Par Satversmes tiesas spriedumu par viendzimuma pāru aizsardzību – viedoklis
Edgars Pastars13.11.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šodienas Satversmes tiesas spriedums ir pamatots, laikā un vietā, tas nebūt nepārkāpj tās kompetences robežas. Metodoloģiski skaidrs, precīzs. Tas sper soli, no kura politiķi ir vairījušies.
Šāda rīcība bija saistīta arī ar bažām, ka kāda viendzimuma partneru ģimenes attiecības regulēšana būtu pretrunā ar Satversmi. Satversmes tiesa skaļi un tieši ir pateikusi – pretrunas nav. Tas bija skaidrs katram skaidri domājošam jau sen, arī senākos šīs tiesas spriedumos šo tēzi varēja nolasīt.
Tiesa arī skaidri ir definējusi – laulība ir starp vīrieti un sievieti. Šo konceptu tiesa nav tiesīga pārskatīt, jo tas ir noteikts Satversmē.
Savukārt ģimenes tiesiskā aizsardzība ir vērtējama plašāk. Likumdevējam ir no Satversmes izrietošs pienākums nodrošināt ikvienas ģimenes, tai skaitā arī viendzimuma partneru ģimenes, juridisko aizsardzību un sociālās un ekonomiskās aizsardzības un atbalsta pasākumus.
Tāda ir juridiskā konstrukcija. Ja kādam tas nepatīk, var pieturēties pie sava viedokļa, bet šāds viedoklis nerada un nevar radīt tiesiskās sekas jebkam.
Jāmin skaidrībai, ka ir valstis, ka konstitūcijā definē arī šaurāku ģimenes izpratni.
Veids, kādā likumdevējs to veic, ir viņa paša ziņā. Modeļi ir dažādi, tostarp tādi, par kuru iespējamību ir runājuši arī baznīcas pārstāvji. Tiek prasīts ieviest tiesisko aizsardzību. Skaidrs, ka šāds jauns režīms var būt regulēts individuālos likumos vai būt plašāks, bet noteikti tas nedrīkst būt laulības kopija visos aspektos. Tāpat šāds risinājums nedrīkstētu aprobežoties tikai ar vienā tiesas lietā apstrīdēto un izlemto situāciju par atvaļinājumu darba tiesību ietvaros.
Satversmes tiesas spriedums radīs sekas jebkurā jau esošā tiesvedībā, kurā būtu vērtējama strīdīga situācija par šādu ģimeņu aizsardzību un likums tieši nepasaka konkrētu risinājumu iespējamo zaudējumu un citu strīdu dēļ.
Ar šo spriedumu droši viendzimuma pāri var saukt sevi par ģimeni arī attiecībās ar valsti. To nedrīkst ignorēt. Spriedums ir saistošs ikvienam, tā ir Satversmes tiesas spriedumu atšķirība no citu tiesu spriedumiem, kam nav vispārsaistoša spēka, tostarp secinājumu daļai.
Civillikums Satversmes tiesas procesā nav kritērijs, bet gan likums, kura atbilstību Satversmei var izvērtēt.
Neatkarīgi no tā, kā likumdevējs pildīs tiesas spriedumu, tiesību sistēmas galvenā tiesa ir runājusi, pasakot, kas izriet no Satversmes 96. un 110.panta un ka tas ir aizsargājami.
Tiesa atgādināja jau pašsaprotamo, ka personas dzimumuzvedības brīvība ir aizsargājama neatkarīgi no tā, kādā formā tā izpaužas vai kāda ir personas seksuālā orientācija. Tas ir saistoši citām tiesām. Tas būs pamats zaudējumu piedziņai konkrētās lietās vai citādākiem secinājumiem nekā līdz šim, iespēja jaunām tiesvedībām.
Es nedomāju, ka šis spriedums būtu drauds konservatīvajām vērtībām, ja pareizi to lasa un izpilda. Beigas aizspriedumu diktētiem kļūdainiem juridiskajiem viedokļiem šis gan, es ceru, ir pielicis punktu. Aizspriedumus neslēpj aiz juridiskajiem argumentiem, vismaz nevajadzētu.
Ļoti liberālu uzskatu piekritējiem politikā es aicinātu būt mēreniem un meklēt saprātīgu kompromisu. Nevienam no politiķiem neatkarīgi no politiskās pārliecības neklātos runāt par to, ka tiesa apdraud kādas vērtības, jo, šādi runājot, citas vērtības apdraud viņi paši. Viena no tiesiskuma pazīmēm ir tiesas sprieduma pildīšana.
Visbeidzot noslēgumā. Tagad visiem ir skaidrs, ja vēl nebija, kādēļ ASV ir tāda cīņa par Augstākās tiesas tiesnešu vakancēm.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
