Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Kārlis Kangeris, Dr. hist., Dr. h. c. (LZA)
03.08.2022.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24. februārī centrs izdeva Satversmē nostiprinātās komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanas oficiālos vietvārdos ieteikumus, nosūtīja ieteikumus visām pašvaldībām, tajā skaitā Jūsu domei. Oficiālu domes atbildi centrs nav saņēmis.

Vēršam Jūsu uzmanību, ka paralēli lietas morāli ētiskajai un sociālpolitiskajai dimensijai pastāv lietas tiesiskā dimensija. Latvijas Republikas Satversmes kodols ietver normu, ka valsts valoda ir latviešu valoda. Valsts valodas likuma 1. pants prezumē valodas aizsardzības pienākumu, šā likuma 18. pantā precizējot, ka vietu nosaukumi ietilpst šajā tvērumā. Ģeotelpiskās informācijas likuma 18. panta pirmā daļa tiešā tekstā nosaka vietvārdu aizsardzību. Arī šo normu deleģējumā izdoto noteikumu (1) normas paredz, ka vietvārdiem, tajā skaitā adresācijas objektiem, izvēlas tādus nosaukumus, kas atbilst labiem tikumiem un ko apstiprina Valsts valodas centrs.

Jēdziens «labi tikumi» ir ģenerālklauzula, proti, atklāts juridisks jēdziens, ko precizē kazuistiskā ceļā. Piemēram, Augstākā tiesa jau 2012. gada 30. novembra spriedumā lietā Nr. A42862709 SKA-505/2012 uzturēja spēkā, ka «[..] abstraktais jēdziens – „labi tikumi” katrā konkrētā gadījumā tiek noskaidrots, izmantojot ārpus tiesību normām esošus avotus, tādus kā morāle, sociālās vērtas, lietu dabiskā kārtība u.tml., kurus mēdz dēvēt par tiesību palīgavotiem. Noskaidrojot jēdziena „labi tikumi” juridisko saturu šajā gadījumā, izmantojamas atziņas, kas ietvertas Augstākās tiesas prakses apkopojumā par Civillikuma 1415.panta piemērošanu» un ka «personas vārds un uzvārds identificē konkrētu personu. Vārds ir viens no cilvēka privātuma kodola elementiem, viens no cilvēka sevis kā personības apzināšanās pamatiem (sal. Senāta 2010.gada 17.novembra sprieduma lietā Nr. SKA-890/2010 13.punktu)», atgādinot arī, ka – «Aizsargājams ir arī mirušas personas gods un cieņa (sk., piemēram, Diāna Hamkova, Goda un cieņas krimināltiesiskā aizsardzība. Promocijas darba kopsavilkums, Rīga: Latvijas Universitāte, 2009., 10.–11. lpp, Christian Walter, Human dignity in German constitutional law.// The Principle of Respect for Human Dignity. Strasbourg: Council of Europe Publishing, 1999., p. 37).».

Tiesību normas paredz, ka par oficiāliem vietvārdiem izvēlas tādus ģeogrāfisko objektu nosaukumus, kas iekļaujas latviskajā kultūrvidē, sekmē tās vērtību saglabāšanu un attīstību un atbilst labiem tikumiem (2). Attiecībā uz spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem esam spiesti norādīt, ka pat esošais normatīvais regulējums ir recipēts no 2000. gada 13. aprīlī pieņemtās Komerclikuma 29. panta piektās daļas, līdz ar to, izmantojot vēsturisko un teleoloģisko interpretācijas metodi, tiesību avots ir ar normu saistītā judikatūra. Tiesa ir norādījusi, ka likumdevēja mērķis ir bijis liegt izvēlēties nosaukumu, kas neatbilst labai publiskai kārtībai (3).

Latvijas Republikas Satversme paredz komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākumu. Latvijas Republikas Satversmē ir nostiprināts, ka Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus. Šo konstitucionālo normu kopsakarā juridiski interpretējot iepriekš noskaidrojamo ģenerālklauzulu «labi tikumi» oficiālo vietvārdu normu kontekstā, jāuzsver, ka šī ģenerālklauzula nav interpretējama šauri, proti, tiesību zinātnē ir atzīts, ka «sabiedrības tikumība kā leģitīms mērķis aptver sabiedrībā valdošās sociālās un ētiskās normas, par ko pastāv konsenss, ka tās ir nepieciešamai sabiedrības harmoniskai funkcionēšanai» (4). Tiesību pētnieks Egils Levits apstiprina šo tēzi (5).

Pašsaprotami, ka konstitūcijas īpaši šim nolūkam – sabiedrības leģistiskai integrācijai un konsolidācijai – veidotā preambulā ietvertās maksimas ir šis konsenss harmoniskai sabiedrības funkcionēšanai. Totalitāra režīma toponīmu esība un sociālā iedarbība pretrunā šim konsensam, jo pārstāv Latvijas Republikas Satversmes ievadam pretēji vērstu sociālpolitisko naratīvu. Ar totalitārā okupācijas režīma valodas pārvaldību saistīto toponīmu maiņa ir pašsaprotams process, kas tiesiski izriet no Latvijas Republikas Satversmes spēkā esības un kas publiskās atmiņas sfērā ir publiski tiesisks pienākums no brīža, kad Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) Augstākā Padome 1990. gada 4. maijā, pieņemot deklarāciju «Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu», atzina starptautisko cilvēktiesību dokumentu spēku.

Suverēnas valsts prettiesiska sagrābšana un likvidēšana – šajā gadījumā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) veiktā Latvija Republikas prettiesiskā okupācija un prettiesiskā aneksija – starptautiskajās tiesībās ir jus cogens normu pārkāpums, par kuru personu var saukt pie atbildības universālā jurisdikcijā – jebkura pasaules valsts un jebkurā laikā.

Vēsturiskas personības kolaborācija jeb sadarbība ar okupācijas režīmu var tikt vērtēta dažādos līmeņos, taču tieša, instrumentāla dalība valsts prettiesiskā inkorporācijā okupētājvalstī neapšaubāmi ir dziļākais kolaborācijas līmenis.

Augsti vērtējam iniciatīvu beidzot likvidēt PSRS okupācijas totalitārā komunistiskā režīma, kā arī Krievijas impērijas rusifikācijas politikas toponīmus ielu nosaukumos, kā arī vēršam uzmanību, ka oficiālie nosaukumi nedz palielina, nedz samazina to personu, kuru vārdus tās nes, nepolitiskās darbības kultūrvēsturisko, saimniecisko vai māksliniecisko vērtību, bet atspoguļo Latvijas Republikas ārējo normatīvo aktu nostādni pret faktu – neatkarīgas Latvijas Republikas esību un no tās Satversmes izrietošiem pilsoņu pienākumiem.

Arī 13. Saeimas atbildīgā komisija – Izglītības, kultūras un zinātnes komisija – ir vēl 2022. gada martā tās priekšsēdētāja Arvila Ašeradena personā rakstveidā uzsvērusi komunistiskā totalitārā režīma oficiālo vietvārdu lietā, ka «šobrīd būtu atbilstošs brīdis rūpīgi pārskatīt arī citu ielu nosaukumus, lai pārliecinātos, vai tādā veidā netiek slavinātas tās vēsturiskās personības, kas darbojušās padomju laikā un piedalījušās nacionālo ideju vai sabiedrības iznīcināšanā, padomju ideju propagandēšanā.» (6)

Saskaņā ar mūsu rīcībā esošo informāciju Rīgas valstspilsētas teritorijā ir vismaz šādi piecpadsmit komunistisko totalitāro režīmu godinoši oficiālie vietvārdi.

1003002948 Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela, Rīga

Padomju Savienības Komunistiskās partijas (7) (PSKP) Centrālās komitejas locekļa, PSRS Augstākās Padomes deputāta, Staļina kodolieroču, ballistisko un spārnoto raķešu autora, Trīskārtējā Sociālistiskā Darba varoņa Mstislava Keldiša iela, kas Rīgā izveidota ar kopīgu PSKP CK un PSRS Ministru Padomes 1978. gada lēmumu.

00300688 Annas Sakses iela, Rīga

PSRS Augstākās Padomes Savienības (9) Padomes locekles, PSKP propagandistes literatūrā un presē, PSRS Valsts drošības komitejas piesegorganizācijas Padomju Savienības Miera aizstāvēšanas komitejas locekles, Vispasaules Miera Padomes dibinātājas un nelegālās Latvijas Komunistiskās partijas revolucionāres Annas Abzalones-Sakses iela izveidota 1983. gadā, pārdēvējot kādreizējo Hermaņa Samsona fon Himelšjernas, toreizējo Bērnudārza ielu.

100309575 Paula Lejiņa iela, Rīga

Augusta Kirhenšteina Staļina okupācijas kolaborantu valdības ministra Paula Lejiņa (10) iela izveidota 1986. gadā.

100302626 Detlava Brantkalna iela, Rīga

PSRS Strādnieku un zemnieku Sarkanās armijas ģenerālleitnanta Detlava Brantkalna iela izveidota 1983. gadā.

100305295 Jukuma Vācieša iela, Rīga

Padomju Krievijas bruņoto spēku virspavēlnieka Joahima Vācieša iela izveidota 1983. gadā.

100312436 Sudrabu Edžus iela, Rīga

Staļiniskās Juliana Baltazara Marhļevska Rietumtautu komunistiskās universitātes mācībspēka Morica Eduarda Zilbera iela izveidota 1950. gadā, pārdēvējot Bībeles tulkotāja latviešu valodā pirms Ernsta Glika, vācbaltu izcelsmes latviešu dzejnieka, sillabotoniskās dzejas tradīcijas sācēja Kristofora Fīrekera ielu.

100308838 Mirdzas Ķempes iela, Rīga

PSRS propagandistes radio, 1940. gada okupācijas Radiofona literārās daļas vadītājas referentes, PSRS Valsts drošības komitejas piesegorganizācijas PSRS un ārzemju draudzības un kultūras sakaru biedrību savienības un Vissavienības politisko zinību un zinātņu popularizēšanas biedrības «sabiedriskās» preses aģentūras «Novosti» sabiedriskās nodaļas priekšsēdētāja vietnieces Mirdzas Naikovskas (Ādamsones-Ķempes) iela izveidota 1982. gadā.

100484915 Valentīna Pikuļa aleja, Rīga

PSRS propagandista literatūrā un PSRS Strādnieku un zemnieku sarkanās armijas militārpersonas Valentīna Pikuļa aleja izveidota 2016. gadā. Lai arī oficiālais vietvārds izveidots Latvijas Republikas faktiskās neatkarības periodā, okupācijas komunistiskā totalitārā režīma propagandista godināšana vērtējama kā PSRS okupācijas sekas un kā neatbilstoša Latvijas Republika Satversmē nostiprinātajam komunistiskā totalitāra režīma nosodīšanas pienākumam.

100311401 Sergeja Eizenšteina iela, Rīga

PSRS propagandista kino Sergeja Eizenšteina iela izveidota 1978. gadā.

100486654 Gustava Kluča iela, Rīga

PSRS propagandista plakāta, fotomontāžas un dizaina mākslās, Padomju Krievijas klientvalsts Pētera Stučkas Latvijas Sociālistiskās Padomju Republikas terora laika 9. latviešu strēlnieku pulka militārpersonas, 1917. gada boļševiku Oktobra apvērsuma dalībnieka, politiskās aģitācijas teorētiķa, Ļeņina Monumentālās propagandas plāna īstenotāja (11) un Staļina personības kulta vizuālā tēla veidotāja Gustava Kluča iela izveidota 2017. gadā. Lai arī oficiālais vietvārds izveidots Latvijas Republikas faktiskās neatkarības periodā, okupācijas komunistiskā totalitārā režīma propagandista godināšana vērtējama kā PSRS okupācijas sekas un kā neatbilstoša Latvijas Republika Satversmē nostiprinātajam komunistiskā totalitāra režīma nosodīšanas pienākumam.

100303611 Fridriha Candera iela, Rīga

PSRS raķešbūves konstruktora, Reaktīvās kustības izpētes grupas priekšsēdētāja, vācbaltu zinātnieka Frīdriha Candera iela izveidota 1962. gadā, pārdēvējot Bārtas ielu.

100312130 Staraja Rusas iela, Rīga

PSRS Strādnieku un zemnieku Sarkanās armijas kaujām veltītā Starajas Rusas iela izveidota 1950. gadā, pārdēvējot Trijādības ielu.

100304494 Ilmeņa iela, Rīga

PSRS Strādnieku un zemnieku Sarkanās armijas kaujām veltītā Ilmeņa iela.

100312813 Tipogrāfijas iela, Rīga

Nelegālās Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas orgāna «Cīņa» nelegālo tipogrāfiju godinošā Tipogrāfijas iela izveidota 1950. gada, pārdēvējot Krustu ielu.

100307588 Lomonosova iela, Rīga

Krievijas impērijas zinātnes administratora Mihaila Lomonosova iela izveidota 1950. gadā, pārdēvējot Samarina ielu, tāpēc tā vērtējama ne tikai kā PSRS īstenotās rusifikācija politikas sekas, bet arī kā PSRS totalitāra komunistiskā okupācijas režīma sekas. Mihailam Lomonosovam nav tiešas saistības ar Rīgu.

Rusifikācijas politika bija Krievijas impērijas noteikta perioda fenomens, kā būtību turpināja komunistiskais totalitārais PSRS režīms. Saskaņā ar mūsu rīcībā esošo informāciju Rīgas valstspilsētas teritorijā ir vismaz trīs šādi Krievijas impērijas rusifikācijas politiku godinoši un īstenojoši oficiālie vietvārdi.

100310192 Puškina iela, Rīga

Krievijas dzejnieka un Krievijas impērijas armijas militārpersonas Aleksandra Puškina oficiālais vietvārds Rīgā izveidots rusifikācijas politikas ietvaros 1899. gada pavasarī, gatavojoties dzejnieka simtgadei, kad, izvērtējot vairākus variantus, nolemts tā vārdā nodēvēt pēc Citadeles cietokšņa mūru nojaukšanas izveidoto bulvāri, kurā bija paredzēts būvēt Pilsētas Otro jeb krievu teātri. Pēc tam, kad minētajā ēkā kā Latvju operas namā 1918. gada 18. novembrī proklamēta Latvijas Republika, 1923. gadā bulvāris pārdēvēts Ata Kronvalda godam, bet kompromisa rezultātā «kompensācijai» šajā vietvārdā pārdēvēta toreizējā Smoļenskas iela.

100304324 Ļermontova iela, Rīga

Krievijas dzejnieka un Krievijas impērijas armijas militārpersonas Mihaila Ļermontova iela izveidota rusifikācijas politikas ietvaros 1901. gadā.

100313052 Turgeņeva iela, Rīga

Krievijas rakstnieka Ivana Turgeņeva iela izveidota rusifikācijas politikas ietvaros 1885. gadā, pārdēvējot Elizabetes ielas posmu un Laipu ielu.

100307981 Maskavas iela, Rīga

Atsevišķs ir jautājums par Maskavas ielu. Neatkārtojot vispārzināmus faktus, centrs norāda uz tiesisku un formālās logikas kļūdu līdzšinējā Maskavas ielas jautājuma situācijas analīzē, proti, nav ņemta vēra Latvijas Republikas tiesiskās nepārtrauktības premisa. Lai arī nosaukums bijis vēsturisks un nebijis saistāms ar Krievijas impērijas rusifikācijas politikas periodu, tomēr jāuzsver, ka Latvijas Republika jau reiz 1938. gadā ir no Maskavas ielas nosaukuma atteikusies par labu Latgales ielas nosaukumam – tātad Latvijas Republikas Satversmes ievada trešajā daļā nostiprināto komunistiskā totalitārā režīma nosodījuma un okupācijas neatzīšanas principu kontekstā Maskavas ielas nosaukuma atjaunošana un esība publiskajā telpā ir nevis tiešs 19. gadsimta mantojums, bet gan 1940. gada komunistiskā totalitārā režīma prettiesiskās okupācijas sekas.

Rekomendējam Rīgas valstspilsētai visus šos oficiālos vietvārdus pārdēvēt.

1 – 2012. gada 10. janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr. 50 Vietvārdu informācijas noteikumi 24.1. apakšpunkts paredz, ka adresācijas objektiem, kas noteikti normatīvajos aktos adresācijas jomā, nepieciešams Valsts valodas centra atzinums, un 5.1. apakšpunkts paredz, ka par oficiāliem vietvārdiem izvēlas tādus ģeogrāfisko objektu nosaukumus, kas atbilst labiem tikumiem.

2 – 2012. gada 10. janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr. 50 Vietvārdu informācijas noteikumi 5.1. apakšpunkts un 5.3. apakšpunkts.

3 – Piemēram, Administratīvas apgabaltiesas 2014. gada 14. oktobra sprieduma lietā Nr. A420579411 2.6., 5.3. apakšpunkti.

4 – Pleps, Jānis. «116. pants», Latvijas Republikas Satversmes komentāri, Rīga, Latvijas Vēstnesis, 2011, 778. lpp.

5 – Levits, Egils. «Cilvēktiesību piemērošanas pamatjautājumi Latvijā», Cilvēktiesības pasaulē un Latvijā, Rīga, Izglītības soļi, 2000, 287. lpp.

6 – 13. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas 2022. gada 17. marta Nr. 142.9/5-14-13/22.

7 – Attiecībā uz Padomju Savienības Komunistisko partiju lietots pēdējais nosaukums arī par periodiem, kad partijas nosaukums bijis Vissavienības Komunistiskā (boļševiku) partija un citādi.

8 – Valsts adrešu reģistra klasifikatora kods.

9 – Par kolaborantes A. Abzalones-Sakses augsto statusu okupācijas varas un PSKP nomenkatūrā liecina, piemēram, apstāklis, ka 1950. gada 12. marta «vēlēšanu rezultātā» par PSRS Augstākās Padomes Savienības Padomes cienīgiem tika atzīti, piemēram, Baltija kara apgabala pavēlnieks, maršals Ovaness Bagramjans, Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas pirmais sekretārs Jānis Kalnbērziņš, LPSR valsts drošības ministrs Alfons Noviks, bet Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas biroja loceklis, Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas orgāna «Cīņa» galvenais redaktors Kārlis Ozoliņš, LPSR Ministru padomes priekšsēdētājs Vilis Lācis un LPSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs Augusts Kirhenšteins bija spiesti samierināties ar zemāko – PSRS AP Tautību padomes – deputāta statusu.

10 – Pauls Lejiņš bija Baltijas hercogistes Zemes padomes loceklis 1918. gadā. Iela Rīgā izveidota pēc 1981. gada pēc LPSR ZA akadēmiķa Jāņa Stradiņa aicinājuma kā līdzīga PSRS AP deputāta M. Keldiša, F. Candera, LPSR MP priekšsēdētāja J. Peives ielām un toreiz veidojamajai LPSR APP priekšsēdētāja A. Kirhenšteina ielai.

11 – Gustavs Klucis piedalījies Komunistiskajā akadēmijā kā PSKP politiskās aģitācijas teorijas referents, Ļeņina Monumentālās propagandas plāna ietvaros veidojis aģitvilcienus, Kremļa noformējumu, aģitbūves konstrukcijas, laukumu māksliniecisko noformējumu un citus propagandas mākslas darbus.

Novērtē šo rakstu:

31
42

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...