Par satiksmes organizācijas elementiem - norobežojošiem stabiņiem: Saeimas deputātu pieprasījums Staķim
Saeimas opozīcijas deputāti13.07.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Plašu rezonansi sabiedrībā izraisīja situācija ar norobežojošo stabiņu izvietošanu uz Rīgas pilsētas ielu braucamās daļas. Par stabiņu izvietojumu uz vēsturiskā Tērbatas ielas bruģa ir izteikts aizrādījums no Kultūras mantojuma pārvaldes, bet par stabiņu izvietojumu, kas apgrūtina operatīvo dienestu piekļūšanu dzīvojamām ēkām, ir neapmierinoši izteikušies glābšanas dienesti. Norobežojošo stabiņu uzstādīšana sašaurina ceļu un padara neiespējamu glābšanās dienestu autotransporta izbraukšanu caur virkni ceļu posmu. Apgrūtinot operatīvā autotransporta piekļuvi dzīvojamām ēkām un samazinot braucamās daļas caurlaidību, ir jārēķinās ar tieši šo apstākļu dēļ zaudētām minūtēm cilvēka dzīvības glābšanā.
Tāpat pēc atsevišķu norobežojošo stabiņu uzstādīšanas šī gada sākumā atsevišķos Rīgas mikrorajonos neapgaismotajos ielu posmos ir notikušas vairākas autoavārijas, autovadītājam diennakts tumšajā laikā nepamanot norobežojošo stabiņu atstarojošos elementus, jo tie klāti ar dubļiem.
Vadoties no nepieciešamības nodrošināt sabiedrības informētību un noskaidrot, vai tika ievērotas pilnīgi visas drošības prasības un veikti visi saskaņojumi, plānojot un ieviešot šādus papildu satiksmes organizācijas elementus, un vai šāds iepirkums tika rūpīgi izvērtēts no ekonomiska izdevīguma puses, lūdzam sniegt atbildes uz sekojošiem jautājumiem:
1) Pēc kādiem kritērijiem tika izvelētas vietas, kurās izvietoti vai vēl tiks izvietoti norobežojošie stabiņi? Lūdzu, nosūtiet plānošanas dokumentus un visu atbildīgo dienestu viedokļus (CSDD, VUGD, NMPD, VP), ar kuriem tika veikts saskaņojums. Ja šāds saskaņojums netika veikts, lūdzu, norādiet pamatojumu.
2) Ar kādām institūcijām un dienestiem tika saskaņoti būvprojekti, kuri paredz norobežojošo stabiņu izvietošanu, kādas pašvaldības amatpersonus to ir saskaņojušas? Lūdzu, nosūtiet projekta dokumentāciju.
3) Kāpēc netika veikts Tērbatas ielas norobežojošo stabiņu izvietošanas saskaņojums ar Kultūras mantojuma pārvaldi, un kā tiks novērsts pārkāpums? Kas atlīdzinās kultūras mantojumam nodarītos zaudējumus, cik lieli tie ir un kas ir atbildīgā amatpersona, kas ir saskaņojusi šādu rīcību? Kurās ielās norobežojošo stabiņu izvietošana vēl ir sabojājusi vēsturisko segumu?
4) Vai, plānojot norobežojošo stabiņu izvietojumu, tika modelētas reālas situācijas un laika patēriņš operatīvo dienestu funkciju izpildes nodrošināšanai pirms un pēc norobežojošo stabiņu izvietošanas?
5) Kādā iepirkumu procedūrā tika veikts norobežojošo stabiņu iepirkums, vai tika izsludināts konkurss, kāds bija konkursa priekšmets un nosacījumi, kas pieņēma lēmumu par uzvarētāju, kāds bija komisijas sastāvs, kāda ir iepirkuma summa un piegādes un apkalpošanas grafiks laikā, kādas ir piegādātāja norobežojošo stabiņu kvalitātes garantijas? Lūdzu, nosūtiet iepirkuma dokumentāciju ar lēmumu pieņemšanas protokoliem.
6) Kas uzvarēja konkursā un nodrošina norobežojošo stabiņu piegādi un uzstādīšanu, kāda ir līguma summa un līguma darbības periods? Lūdzu, nosūtiet līguma dokumentāciju.
7) Vai tika izvērtēto rudens-ziemas sezonas ceļu un ietvju tīrīšanas problemātika, izvietojot norobežojošos stabiņus slikti izbraucamos, neapgaismotajos vai slikti pārredzamajos ielu posmos, atbilstošas ielu tīrīšanas tehnikas pieejamība un iespējamie riski, vadoties no Latvijas klimatiskajām īpašībām? Vai tika vērtēta tīrīšanas tehnikas ielu caurbraucamība intensīvas snigšanas rezultātā? Cik un kādos ielu posmos tas pēc stabiņu izvietošanas būs apgrūtinoši, un kāds ir piedāvātais risinājums? Kas nodrošina norobežojošo stabiņu uzturēšanas darbus — tīrīšanu no dubļiem un remontu? Kāda ir līguma summa un darbības periods? Lūdzu, nosūtiet iepirkuma un noslēgtā līguma dokumentāciju ar lēmumu pieņemšanas protokoliem.
8) Cik ceļu satiksmes negadījumi ar norobežojošo stabiņu iesaisti Rīgas ielās ir reģistrēti kopš 2020.gada 1.jūlija līdz šim brīdim?
9) Kādos ielu posmos vēl tiks izvietoti norobežojošie stabiņi? Lūdzu, nosūtiet projekta dokumentāciju.
Seko mums 
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
