Par savas ēkas uzturēšanu atbildīga Kultūras ministrija, taču Melbārdei durvjupriekšas sakopšana neesot prioritāte
PIETIEK07.07.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izrādās, kultūras ministrei Dacei Melbārdei, kurai tīk runāt par latviskās kultūrvides uzturēšanu un kopšanu, viņas vadītās ministrijas ēkas un tās apkārtnes uzkopšana neesot prioritāte. Tikmēr VAS Valsts nekustamie īpašumi, kas ir Kultūras ministrijas ēkas Valdemāra ielā 11a īpašniece, apliecina - īpašuma apsaimniekošana un uzturēšana deleģēta pašai Kultūras ministrijai (KM).
Pietiek jau ziņoja, ka KM, kurai saskaņā ar normatīvajiem aktiem jārūpējas gan par vēsturiskā mantojuma saglabāšanu, gan kultūrvides pievilcīgumu un kultūras pieminekļu izskatu visā valstī, pati savu ēku Krišjāņa Valdemāra ielā 11a faktiski nekopj – skatam paveras nošņurkuši vārti, apdrupušas ārsienas, pliki pleķi, kas kādreiz bijuši puķudobes, uz kāpnēm jau sākuši augt mazi kociņi. Pati ministrija nealgo ne sētnieku, ne kādu citu, kura pienākumos ietilptu uzturēt vidi ēkas apkārtnē, kaut gan saimniecības nodaļas pienākumos ietilpst arī veikt visas nepieciešamās darbības saistībā ar nekustamajiem īpašumiem.
Taču kultūras ministre neuzskata, ka nekoptā ēka un tās apkārtne būtu kas ārkārtējs, un apgalvo, ka ministrija dara visu iespējamo savas rocības ietvaros. „Kultūras ministrija uztur un apsaimnieko ēku Valdemāra ielā 11a finansiālo iespēju robežās, kas ļauj paveikt nepieciešamos ikdienas uzturēšanas darbus un steidzamākos remontdarbus,” Pietiek skaidro Melbārde.
Pēc ministres sniegtās informācijas, 2013. gadā ticis iesniegts pieprasījums (summa netiek atklāta) uz 2014. gadu ēkas remontdarbiem - ēkas fasādes kosmētiskajam remontam, ieejas nojumes rekonstrukcijai, iekštelpu, lielās zāles un kamīnzāles remontam, lietus kanalizācijas rekonstrukcijai, transporta stāvvietas labiekārtošanai, sētas žoga un vārtu remontam, ārējo kāpņu renovācijai, taču līdzekļi neesot piešķirti.
Turklāt Kultūras ministrijas durvjupriekšas sakopšana neesot prioritāte. „Apstākļos, kad kultūras nozarei pastāvīgi trūkst finansējuma, Kultūras ministrijas ēkas remonts nav starp prioritātēm,” uzsver ministre. Turklāt ministrija uzskata, ka par ēkas apdrupušo izskatu nemaz neesot atbildīga, jo nams pieder Valsts nekustamajiem īpašumiem (VNĪ).
Tomēr VNĪ norāda, ka tas gluži neatbilst patiesībai. Kā Pietiek skaidroja VNĪ pārstāve Jolanta Grāmatniece, pašreizējais KM ēkas stāvoklis ir rezultāts tam, ka nav rasts finansējums, lai starp VNĪ un KM noslēgtu nekustamā īpašuma nomas līgumu, kā rezultātā nomas maksa tiktu novirzīta ēkas uzturēšanai un nepieciešamajiem remontdarbiem. „Šobrīd ir spēkā pagaidu risinājums – apsaimniekošanas/lietošanas līgums, ar kuru īpašuma apsaimniekošana un uzturēšana ir deleģēta KM,” norāda Grāmatniece.
VNĪ uz vienošanās pamata ar KM veicot neatliekamus ēkas uzturēšanas darbus. Piemēram, pēc VNĪ pārstāves teiktā, veikti avārijas stāvoklī esošās ieejas nojumes atjaunošanas u.c. darbi, piemēram, elektroinstalācijas atjaunošanai izstrādāts tehniskais projekts, norit Lielās zāles logu restaurācija, piesaistot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas finansējumu Kultūras pieminekļu izpētes, glābšanas un restaurācijas programmas ietvaros, veikti atsevišķi iekštelpu kosmētiski remontdarbi.
VNĪ arī meklējot iespējamos finansējuma avotus ēkas sakārtošanai. Pēc Grāmatnieces sniegtās informācijas, VNĪ veikusi iepirkumu par pārvaldībā esošo ēku energoefektivitātes novērtēšanu un energosertifikāciju, kura rezultātā šā gada maijā noslēgusi vienošanos arī par Kultūras ministrijas administratīvās ēkas K.Valdemāra ielā 11a energoefektivitātes novērtēšanu un energosertifikāciju līdz š.g. septembrim.
„Papildus informējam, ka iegūtie dati sniegs redzējumu par nepieciešamajiem pasākumiem ēkas energoefektivitātes uzlabošanai un ļaus VNĪ izvērtēt iespējas ēkas energoefektivitātes uzlabošanai, tai skaitā, iespējams, fasādes sakārtošanai, piesaistīt ES fondu un ārvalstu finanšu instrumentus, piemēram Emisijas kvotu finanšu instrumentu, Eiropas Reģionālās attīstības fondu,” uzsver VNĪ pārstāve.
Tiesa, ēkas apkārtnes izskats liecina, ka runa ir ne tikai par finanšu līdzekļiem, bet arī par vienkāršu vēlēšanos sakopt savu durvjupriekšu. Apkopēju un sētnieka pakalpojumus KM iegādājas ārpakalpojumā. Lai gan iepirkumā skaidri definēts, kādus pagalma un pieguļošās teritorijas uzkopšanas pakalpojumus ministrija vēlas saņemt, proti, iepirkuma uzvarētājam esot jānodrošina pagalma slaucīšana, atkritumu savākšana, zālāja pļaušana un ravēšana, zālāju, krūmu un ietves laistīšana, lapu un atkritumu savākšana, krūmu apgriešana vienu reizi sezonā vai pēc Kultūras ministrijas norādījumiem, tomēr nama izskats un apkārtne liecina, ka neviens ministrijā nerūpējas, lai šis līgums arī tiktu pildīts.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
