Par satiksmes organizācijas elementiem - norobežojošiem stabiņiem: Saeimas deputātu pieprasījums Staķim
Saeimas opozīcijas deputāti13.07.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Plašu rezonansi sabiedrībā izraisīja situācija ar norobežojošo stabiņu izvietošanu uz Rīgas pilsētas ielu braucamās daļas. Par stabiņu izvietojumu uz vēsturiskā Tērbatas ielas bruģa ir izteikts aizrādījums no Kultūras mantojuma pārvaldes, bet par stabiņu izvietojumu, kas apgrūtina operatīvo dienestu piekļūšanu dzīvojamām ēkām, ir neapmierinoši izteikušies glābšanas dienesti. Norobežojošo stabiņu uzstādīšana sašaurina ceļu un padara neiespējamu glābšanās dienestu autotransporta izbraukšanu caur virkni ceļu posmu. Apgrūtinot operatīvā autotransporta piekļuvi dzīvojamām ēkām un samazinot braucamās daļas caurlaidību, ir jārēķinās ar tieši šo apstākļu dēļ zaudētām minūtēm cilvēka dzīvības glābšanā.
Tāpat pēc atsevišķu norobežojošo stabiņu uzstādīšanas šī gada sākumā atsevišķos Rīgas mikrorajonos neapgaismotajos ielu posmos ir notikušas vairākas autoavārijas, autovadītājam diennakts tumšajā laikā nepamanot norobežojošo stabiņu atstarojošos elementus, jo tie klāti ar dubļiem.
Vadoties no nepieciešamības nodrošināt sabiedrības informētību un noskaidrot, vai tika ievērotas pilnīgi visas drošības prasības un veikti visi saskaņojumi, plānojot un ieviešot šādus papildu satiksmes organizācijas elementus, un vai šāds iepirkums tika rūpīgi izvērtēts no ekonomiska izdevīguma puses, lūdzam sniegt atbildes uz sekojošiem jautājumiem:
1) Pēc kādiem kritērijiem tika izvelētas vietas, kurās izvietoti vai vēl tiks izvietoti norobežojošie stabiņi? Lūdzu, nosūtiet plānošanas dokumentus un visu atbildīgo dienestu viedokļus (CSDD, VUGD, NMPD, VP), ar kuriem tika veikts saskaņojums. Ja šāds saskaņojums netika veikts, lūdzu, norādiet pamatojumu.
2) Ar kādām institūcijām un dienestiem tika saskaņoti būvprojekti, kuri paredz norobežojošo stabiņu izvietošanu, kādas pašvaldības amatpersonus to ir saskaņojušas? Lūdzu, nosūtiet projekta dokumentāciju.
3) Kāpēc netika veikts Tērbatas ielas norobežojošo stabiņu izvietošanas saskaņojums ar Kultūras mantojuma pārvaldi, un kā tiks novērsts pārkāpums? Kas atlīdzinās kultūras mantojumam nodarītos zaudējumus, cik lieli tie ir un kas ir atbildīgā amatpersona, kas ir saskaņojusi šādu rīcību? Kurās ielās norobežojošo stabiņu izvietošana vēl ir sabojājusi vēsturisko segumu?
4) Vai, plānojot norobežojošo stabiņu izvietojumu, tika modelētas reālas situācijas un laika patēriņš operatīvo dienestu funkciju izpildes nodrošināšanai pirms un pēc norobežojošo stabiņu izvietošanas?
5) Kādā iepirkumu procedūrā tika veikts norobežojošo stabiņu iepirkums, vai tika izsludināts konkurss, kāds bija konkursa priekšmets un nosacījumi, kas pieņēma lēmumu par uzvarētāju, kāds bija komisijas sastāvs, kāda ir iepirkuma summa un piegādes un apkalpošanas grafiks laikā, kādas ir piegādātāja norobežojošo stabiņu kvalitātes garantijas? Lūdzu, nosūtiet iepirkuma dokumentāciju ar lēmumu pieņemšanas protokoliem.
6) Kas uzvarēja konkursā un nodrošina norobežojošo stabiņu piegādi un uzstādīšanu, kāda ir līguma summa un līguma darbības periods? Lūdzu, nosūtiet līguma dokumentāciju.
7) Vai tika izvērtēto rudens-ziemas sezonas ceļu un ietvju tīrīšanas problemātika, izvietojot norobežojošos stabiņus slikti izbraucamos, neapgaismotajos vai slikti pārredzamajos ielu posmos, atbilstošas ielu tīrīšanas tehnikas pieejamība un iespējamie riski, vadoties no Latvijas klimatiskajām īpašībām? Vai tika vērtēta tīrīšanas tehnikas ielu caurbraucamība intensīvas snigšanas rezultātā? Cik un kādos ielu posmos tas pēc stabiņu izvietošanas būs apgrūtinoši, un kāds ir piedāvātais risinājums? Kas nodrošina norobežojošo stabiņu uzturēšanas darbus — tīrīšanu no dubļiem un remontu? Kāda ir līguma summa un darbības periods? Lūdzu, nosūtiet iepirkuma un noslēgtā līguma dokumentāciju ar lēmumu pieņemšanas protokoliem.
8) Cik ceļu satiksmes negadījumi ar norobežojošo stabiņu iesaisti Rīgas ielās ir reģistrēti kopš 2020.gada 1.jūlija līdz šim brīdim?
9) Kādos ielu posmos vēl tiks izvietoti norobežojošie stabiņi? Lūdzu, nosūtiet projekta dokumentāciju.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
