Par satiksmes organizācijas elementiem - norobežojošiem stabiņiem: Saeimas deputātu pieprasījums Staķim
Saeimas opozīcijas deputāti13.07.2021.
Komentāri (30)
Iesaki rakstu: 
Plašu rezonansi sabiedrībā izraisīja situācija ar norobežojošo stabiņu izvietošanu uz Rīgas pilsētas ielu braucamās daļas. Par stabiņu izvietojumu uz vēsturiskā Tērbatas ielas bruģa ir izteikts aizrādījums no Kultūras mantojuma pārvaldes, bet par stabiņu izvietojumu, kas apgrūtina operatīvo dienestu piekļūšanu dzīvojamām ēkām, ir neapmierinoši izteikušies glābšanas dienesti. Norobežojošo stabiņu uzstādīšana sašaurina ceļu un padara neiespējamu glābšanās dienestu autotransporta izbraukšanu caur virkni ceļu posmu. Apgrūtinot operatīvā autotransporta piekļuvi dzīvojamām ēkām un samazinot braucamās daļas caurlaidību, ir jārēķinās ar tieši šo apstākļu dēļ zaudētām minūtēm cilvēka dzīvības glābšanā.
Tāpat pēc atsevišķu norobežojošo stabiņu uzstādīšanas šī gada sākumā atsevišķos Rīgas mikrorajonos neapgaismotajos ielu posmos ir notikušas vairākas autoavārijas, autovadītājam diennakts tumšajā laikā nepamanot norobežojošo stabiņu atstarojošos elementus, jo tie klāti ar dubļiem.
Vadoties no nepieciešamības nodrošināt sabiedrības informētību un noskaidrot, vai tika ievērotas pilnīgi visas drošības prasības un veikti visi saskaņojumi, plānojot un ieviešot šādus papildu satiksmes organizācijas elementus, un vai šāds iepirkums tika rūpīgi izvērtēts no ekonomiska izdevīguma puses, lūdzam sniegt atbildes uz sekojošiem jautājumiem:
1) Pēc kādiem kritērijiem tika izvelētas vietas, kurās izvietoti vai vēl tiks izvietoti norobežojošie stabiņi? Lūdzu, nosūtiet plānošanas dokumentus un visu atbildīgo dienestu viedokļus (CSDD, VUGD, NMPD, VP), ar kuriem tika veikts saskaņojums. Ja šāds saskaņojums netika veikts, lūdzu, norādiet pamatojumu.
2) Ar kādām institūcijām un dienestiem tika saskaņoti būvprojekti, kuri paredz norobežojošo stabiņu izvietošanu, kādas pašvaldības amatpersonus to ir saskaņojušas? Lūdzu, nosūtiet projekta dokumentāciju.
3) Kāpēc netika veikts Tērbatas ielas norobežojošo stabiņu izvietošanas saskaņojums ar Kultūras mantojuma pārvaldi, un kā tiks novērsts pārkāpums? Kas atlīdzinās kultūras mantojumam nodarītos zaudējumus, cik lieli tie ir un kas ir atbildīgā amatpersona, kas ir saskaņojusi šādu rīcību? Kurās ielās norobežojošo stabiņu izvietošana vēl ir sabojājusi vēsturisko segumu?
4) Vai, plānojot norobežojošo stabiņu izvietojumu, tika modelētas reālas situācijas un laika patēriņš operatīvo dienestu funkciju izpildes nodrošināšanai pirms un pēc norobežojošo stabiņu izvietošanas?
5) Kādā iepirkumu procedūrā tika veikts norobežojošo stabiņu iepirkums, vai tika izsludināts konkurss, kāds bija konkursa priekšmets un nosacījumi, kas pieņēma lēmumu par uzvarētāju, kāds bija komisijas sastāvs, kāda ir iepirkuma summa un piegādes un apkalpošanas grafiks laikā, kādas ir piegādātāja norobežojošo stabiņu kvalitātes garantijas? Lūdzu, nosūtiet iepirkuma dokumentāciju ar lēmumu pieņemšanas protokoliem.
6) Kas uzvarēja konkursā un nodrošina norobežojošo stabiņu piegādi un uzstādīšanu, kāda ir līguma summa un līguma darbības periods? Lūdzu, nosūtiet līguma dokumentāciju.
7) Vai tika izvērtēto rudens-ziemas sezonas ceļu un ietvju tīrīšanas problemātika, izvietojot norobežojošos stabiņus slikti izbraucamos, neapgaismotajos vai slikti pārredzamajos ielu posmos, atbilstošas ielu tīrīšanas tehnikas pieejamība un iespējamie riski, vadoties no Latvijas klimatiskajām īpašībām? Vai tika vērtēta tīrīšanas tehnikas ielu caurbraucamība intensīvas snigšanas rezultātā? Cik un kādos ielu posmos tas pēc stabiņu izvietošanas būs apgrūtinoši, un kāds ir piedāvātais risinājums? Kas nodrošina norobežojošo stabiņu uzturēšanas darbus — tīrīšanu no dubļiem un remontu? Kāda ir līguma summa un darbības periods? Lūdzu, nosūtiet iepirkuma un noslēgtā līguma dokumentāciju ar lēmumu pieņemšanas protokoliem.
8) Cik ceļu satiksmes negadījumi ar norobežojošo stabiņu iesaisti Rīgas ielās ir reģistrēti kopš 2020.gada 1.jūlija līdz šim brīdim?
9) Kādos ielu posmos vēl tiks izvietoti norobežojošie stabiņi? Lūdzu, nosūtiet projekta dokumentāciju.
Seko mums 
Pašreiz sociālajos tīklos izskan daudz aicinājumi boikotēt vēlēšanas, un daudzi arī uzskata, ka nav vērts piedalīties vēlēšanām, jo pa lielam nekas nemainīsies. Un uz vēlēšanām pamatā neiet cilvēki, kuri nav apmierināti ar valdību, ar Saeimā ievēlēto deputātu darbu. Bet vēlēšanu boikots ir izdevīgs varas partijām, un tās to slēpti atbalsta.
Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) aicina Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju reaģēt uz deputāta Aleksandra Kiršteina (Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK) 25. septembra izteikumiem mikroblogošanas vietnē Twitter. Deputāts, komentējot priekšvēlēšanu debates LTV ēterā, raksta: “Politprostitūta Bērtule, vadot Saeimas kandidātu debates LTV1, visu laiku melo, ka politiķi (domāti NA) grib likvidēt Satversmes Tiesu, noklusējot, ka tā ir jāpārceļ uz Augstāko Tiesu kā Igaunijā, Somijā un Zviedrijā! Pirmskara Latvijā Satversmes jautājumus skatīja AT Senāts!”
Līdz Saeimas vēlēšanām tikai 5 dienas, un, ja vēl turpini izlemt, par kuru politisko spēku atdot savu balsi, piedāvāju 15 iemeslus, kāpēc balsot par 15. sarakstu – Progresīvajiem.
Šis jautājums man radās jau pirms diviem gadiem, kad Vācijas kolēģi vērsa uzmanību uz simbolu iespējamu izmantošanu un simboliskajiem tekstiem, ar ko tika rotāti aizsaulē aizgājušās Jutas Strīķes, vienas no Jaunās konservatīvās partijas līderēm, bēru vainagi no viņas partijas biedriem.
Jums nepatīk garas runas un mani garie raksti, tāpēc šoreiz būs īsāk. Tam, par ko runāšu, ir dažādi nosaukumi, tam daudz ko nepelnīti piedēvē, un tam ir dažādas izpausmes, bet patiesībā runa ir par vienu un to pašu – par patikšanu un nepatikšanu.
