Par Satversmes tiesas lēmumu skaidrošanu apbalvotās Osipovas vēstule: neko mēs jums neskaidrosim!
PIETIEK04.05.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Dienā, kad Latvijas PEN klubs iedod balvu Sanitai Osipovai par Satversmes tiesas (ST) lēmumu publisku skaidrošanu, publicēju viņas parakstītu atbildi par vienu no pēdējos gados svarīgākajiem ST lēmumiem,” – ar šādu komentāru Latvijas Universitātes mācībspēks Jānis Ikstens sociālajā tīklā Twitter ir publicējis S. Osipovas vēstuli, no kuras izriet tieši pretējais – formāli atsaucoties uz Informācijas atklātības likumu, viņa paziņojusi, ka neko netaisās paskaidrot, jo viņai neesot pienākuma to darīt.
Satversmes tiesa
Rīgā 2020. gada 15. decembrī
A.god. Ikstena kungs!
Satversmes tiesa ir saņēmusi Jūsu 2020. gada 15. novembra vēstuli ar lūgumu skaidrot empīriski konstatējamas pazīmes jēdzienam “tukši vēlētājiem adresēti solījumi”.
Informācijas atklātības likuma 2. panta otrā daļa noteic, ka šis likums “attiecas uz dokumentētu informāciju, kura ir iestāžu informācijas apritē”. Līdz ar to jānoskaidro, vai Jūsu lūgums sniegt “empīriski konstatējamas pazīmes jēdzienam “tukši vēlētājiem adresēti solījumi””, kā arī sniegt informāciju, “vai šāds jēdziens tiek lietots arī citu valstu konstitucionālo tiesu judikatūrā un vai tas sakņojas kādā tiesību doktrīnā”, attiecas uz dokumentētu informāciju, kura ir Satversmes tiesas informācijas apritē.
Satversmes tiesas reglamenta 188. punkts noteic, ka “Satversmes tiesa personām un plašsaziņas līdzekļiem sniedz informāciju vienīgi par Satversmes tiesas darba jautājumiem. Skaidrojumus par Satversmes tiesas nolēmumu interpretāciju Satversmes tiesa nesniedz”.
Nenoliedzami, Satversmes tiesai ir pienākums sniegt sabiedrībai informāciju par tās taisītajiem nolēmumiem. Konkrēti lietas Nr. 2019-29-01 kontekstā Satversmes tiesa šo pienākumu ir pildījusi, ne tikai izskatot lietu publiskā procesā, publicējot šajā lietā pieņemto spriedumu savā mājaslapā un nosūtot to publicēšanai oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, bet arī rīkojot preses konferenci par šo spriedumu (ieraksts pieejams: https://www.satv.tiesa.gov.lv/press-release/tiesraide-plkst-16-00-preses- konference-par-spriedumu-lieta-nr-2019-29-01/) un publicējot detalizētu preses relīzi (pieejama: https://www.satv.tiesa.gov.lv/press-release/likums-par-valsts- budzetu-2019-gadam-ciktal-tas-neparedz-augstskolu-likuma-78-panta-septitaja-dala-noteikto-ikgadejo-valsts-fīnansejuma-pieaugumu-atbilst-latvijas- republikas-satv/).
Atbilstoši pamatojuma principam tiesai ir pienākums būtiskos lietas risinājumu veidojošos argumentus norādīt nolēmumā. Taču nedz no pamatojuma principa, nedz demokrātijas principa vai kāda cita vispārējā tiesību principa neizriet tiesas pienākums sniegt papildu skaidrojumu par nolēmumu un tajā ietvertajiem argumentiem. Tas citstarp izriet no likuma “Par tiesu varu” 10. panta trešās daļas: “Nevienam nav tiesību pieprasīt no tiesneša atskaiti vai paskaidrojumus par to, kā izskatīta konkrētā lieta, vai arī apspriedes laikā izteikto viedokļu izpaušanu.”
Līdz ar to Jūsu lūgumi, kas būtībā aicina Satversmes tiesu skaidrot tās spriedumu un sniegt atsevišķu tajā ietvertu apsvērumu izvērstāku pamatojumu, nav uzskatāmi par informācijas pieprasījumu Informācijas atklātības likuma izpratnē. Līdz ar to Satversmes tiesai nav pamata sniegt tādu informāciju, ar kuru papildus tiek skaidroti spriedumā ietvertie argumenti un lietotie jēdzieni.
Ar cieņu
Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova
Seko mums 
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
