Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šodienas Satversmes tiesas spriedums ir pamatots, laikā un vietā, tas nebūt nepārkāpj tās kompetences robežas. Metodoloģiski skaidrs, precīzs. Tas sper soli, no kura politiķi ir vairījušies.

Šāda rīcība bija saistīta arī ar bažām, ka kāda viendzimuma partneru ģimenes attiecības regulēšana būtu pretrunā ar Satversmi. Satversmes tiesa skaļi un tieši ir pateikusi – pretrunas nav. Tas bija skaidrs katram skaidri domājošam jau sen, arī senākos šīs tiesas spriedumos šo tēzi varēja nolasīt.

Tiesa arī skaidri ir definējusi – laulība ir starp vīrieti un sievieti. Šo konceptu tiesa nav tiesīga pārskatīt, jo tas ir noteikts Satversmē.

Savukārt ģimenes tiesiskā aizsardzība ir vērtējama plašāk. Likumdevējam ir no Satversmes izrietošs pienākums nodrošināt ikvienas ģimenes, tai skaitā arī viendzimuma partneru ģimenes, juridisko aizsardzību un sociālās un ekonomiskās aizsardzības un atbalsta pasākumus.

Tāda ir juridiskā konstrukcija. Ja kādam tas nepatīk, var pieturēties pie sava viedokļa, bet šāds viedoklis nerada un nevar radīt tiesiskās sekas jebkam.

Jāmin skaidrībai, ka ir valstis, ka konstitūcijā definē arī šaurāku ģimenes izpratni.

Veids, kādā likumdevējs to veic, ir viņa paša ziņā. Modeļi ir dažādi, tostarp tādi, par kuru iespējamību ir runājuši arī baznīcas pārstāvji. Tiek prasīts ieviest tiesisko aizsardzību. Skaidrs, ka šāds jauns režīms var būt regulēts individuālos likumos vai būt plašāks, bet noteikti tas nedrīkst būt laulības kopija visos aspektos. Tāpat šāds risinājums nedrīkstētu aprobežoties tikai ar vienā tiesas lietā apstrīdēto un izlemto situāciju par atvaļinājumu darba tiesību ietvaros.

Satversmes tiesas spriedums radīs sekas jebkurā jau esošā tiesvedībā, kurā būtu vērtējama strīdīga situācija par šādu ģimeņu aizsardzību un likums tieši nepasaka konkrētu risinājumu iespējamo zaudējumu un citu strīdu dēļ.

Ar šo spriedumu droši viendzimuma pāri var saukt sevi par ģimeni arī attiecībās ar valsti. To nedrīkst ignorēt. Spriedums ir saistošs ikvienam, tā ir Satversmes tiesas spriedumu atšķirība no citu tiesu spriedumiem, kam nav vispārsaistoša spēka, tostarp secinājumu daļai.

Civillikums Satversmes tiesas procesā nav kritērijs, bet gan likums, kura atbilstību Satversmei var izvērtēt.

Neatkarīgi no tā, kā likumdevējs pildīs tiesas spriedumu, tiesību sistēmas galvenā tiesa ir runājusi, pasakot, kas izriet no Satversmes 96. un 110.panta un ka tas ir aizsargājami.

Tiesa atgādināja jau pašsaprotamo, ka personas dzimumuzvedības brīvība ir aizsargājama neatkarīgi no tā, kādā formā tā izpaužas vai kāda ir personas seksuālā orientācija. Tas ir saistoši citām tiesām. Tas būs pamats zaudējumu piedziņai konkrētās lietās vai citādākiem secinājumiem nekā līdz šim, iespēja jaunām tiesvedībām.

Es nedomāju, ka šis spriedums būtu drauds konservatīvajām vērtībām, ja pareizi to lasa un izpilda. Beigas aizspriedumu diktētiem kļūdainiem juridiskajiem viedokļiem šis gan, es ceru, ir pielicis punktu. Aizspriedumus neslēpj aiz juridiskajiem argumentiem, vismaz nevajadzētu.

Ļoti liberālu uzskatu piekritējiem politikā es aicinātu būt mēreniem un meklēt saprātīgu kompromisu. Nevienam no politiķiem neatkarīgi no politiskās pārliecības neklātos runāt par to, ka tiesa apdraud kādas vērtības, jo, šādi runājot, citas vērtības apdraud viņi paši. Viena no tiesiskuma pazīmēm ir tiesas sprieduma pildīšana.

Visbeidzot noslēgumā. Tagad visiem ir skaidrs, ja vēl nebija, kādēļ ASV ir tāda cīņa par Augstākās tiesas tiesnešu vakancēm.

Novērtē šo rakstu:

19
141

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

3

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

FotoŠī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Lasīt visu...

21

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

FotoPavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Lasīt visu...

18

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

FotoLatvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi