Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Negatīvu sabiedrisko rezonansi Latvijā ir guvusi iecere pievienot Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju (RPIVA) Latvijas Universitātei. Lai kādi arī nebūtu deklaratīvie šīs ieceres iemesli, ir pamats uzskatīt, ka tas ir mēģinājums likvidēt līdzšinējo pirmskolas (bērnudārzu) un skolas pedagoģisko praksi.

Vispirms, kas ir RPIVA? Tā ir vadošā pirmskolas un skolas mācību iestāžu pedagogu sagatavošanas vieta ar senām tradīcijām. Lai gan RPIVA ir daudz ko atmetusi no pozitīvās padomju pedagoģijas prakses un tā līdzīgi visām pēcpadomju sfērām atrodas mazperspektīvas stagnācijas stāvoklī, pats klasiskās pedagoģijas pamats RPIVA ir saglabāts. Un pats galvenais, RPIVA klasiskā pedagoģija pat šādā formātā nonāk krasā pretrunā ar mūsdienās plaši popularizēto perverso (seksualizēto, genderizēto, homoseksualizēto, visatļautību veicinošo) “pedagoģiju”.

Kādā politiskajā fonā ir ieplānota un notiek RPIVA pievienošana LU? Tas notiek laikā, kad globālā līmenī daudzās valstīs mēģina normalizēt homoseksuālismu, mēģina ieviest t.s. „gendera” jēdzienu, lai ar to aizstātu dzimumu, mēģina uzsākt bērnu agrīnu seksualizāciju jau kopš bērnudārza, atļauj viendzimuma pāriem adoptēt bērnus, notiek vēršanās pret ģimenes sabiedrisko institūtu, mēģina pēc iespējas lielākos apmēros izņemt bērnus no bioloģiskajām ģimenēm. Pirmrindnieki šo nenormālību ieviešanā ir skandināvi – Norvēģija un Zviedrija, bet galvenie globālie sponsori – Lielbritānijas varas struktūras un ASV Demokrātu partija. Latvijā visasākā cīņa šai laukā izvērtās ap t.s.”viņķeles grāmatiņu” un Stambulas konvenciju, kura paredz “genderizācijas” normu ieviešanu nacionālajā likumdošanā.

No šī politiskā konteksta skatu punkta raugoties, RPIVA ar savu klasisko pedagoģiju (pat tās nepilnīgajā apjomā) ir ļoti būtisks traucēklis Latvijas bērnu un sabiedrības maitāšanā. Lai Latvijā varētu veikt ‘”veiksmīgas” genderizācijas reformas, vispirms ir jālikvidē klasiskā pedagoģiskā prakse un attiecīgi arī RPIVA kā tās galvenā organizatoriskā struktūra.

RPIVA pievienošana LU līdzinās cita veida ļoti būtiskas Latvijas sabiedriskās iestādes pievienošanai LU, kā rezultātā tā pēc būtības tika likvidēta. Runa ir par Policijas akadēmiju, kura specializējās augsti kvalificētu kadru sagatavošanā Iekšlietu sistēmas struktūrām. Tagad Policijas akadēmijas vairs nav, bet tās vietā ir no jauna izveidota Valsts policijas koledža, kurā gatavo patruļdienesta funkciju veicējus, bet kur netiek dotas augsti kvalificētas zināšanas, tai skaitā izmeklētājiem nepieciešamās iemaņas (bet kvalificēta un veiktspējīga izmeklētāju institūcija ir viens no galvenajiem sabiedriskās drošības nodrošināšanas priekšnosacījumiem).

Policijas akadēmijas likvidēšanas un vairāku citu faktoru dēļ pašreiz Latvijā ir izveidojusies situācija, kad iekšlietu sistēmas struktūras nav spējīgas pienācīgi pildīt savas funkcijas noziegumu izmeklēšanā, jo īpaši sarežģītu un komplicētu noziegumu gadījumā (korupcija, organizētā noziedzība, cilvēku (tai skaitā bērnu) tirdzniecība, seksuālie noziegumi). Katastrofāli trūkst izmeklētāju un esošajiem burtiski neļauj strādāt. Ir pamats uzskatīt, ka ar RPIVA pievienošanu LU ir vēlēšanās panākt līdzīgu destruktīvu rezultātu pirmsskolas un skolas pedagoģijas sfērā.

Par to, ka RPIVA pedagoģiskās prakses pastāvēšana ar pievienošanu LU ir būtiski apdraudēta, liecina vairāk nekā dīvaina Latvijas Universitātes kadru politika.

Jāsāk ar konstatāciju, ka Latvijas Universitātē ir Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte. Tā kā tā pa lielam dublējas ar RPIVA pamatspecializāciju, no organizatoriskā viedokļa ir loģiski, ka šīs divas struktūras LU ietvaros tiks apvienotas un daļa darbinieku atlaisti. Apvienotas tiks attiecīgi arī metodes, un te tad kļūst ļoti būtiski, kādu “skolu” pārstāv katra no struktūrām un kurš tad gala beigās būs “liekais”.

Un te sākas pats drausmīgākais. LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē ir Psiholoģijas nodaļa, kuru vada Zviedrijā doktora grādu ieguvušais profesors Ivars Austers, kurš ir bēdīgi slavens ar savu izteikti antisociālo orientāciju un kurš bija viens no Stambulas konvencijas aktīviem atbalstītājiem. Ivara Austera politizētā pseidopsiholoģija un RPIVA psiholoģija un  pedagoģija ir savstarpēji nesavienojamas un viena otru izslēdzošas lietas, tāpēc rodas jautājums, kurš apvienošanas rezultātā gūs virsroku – Austera skandināviskā genderizēšanas pieeja vai normālu cilvēku pedagoģija. Diemžēl jau tagad var droši pateikt, ka pēc RPIVA un LU apvienošanas klasiskā pedagoģija tādā vai citādā veidā tiks atmesta, bet darbinieki, kuri negribēs pieņemt “jaunākos zinātniskos atklājumus”, tiks vienkārši atlaisti.

Ivara Austera strādāšana Latvijas Universitātē pats par sevi ir Latvijas Universitāti, Latviju un Latvijas sabiedrību dziļi apkaunojošs fakts, bet var iebilst, ka Austers ir tikai vienas nodaļas vadītājs, kuram nav attiecīgas lēmējtiesības.

2015.gadā par LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāni kļuva Malgožata Raščevska. Interesanti, ka iepriekš viņa bija Psiholoģijas nodaļas vadītāja un ka tieši viņas laikā savu darbu LU sāka Austers. Attiecīgi var pieņemt, ka Austers ir Raščevskas cilvēks, bet, ja tā, tad tas par viņas pašas godaprātu un profesionalitāti neko labu neliecina. Par to, ka Raščevska ir genderizācijas piekritēja netieši liecina viņas izstrādātā pirmsievēlēšanas fakultātes vadības programma 2016.-2020.gadam (http://www.ppmf.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/ppmf/2016/zinas_2016/PPMF-attistibas-programma_2016-2020__prof-M-Rascevka.pdf). Tajā Raščevska runā par “jaunu skolu”, “jauna veida augstāko izglītību LU” un “jaunāko audzināšanas paņēmienu ieviešanu skolā”. Pret to nebūtu nekas iebilstams, ja vien ar šo “jauno” nevarētu saprast arī bērnu un sabiedrības maitāšanas metodes un ja vien Ivars Austers atklāti par to neiestātos.

Visbeidzot, Malgožatu Raščevsku dekānes amatā kāds atbalstīja un iecēla, un tam nevar nebūt sakars ar pašas Latvijas Universitātes vadību. Te mēs nonākam līdz 2015.gadā ievēlētajam jaunajam Latvijas Universitātes rektoram Indriķim Muižniekam un Inai Druvietei no partijas “Vienotība”, kura ir Latvijas Universitātes prorektore humanitāro un izglītības zinātņu jomā, kā arī te ir jāfiksē, ka pašreizējais izglītības un zinātnes ministrs ir Kārlis Šadurskis no partijas “Vienotība”, kuram ir pieredze un nopelni Latvijas izglītības sistēmas graušanā.

(Interesanta ir Muižnieka un Druvietes argumentācija, mēģinot slāpēt neapmierinātos ar RPIVA likvidāciju. Viņi visnekaunīgākā kārtā apelē pie “domāšanas par valsti”. Tas ir, klajas antivalstiskas un antisabiedriskas darbības tiek piesegtas ar skaļiem, patosa pilniem un savā būtībā tukšiem (butaforiskiem) patriotisma aicinājumiem un saukļiem. Diemžēl jākonstatē, ka šī ir ierasta valdošo aprindu un konkrēti “Vienotības” prakse un ar to Latvija ir novesta līdz tai demogrāfiskai un politekonomiskai katastrofai, kurā pašreiz atrodamies un kura arvien progresē.)

Vēl jāatgādina, ka Policijas akadēmijas pievienošana LU un pēcāka likvidācija bija iespējama dēļ Lindas Mūrnieces (tagad Abu Meri) no partijas “Vienotība” iniciatīvas. Tāpat jānorāda, ka šāda tipa stratēģiskas darbības ar nozīmīgām ilgtermiņa sekām nenotiek tāpat vien uzreiz un ka pirms to veikšanas tiek “sagatavots laukums”, kā ietvaros notiek gan traucējošu personu “noņemšana” no atslēgamatiem, gan, kas ir būtiskāk, “savējo” “pareizo” cilvēku “iebīdīšana” galvenajos atslēgamatos. RPIVA plānotās likvidācija gadījumā tas kā reiz tika izdarīts “kā pēc mācību grāmatas”.

Kurš un kāpēc grib likvidēt RPIVA?

Var dažādi apskatīt jautājumu, kurš un kāpēc grib pievienot RPIVA LU un kurš grib RPIVA likvidāciju un šādi redzējumi pa savam var būt patiesi, bet visplašākā un visprecīzākā atbilde uz šo jautājumu ir: RPIVA vēlas likvidēt sociālais slānis un politekonomisko grupu kopa, kuru var nosaukt par “homoseksuālistu-pedofilu aprindām” un tā mērķis ir likvidēt klasisko pedagoģiju, lai tās vietā ieviestu “genderpedagoģiju” un lai varētu nodrošināt homoseksuālistiem-pedofiliem daudz brīvāku pieeju pēc iespējas lielākam bērnu skaitam Latvijā ar pēc iespējas garantētu nesodāmību (tai skaitā morālu).

“Homoseksuālistu – pedofilu aprindu kodols un galvenais virzošais spēks ir homoseksuālisti – pedofili un tajā ietilpst arī homoseksuālisti, visu veidu izvirtuļi (gan patoloģiskie, gan normālorientētie) un cilvēki, kuri dažādu iemeslu dēļ apzināti atbalsta homoseksuālistu – pedofilu centienus (gan tie, kuriem tā ir “brīvības” izpausme, gan tie, kuriem tas ir tikai bizness, darbs vai karjera, gan tie, kuriem tā šķiet politiski noderīga parādība (piemēram, kā viens no pasākumiem cilvēku skaita uz Zemes samazināšanai un/vai nepilnvērtīgu tautu iznīcināšanas instruments un/vai instruments cīņā pret ienaidniekiem vai par savu/savas grupas kundzību)). Un runa te neiet par cilvēkiem, kurus izmanto “uz tumšo”, bet gan par tiem indivīdiem, kuri pietiekami labi apzinās savu darbību destruktīvo un nāvējošo dabu un kuriem tas ir vai nu vienalga vai arī kuru apzinātais mērķis ir kaitēt un iznīcināt.” (https://infoagentura.wordpress.com/2016/05/31/stambulas-konvencija-homoseksualistu-pedofilu-aprindu-kartejais-sabiedribas-maitasanas-meginajums/ )

Latvijā bērnu aizsardzības jomā ir pietiekami traģiska situācija, par ko liecina gan fakts, ka savulaik pieķertie augsta līmeņa homoseksuālisti-pedofili palika nesodīti, gan apstāklis, ka Latvijas bērni tiek masveidā legāli pārdoti uz ārzemēm caur adopcijas procedūrām, gan Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas visai dīvainā darbošanās un tas, ka par šīs struktūras vadītāju ir iecelta bijusī Solvitas Āboltiņas (Vienotība) padomniece Ilona Kronberga, kura nekautrējas atklāti aizstāvēt pedofilus, gan arī virkne citu notikumu, no kuriem pēdējais skaļākais gadījums ir saistīts ar Daugavpils olimpisko centru un tā valdes locekli Uldi Pastaru, tomēr Latvijas sabiedrības vairākums joprojām ir konservatīvs un tradicionāls un tas tā ir lielā mērā arī pateicoties klasiskās pedagoģijas praksei, kura Latvijā joprojām ir dzīva un pietiekami ietekmīga. Tieši tāpēc homoseksuālistu-pedofilu aprindas nu mēģina ar to izrēķināties un tajā tās saņem atbalstu no attiecīgām ārvalstu aprindām un to struktūrām (Norvēģijas, Zviedrijas, Lielbritānijas, ASV Demokrātu partijas atbalstītājiem un struktūrām u.c.).

Ko darīt?

Plašākā nozīmē jautājums “Ko darīt?” ir apskatīts rakstā “Ko darīt latviešu konservatīvajiem spēkiem izvirtību uzspiešanas sakarā?” (https://infoagentura.wordpress.com/2016/07/01/ko-darit-latviesu-konservativajiem-spekiem-izvirtibu-uzspiesanas-sakara/ ), to noteikti katram interesentam un katram, kurš personiski saskaras ar dažādām šāda tipa procesu izpausmēm, vajadzētu izlasīt.

Konkrētās RPIVA problemātikas sakarā, ir jārīkojas apmēram šādi:

1. Maksimāli jācenšas nepieļaut RPIVA pievienošanu LU.

2. Papildus citām darbībām ir arī “jātaisa troksnis” (jo lielāks, jo labāk) un jāprotestē (jo vairāk, jo labāk) pret RPIVA pievienošanu LU, izmantojot tai skaitā vai, iespējams, arī pirmām kārtām šāda tipa visu sabiedrību uzrunājošu un maksimāli motivējošu argumentāciju.

3. Ja neizdodas novērst RPIVA un LU apvienošanu, tad maksimāli jācenšas izspiest no LU tur iesēdušos “genderizētājus” ar Austeru priekšgalā (tas būs grūti, ja ne neiespējami izdarāms, tāpēc nevajadzētu pieļaut, ka līdz tam tiek nonākts).
4. Jāmēģina maksimāli mobilizēt sabiedrība gan cīņai par RPIVA, gan cīņai pret homoseksuālistu-pedofilu aprindām un to realizēto politiku. Jācenšas visos veidos uzrunāt ierindas karavīrus, policistus, ierēdņus, ārstus un citus sabiedrības locekļus, norādot, ka ar RPIVA likvidāciju tuvāko gadu laikā viņu bērni var tikt pakļauti obligātai un valstiski atbalstītai maitāšanai un ka viņu bērni var kļūt par daudz vieglāku upuri oficiāli legalizētiem dzimumnoziedzniekiem. Vai tiešām Latvijas sabiedrības vairākums ir ar mieru pakļauties, strādāt un aizstāvēt tādu valstisku sistēmu, kuras bērnudārzos uzsāk “seksuālo audzināšanu”, likvidē dzimumu, aizstājot to ar brīvi izvēlamu un maināmu seksuālo izvirtību sarakstu, ļauj bērnam “izvēlēties dzimumu”, stingri iestājas par visa veidu izvirtuļu tiesībām uz normālu cilvēku rēķina, iestājas par viendzimuma “laulībām” un tiesībām tiem adoptēt bērnus kopā ar masveida bērnu izņemšanu no bioloģiskām ģimenēm utt.? Atbilde ir nē, tāpēc pēc plašas šāda veida komunikācijas uzsākšanas, RPIVA likvidētāji vai nu būs spiesti atkāpties un piekāpties vai arī tiks radīti apstākļi, kad šo ieceri atbalstošie politiskie spēki un personālijas ātri un strauji tiks aizslaucīti t.s. “politiskajā mēslainē”.

5. RPIVA darbiniekiem un atbalstītājiem nevajag vairīties no politiska rakstura darbībām, jo šai fāzē apolitiskums vairs nepalīdzēs un sevi var aizstāvēt tikai, ja ir politiskā “aizmugure” vai arī, ja tiek izmantotas politiskas metodes. Tas nozīmē, ka ir jāmeklē atbalsts politiskās aprindās (ko var būt grūti izdarīt dēļ Latvijas politisko aprindu specifiskās dabas) un/vai “jāiet politikā”.

6. Ja RPIVA tomēr tiek likvidēta, maksimāli ir jācenšas saglabāt metodoloģiju un organizatorisko struktūru, transformējoties un mainot savu darbības formu. Nekādā gadījumā nedrīkst atmest ar roku, padoties, samierināties un neko nedarīt. Jāveido jaunas struktūras un organizācijas (iespējams, arī uz šo jautājumu specializējusies partija) – tas ir Latvijas sabiedrības pastāvēšanas pamatjautājums.

7. Visbeidzot Latvijas sabiedrībai ir beidzot jāsaprot cik liels ļaunums patiesībā ir gan partija “Vienotība” ar tās satelītiem un koalīcijas partneriem, gan visa eiropeiskā orientācija (vismaz pašreizējā mūsdienu veidolā) un visam šim ārprātam ir pēdējais laiks pateikt ļoti stingru un kategorisku nē.

Pārpublicēts infoagentura.wordpress.com

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

Foto"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja jūs uzdrošināsieties uzturēt atšķirīgus viedokļus par konkrētiem jautājumiem un atklāti paudīsiet šos viedokļus, tad to uzskatīs par naida runu. Nevis tāpēc, ka tā ir naidpilna, bet tāpēc, ka tiem, kas iebilst pret atšķirīgiem viedokļiem, nav nekādu pretargumentu, un tad nu tie tos apzīmē par kaut ko morāli sliktu.
Lasīt visu...

18

Politiku vairs nevērošu, bet pievienošos Viņķelei un Pūcem, lai tiktu pie vietas Eiroparlamentā

FotoMani sauc Ivars Ījabs. Esmu politoloģijas profesors Latvijas Universitātē, taču žurnālisti reizēm mani dēvē arī par “politikas vērotāju”. Lai nu tā būtu, tomēr ir pienācis laiks, kad ar vērošanu vien ir par maz. Ir jānāk darīšanai. Tādēļ esmu pieņēmis lēmumu iesaistīties politikā un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās no Attīstībai/Par saraksta. Paskaidrošu, kāpēc.
Lasīt visu...

21

Transformeri jeb Putas vai krējums?

FotoKā vienmēr iedvesmu kaut ko uzrakstīt dod pati dzīve, bet dzīve Latvijā radošam cilvēkam ir īpaši piemērota, jo materiālu pārdomām piespēlē vai ik dienas.
Lasīt visu...

21

Kremļa ierocis

FotoLai ilustrētu ne tikai mākslas, bet arī plašāk – kultūras un cilvēka attiecības, Jānis Miezītis savā grāmatā «Būt latvietim» runā par ūdeni peldošu cilvēku. Viss, kas palīdz cilvēkam peldot noturēties virs ūdens, ir māksla (kultūra), bet viss, kas to velk uz dzelmi, ir antimāksla (antikultūra).
Lasīt visu...

21

Zagšana un tautas vara

FotoPie neliela lauku veikaliņa pienāca bārdains vīrs, sev priekšā stumjot ķerru. No tās viņš izņēma vairākus audekla maisus un iegāja veikalā. Pārdevēja viņu sagaidīja ar siltu smaidu, kas toreiz bija ļoti neparasti. Bārdainis uz letes nometa maisus un pateica, lai tajos saliekot visu, kas viņai ir. Svešiniekam, kas veikalā bija ienācis aiz neparastā pircēja, šķita, ka ir kļuvis par laupīšanas liecinieku.
Lasīt visu...

21

Nacionālā ideālisma strupceļš un humanitātes noziedzība

FotoIdeālisms tradicionāli asociējas ar atsevišķa cilvēka garīgo pasauli. Tajā ietilpst cilvēka domas, sirdsapziņas morālā pulsācija, prāta iztēles radošie sapņi. Bez visa tā cilvēkam piemīt tieksme sekot cildeniem un svētiem ideāliem. Cilvēks tic ideāliem un cenšas tos realizēt dzīvē. Ideālistiska pieeja parasti tiek slavēta, veicināta, atbalstīta, audzināta, skolota, ideoloģiski iedvesta. Ideāli vienmēr liecina par cilvēka apziņas attīstību un cilvēka morālo, estētisko, tikumisko principu daudzsološo kvalitāti.
Lasīt visu...

21

Kāpēc leftisti neieredz vīrišķību

FotoNepārtraukti skanošā leftistu mantra pauž pārliecību, ka visi ir balto vīriešu upuri, un diezgan daudzas sievietes arī dzied līdzi šim meldiņam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Valsts "augstākā līmeņa vadītājus" par jūsu naudu turpināsim attīstīt vēl līdz pat 2022.gadam

Nepārtraukta attīstība – tas ir atslēgvārds, kas attiecas uz ikvienu mūsdienīgu cilvēku, tai...

Foto

Viņš pats sev bija varonis

Šis teksts ir mana pateicība profesoram Mavrikam Vulfsonam. Viņam šodien ir dzimšanas diena. Profesors bija un ir viens no lielākajiem cilvēkiem...

Foto

Tieši augstākā līmeņa Latvijas valsts vadītājus visvairāk demonstrē izdegšanas pazīmes

Par Valsts kancelejas organizētajiem apzinātības treniņiem “Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā”: apzinātības treniņi bija viena no Augstākā...

Foto

Iesniegums KNAB par Madonas novada atbildīgo amatpersonu rīcību

Ar šo vēlos informēt par Madonas novada atbildīgo amatpersonu Gunta Ķevera un Ivara Miķelsona ieņemamā amata iespējamo ļaunprātīgo...

Foto

Krievija

Lasot latviešu patriotu rakstus, bieži jālasa vai nu kādas no dzīves atrautas teorijas vai arī raksti, kuros, kā mēdz teikt datorspeciālisti, «pēc noklusējuma» mums automātiski...

Foto

Reputācijas šķidrā reputācija

Reputācijas sociālais institūts (uzstādījums, iekārtojums sabiedrībā) uz planētas nodibinājās reizē ar pirmo divu cilvēku piedzimšanu. Ievas un Ādama laikā jau bija reputācijas sociālais...

Foto

Slēptās verdzības darbības principi

Patērētāju kults, kas valda mūsdienu Rietumu pasaulē, nav brīvas sabiedrības izpausme. Tas tiek uzturēts ar mūsdienu verdzības mehānismu palīdzību....

Foto

Latvijas „sabiedriskā” radio žurnālists: ja kāds ierēdnis vai politiķis ir dusmīgs, darbs ir padarīts labi

Latvijas Žurnālistu asociācija turpina interviju sēriju mediju kritikas projekta ietvaros. Viens...

Foto

Nostāja, ka migrācija var radīt apdraudējumu Latvijas sabiedrībai, ir pretrunā žurnālistu ētikas kodeksam

Decembrī Latvijas publisko telpu sarunās par migrāciju dominēja spraiga viedokļu apmaiņa par ANO...

Foto

Vējoņa un Kučinska gadumijas uzrunas

Publicējam Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ministru prezidenta Māra Kučinska gadumijas uzrunas....

Foto

Helisata

Viņa dzīvoja kaimiņos vienu māju tālāk. Veca sieviete. Ar dziļām rievām sejā, vairāk līdzīgas cirtuma rētām nekā laika pēdām. Sirmi, sirmi mati. Smaga nospiedoša gaita,...

Foto

Es balsošu pret „Vienotības” valdību un uz to aicināšu arī KPV frakciju

Esmu izlēmis - es balsošu pret Vienotības valdību un uz to aicināšu arī frakciju...

Foto

MVU žurnālistikas fakultātē bija nākamo spiegu kalve. S.V. arī?

Ideoloģiskie apsvērumi ir svarīgi, bet ne vienīgie, kādēļ VDK tik ļoti uzmanīja un pārbaudīja Maskavas Valsts universitātes...

Foto

Vai Latvija ir demokrātiska valsts un Ārlietu ministrija to zina?

Kad biju mazs, es tam ticēju. Tagad, it īpaši pēc pēdējām vēlēšanām, tam tic retais. Jo...

Foto

Vēlreiz par valsts drošību

Ja tauta ir valstsnespējīga, tautas politiskā apziņa ir nulles līmenī, tauta neciena valstisko suverenitāti un savu valsti ar prieku nodod valdīt ārpasaules...

Foto

Vēstījums 2018. gada Ziemsvētkos

Ziemsvētkus sauc par brīnumu laiku. Mēs varam pārnest mājās eglīti, skatīties uz to un domāt – lūk, brīnums! Mazā sēkliņā Dievs ir...

Foto

Bērnu galēšana... ar cirvjiem

Šis ir laiks, kad cirvju vicināšanu vismaz uz brīdi varētu nolikt malā. Vismaz attiecībā pret neaizsargātiem bērniem! Par tiem šodien būs runa. Jo...

Foto

Juta Anna nodarbojas ar mūsu partijas biedru vervēšanu VDK vislabākajā manierē un tradīcijās

Mūsu partiju šobrīd cenšas šķelt, cerot, ka mūsu partijā būs nodevēji. Ļoti aktīvi....