plānojumu, tiekoties ar Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāju Inesi Andersoni un Rīgas domes Attīstības Departamentu. Esam arī iesaistījušies visās jaunajās uz pilsonisko aktivitāti vērstajās Rīgas domes iniciatīvās.
Mēs izprotam vajadzību nodrošināt patversmes pakalpojumus, tomēr uzskatām, ka šī ir problēma, kas ir risināma tās esošajā lokalizācijā, uzlabojot jau esošās telpas. Mūsu apkaime jau šobrīd solidāri piedalās sociālo problēmu risināšanā, jo šeit jau darbojas patversme Eiženijas ielā un atrodas vairākas sociālās mājas. Nav taisnīgi samazināt centra sociālo problēmu “slodzi” palielinot to mūsu apkaimei.
Tāpēc lūdzam Rīgas Domi risināt problēmu pēc būtības, nevis pārvietot uz mūsu apkaimi. Tostarp lūdzam izstrādāt teritorijai starp Zunda kanālu, Daugavgrīvas ielu, Durbes ielu un Tvaikoņu ielu detālplānojumu un apspriest to ar mūsu apkaimju iedzīvotājiem, apkārtējiem uzņēmumiem, mācību un kultūras iestādēm.
Aicinām Jūs tikties klātienē, lai iepazītos ar mūsu apkaimēm un pārrunātu to attīstību, īpaši pievēršot uzmanību Dzegužkalnam, Daugavgrīvas ielai un Nameja krastmalai no Durbes ielas līdz Tvaikoņu ielai.
Seko mums 
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
